Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Muokslineicys ANNYS SOLTANIS-ROMERIS (Anna Sołtan Römer, 1895–1974) vuordu labi pazyna Latvejis kulturys cylvāki 20. g. s. 20.–30. godūs. Aristokratu Romeru saime dzeivova Janopolis muižā natuoli nu Rēzeknis, muokslineica gleznuoja apleicīnis dzeivi, Latgolys dobu, satyktūs vīnkuoršūs ļauds. Kai saceits Latgolys Kulturviesturis muzejā 2018. godā reikuotuos izstuodis i konferencis katalogā “Atsagrīzšona. Janopolis Romeru montuojums”, Eiropys vaļstu izstuožu telpuos veiksmeigi eksponiejuse radeitūs akvareļus, aplīcynojūt tū, ka dzeive nūmaļā Latgolys muižā nav škierslis, kab radeitu pasauļa leimiņa muokslys dorbus.

Aristokratiska izceļsme

A. Soltane-Romere ir senejis pūļu muižnīku dzymtys atvase. Soltanu dzymtys saknis vaicojamys jau 15. g. s., kad jī beja īsakuortovuši iz dzeivi niulenejuos Leitovys teritorejā. Anna Mareja Antonina Soltane ir dzymuse 1895. gads 28. aprelī (piec vacuo styla 16. aprelī) kai vacuokuo meita Viktora i Amelejis Soltanu treis bārnu saimē. Saime tymā laikā dzeivova Varšavā, i bārnu kristeja 12. majā Varšavys Svātuo Krysta bazneicā.

Hanja, kai jei saimē tyka saukta bierneibā, jau septeņu godu vacumā paruodeja naparostu talantu zeimiešonā i gleznuošonā. Sevkuru vosoru Hanja kūpā ar muoti i obejim bruolim devēs iz dzedzis (muotis bruoļa) Valdemara Veisenhofa eipašumim Tarnovā ci Jūžintūs (niulenejā Rokišku rajonā). Ite jei vysod satyka ūtru muotis bruoli Jozefu Veisenhofu – pazeistamu rakstnīku, i patuolu bruolānu Henriku Veisenhofu – gleznuotuoju. Muokslinīcyski īvierzeitūs radinīku sūpluokums veicynova Annys īdzymtuo talanta tuoluoku izplaukumu, vajadzeibu zeimēt i gleznuot.

Muokslineicys prasmu atteisteišona

1910.–1913. godā jei apmeklēja zeimiešonys stuņdis, kurys vadeja profesors Čiževskis, kai ari muokslinīki Mordasevičs, Trojanovskis. Bez tuo Annai beja vēļ vīna aizaraušona – fotografiešona. Jei pavadeja daudz laika, atteistūt filmys i izgatavejūt fotografejis – cīš naparosta nūsadorbuošona jaunītei tymūs laikūs.

1914.–1915. gods zīmā Anna turpynova apmeklēt stuņdis Varšavys Muokslys akademejā pi profesora Stanislava Lenca (1963–1920), kur jei studēja eļlas gleznīceibu, eipaši akta žanru. Piec 1915. gods vosorys Soltanu saimei vaira nabeja īspiejis atsagrīzt Varšavā – piļsātu beja okupiejuse vuocu armeja. Suocēs pīcu godu gars puorceļuošonys pūsmys nu vīnys vītys iz ūtru kai patvāruma maklātuojim. Vīna nu apsamesšonys vītu Soltanim beja Aninskys muiža (niulenejā Boltkrīvejis teritorejā). Te napuortraukti uzaturēja ap 30 kara biegļu nu vysaidu vītu.

