Roksta autors: prof. Tomašs Viherkevičs, Adama Mickeviča Universitatis Poznaņā (Pūleja) profesors, sociolingvists

Ilgi gaideituo filma “Piļsāta pi upis” ir sociolingvistikys fenomens, i faktiski ari sociolingvistiskys fakts. Itei filma ir ūtruo pylnmetražys spēļfilma, kuramā latgalīšu volūda ir golvonuo dialogu i vizualuo satura volūda. Itys fakts padora tū par sociolingvistisku paviersīni latgalīšu volūdys atteisteibys plānuošonā, īzeimojūt jaunu jūmu muokslinīciskuos volūdys lītuojumā, kulturys prestiža ziņā i daškirūt latgalīšu volūdai nūzeimeiguoku statusu.

Panuokumi kinoteatrūs vysā Latvejā piec filmys pyrmizruodis 2020. gods janvarī, kū pieški puortrauce Covid-19 epidemejis radeitī socialī īrūbežuojumi, ir paruodejuši, ka na tikai latgalīšu kūpīna, bet ari plošuoka Latvejis sabīdreiba ir gotova izškirūšom debatem par latgalīšu volūdys vītu Latvejis (eipaši nasenejā) viesturē, par sociolingvistiskom attīceibom storp div Latvejis makrovolūdys atzorim: latvīšu literarū volūdu i latgalīšu volūdu.

Itys roksts nikaidā gadīnī nav kinematografisks puorskots ci kritiska filmys muokslinīciskūs aspektu analize. Tuo autoram, sociolingvistam, mozuok lītuotūs volūdu pietnīkam, tyka papraseits pasavērt iz filmu nu cytys perspektivys i komentēt latgalīšu volūdys myusu dīnu vizualuos kulturys “magnum opus” sociolingvistiskūs aspektus.

Grybu pastreipuot, filma poša par sevi ir sociolingvistisks fenomens. Daudzys minoritizātuos volūdys, kurom nav (bejuse) īspieja atteisteit “augstuokys” lītuojuma jūmys i kurys daudzuos jūmuos nav tykušys puorstuovātys, filmuos nimoz napasaruoda.

Es uzadrūsynoju apgolvuot, ka latgalīšu volūdys realitate nabyus taida poša kai pyrms “Piļsāta pi upis” izruodeišonys.

Tuos nūzeime kulturā ir leidzvierteiga Juoņa Streiča filmai “Cilvēka bērns” (1991), tūmār etnografiski viesturiskais viestejums i sociopolitiskuo nūzeime filmu “Piļsāta pi upis” īryndoj myusu dīnu latgalīšu kulturys viersyunē. Itaida veida fenomens ir skaitoms par nūzeimeigu sūli sabīdreibys sociolingvistiskajā atteisteibā, i acimradzūt, tam beja juopalīk par nūzeimeigu īguļdejumu pastuovūšajā diskusejā par Latgolu, latgalīšim i latgalīšu volūdu.

Tai kai filmys varūņu dialogi ir lakoniski, nūzeimeigu lūmu tuos “ainovā” i simboliskajā viestejumā ījam volūdys vizualais aspekts. Nū vīnys pusis varātu pat riskēt i saceit, ka filmā golvonū lūmu spēlej Latgolys volūdys ainova, kas reizem ir svareiguoka i acimradzamuoka nakai skanis ainova, kuru veidoj latgalīšu, vuocu, latvīšu, krīvu volūdys i reizem jidiša pamatelementi.

Golvonais varūņs Aņss ir gleznuotuojs. Patīseibā vīnā nu nūslāguma ainu jis sevi sauc par “burtu gleznuotuoju”. Pareizi, jo taišni juo burtu gleznuojumi īzeimej momentus, kas izškir vysu piļsātys pi upis viesturē. Piļsātai filmā nav nūsaukuma, izjamūt vīnu ainu, kod Aņss vuocu volūdā gleznoj gotiskūs burtus “Grenzhof” (aut. pīz. – Rūbežpogolms). Izmontuotuo raksteituo forma, faktura ir sveša latgalīšim, bet tei ir tikpat nūzeimeiga kai periferejis apzeimiejums kulturu, tautu, volūdu aspektā.

Filmā attāluoti treis rokstu volūdys ainovys elementi:

• simbolisks upis prāma nūsaukums “BOLTAIS GUĻBS”, kurs Ulmaņa latvyskuošonys politikys rezultatā tika puorsaukts-puorkruosuots par “BALTAIS GULBIS”, tod par “КРАСНАЯ АВРОРА”, i vysbeidzūt par “WEISSER SCHWAN”, palīkūt par paldūšu kopu Latvīšu legionā nacistu īsauktajim rekryušim;
• piļsātys golvonuos īlys nūsaukums, kas tīši sasasauc ar tuo laika valdūšajom ideologejom i teik propagandātys, izmontojūt volūdu. Suokūtnieji īlai ir latgaliskys nūsaukums “Lelō īla”, piec tam tei īgiust “demokratiskū” nūsaukumu latvīšu literarajā volūdā – “Brīvības iela”, piec tam autoritaruo režima godūs propagandys nūlyukā teik puorsaukta par “Vienības ielu”, padūmu laikā par “ул. Сталина” i, pi varus atīmūt nacistim, – par “Adolf-Hitler-Str”;
• mainuos piļsātys golvonuos ākys nūsaukums. Suokūtneji “TAUTAS NOMS”, tod “VIENĪBAS NAMS” i golu golā tuos nūsaukums ir “KULTŪRAS NAMS”.

Cytys grafiskys izmainis meistareigi īzeimej nūzeimeiguokuos puormainis piļsātys ainovā. Nūsaukumā “APTEKA” burts “P” teik nūmaineits ir kirilicys burtu “П”, Bernšteina dorbareiku veikals puortūp par  “Торговый центр нр 3”.

Itī uzroksti/nūsaukumi ir kai simbolisks ruodeituojs cauri ideologejom, varys attīceibom voi cylvāku liktinim. Jī papyldynoj cytus filmā izmontuotūs semiotiskūs elementus, pīmāram, politiskūs lideru kryušu tālus, glaznys, gruomotys ci gazetys.

Volūdys ideologeja i attīksme pret volūdu ir sastūpama ari dažaidūs filmys varūņu izteikumūs, kuri atsatīc iz Ulmaņa vaļdeibys latvyskuošonys politiku: “vysim uzrokstim juobyun latvyski, taipoš kai Reigā”, “naroksti latgaliski, tys niu ir aizlīgts” ci “vīna tauta – mums vīna volūda i vīna Tāvzeme”.

Jaunuokajā latgalīšu kinematografejis dorbā volūdys sluoņs ir vīna nu tuos golvonajom īzeimem. Ryupeigs volūdys kritiks varātu nūruodeit iz dažim tryukumim, pīmāram, boltvuocu dialektiskū nūkruosu tryukumu, kai tys jiutams boltvuocu Andreasa runā, ci cīši īrūbežuotū jidiša asameibu dialogūs storp Bernšteinim, kas tūmār teik izlobuots, izmontojūt dzīsmi jidišā, kura skaņ, ebrejus aizvadūt nuovē ar “Boltū guļbi” pa Daugovu. Daugovys nūsaukums nateik teiši pīmynāts, leidzeigi kai piļsātys nūsaukums. Tai vīnā dzīsmē melodiski skaņ “Zeme, zeme, Daugaveņa” (Raiņa teksta tulkuojums latgalīšu volūdā).

Nav