Aninskā Anna bīži viņ tyka radzāta ar zeimiešonys bloknotu rūkuos, skicejūt cylvākus, interjerus i lītys, ainovys i dzeivnīkus. Divdesmit ar pusi godu vacumā, saprūtūt tū, ka juos muokslys lekcejis i nūdarbeibys Varšavā ir beigušuos, Anna apsajēme dorbuotīs muokslā patstuoveigi i pylnveiduot sovys prasmis gleznuošonā. Napuortraukta praktiziešonuos i viereigums, zeimejūt portretus, ļuove Annai dabuot īvārojamu leidzeibu ar izvālātū modeļu sejom. Juos dorbi beja cīš pīpraseiti storp Aninskys muižys īdzeivuotuojim, tok dreiž viņ, vārojūt nūteikūšū, Annys muotei daguoja īsajaukt meitys nūdarbē, lai koč kai kontrolātu klienturu. Sasatykdama ar gryuteibom, Anna napasadeve, taišni preteji – jei naaatlaideigi puorzeimēja i lobova kompoziceju, cikom beja piļneigi apmīrynuota ar padareitū. Ite jaunuo muokslineica pyrmū reizi paraudzeja rūku akvarelī. Nu ituos šaļts jei gleznova viņ akvareļtehnikā, kurā sasatyka ar leluoku izaicynuojumu, pīviļceibu, ekspreseju i dzeiveibu kai ellis gleznuošonys tehnikā.

Dzeive Janopolē

Aninskys muižā A. Soltane pyrmū reizi satyka ari sovu nuokušū leigavaini Antoneju Kazimiru Romeru. Jūs lauleibys nūtyka 1918. gods 6. augustā Žitomirā, Annys onkuļa Valdemara Veisenhofa eipašumūs. Kara biegļu gaitys jaunajai saimei nūsaslēdze 1920. gods pavasarī, kod jī devēs iz Janopoli.

Nu suoku Annys Soltanis-Romeris dzeive beja piļneibā veļteita saimei. Juos apsajimšona beja byut lobai sīvai, prasmeigai sātys saimisteibys vadeituojai i meilūšai i ryupeigai mamai sovim bārnim. Jei beja prasmeiga rūkdarbneica, poša darynova ci puoršyva sev i bārnim drēbis, adeja zīmai vylnys kulaiņus, kurus izraksteja ar tepat Janopolē nūsavārtim latgalīšu cymdu musturim. Jei nabeja īdūmojama bez sovys puornosojamuos “Singer“ šyunamuos mašynys, ar kuru Anna puoršyva ci puorveidova gondreiž vysys sovys vokora suknis, kas ļuove vysod izavērt originali i atškireigi nu puorejūs sabīdreibys kuņdžu. Sātys sūlī jai paleidzēja bārnu aukle.

Sevkuru godu ryupēs par bārnim Anna jūs poša pūteja pret vieja pokom. Itū zynuodamys, itamā dīnā vysys Janopolis apleicīnis muotis atguoja ar sovim bārnim, lai Anna jim īcierš rūkā pi placa vakcinu. Kai pateiceiba tyka atstuotys duovonys – kerzeitis ar ruopojūšim viežim, augli ci ūgys. Piec puora dīnu muotis ar bārnim otkon atguoja, kab puorsalīcynuotu, ci vakcina ir īsadorbovuse.

Daudzom sīvītem ar tū pītyktu, a jai nā. Storp dorbim saimisteibā jei atroda laiku zeimiešonai i atsuoce gleznuošonu. Vys aizrauteiguok nūsadūdama gleznuošonai, Anna suoce reikuot sovu dorbu izstuodis Rēzeknē, Reigā, Daugavpilī, Varšavā i cytur Eiropā. Tys jai nūzeimova daudz laika pavadeit uorpus sātys, paceli nu saimis. 20. g. s. 30. godi A. Soltanei-Romerei beja juos muokslys izplaukuma laiks, nu 1919. g. da 1941. g. A. Soltane-Romere ir sareikovuse 24 nūzeimeigys izstuodis Latvejā, Pūlejā, Leitovā, Francejā, Beļgejā, Holandē, Lelbritanejā. Latvejā izstuodis nūtykušys Rēzeknē, Daugovpilī, Reigā.

Latgola i juos ļauds A. Soltanis-Romeris akvareļūs

Dorbi kūpumā atspīdynoj aristokratejis grybu 20. g. s. suokuos lauku eipašumā radeit nūteiktu estetisku vidi. Tys radzams i muižys ākys attāluojumūs ar it kai najauši satyktim zemnīkim, arhitekturys objektu attāluojumā, kurā eipašu nūskaņu roda parka i ainovys elementi. Klusuos dobys atspīdynoj muokslineicys prasmi īraudzeit eipašu pīviļceibu vīnkuoršeibā – parostuos lauku pučēs, Latgolys keramikys prīškmatu unikalitatē, lauku sadzeivis lītuos. Dabiska redzīs klusuo doba nu pamatlītu salykuma – ūlys, vodka i barankys.

Portreta žanra dorbi A. Soltanis-Romeris izpiļdejumā ir izcyli cylvāku psihologiskuo raksturuojuma devieji. Muokslineica ir pratuse atrast eipašu kontaktu ar portretejamū – vīnolga, ci tī ir juos bārni, zemnīku meitinis, vītejī ci ari muokslineicys veirs. Gleznā “Vaņka Orlovs, staravers nu Bondaru” attāluots puiss kuorteigā vuškys kažukā pi cepļa ar samovaru. Dagūšys zylys acs i dzeivisprīca jaunaveigajā sejā tūreiz ir īdvasmuojušys akvarelisti. I vēļ vacuo aukleite Aņa Proveja pi tipiskys boltys lauku plitenis, kūka calma beņči i cepļa molā syldomim muola žbanim i lauku meitinis ružovim byudim kruosainūs skustūs.

Janopolis akvarelim ir ari svareiga kulturviesturiska nūzeime, partū ka muokslineica ir daudz ceļovuse, gasteidama pi draugu i rodu, ar tū bīži viņ īmyužynovuse Latgolys ainaviskuos i gleznīcyskuos vītys – Aglyunys bazilika, vītejuos upis leiči, Daugovys lūki natuoli nu Daugovpiļs, Feimaņu ceļmolys krysts akmiņu kruovuma molā ar cereņu kryuma rūtuojumu, Rāznys azars, kura krostūs nav radzamys nīdris. Gleznuos atainuota ir daudzvīt jau pagaisušuo Latgolys lauku ainova i aizmierstuo nūskaņa.

Janopolis muižys telpu attāluojums ir vīns nu nadaudzajim Latgolys muižu interjera fiksiejumim muokslā 20. g. s. suoku periodā. Tys ļaun sprīst par saiminīku muokslinīcyskū gaumi, aizaraušonu ar Latgolys keramiku, juos kolekcioniešonu i tū, kaida ir bejuse itūs inteligentūs cylvāku kasdīnys dzeive.

Puorsaceļšona iz Kanadu

Piec škieršonuos nu sātys Janopolē 1939. godā i klejuojumim pa Eiropu patvāruma mekliejumūs muokslineicys saime aizceļova puori Atlantejis okeanam i golā apsamete iz dzeivi Kanadā, Kvebekys provincē. Ari jaunajā sātys vītā Anna turpynova ražeigi struoduot akvareļa tehnikā, i reikojūt sovu dorbu izstuodis, i gleznojūt pasyutejuma dorbus. Par juos veiksmeigū muokslinīcyskū darbeibu līcynoj saimē saglobuotī izstuožu katalogi, avīžu izgrīzumi, dīnysgruomotys. Annys Soltanis-Romeris myužs nūsaslēdze 1974. gods 6. oktobrī Hudzonā (Hudson) natuoli nu Monrealys, muokslineica paglobuota tīpat, Svātuo Akvinys Toma katuoļu kopūs.

2016. godā Latgolys Kulturviesturis muzejs sajēme apjūmeigu Romeru dzymtys duovynuojumu – vaira kai 200 vīneibys, kas ītver golvonūkuort muokslineicys A. Soltanis-Romeris dailradis vysaidu pūsmu 34 akvareļus, 76 miniaturys, kai ari ar juos radūšū darbeibu i Romeru dzymtu saisteitūs materialus i prīškmatus.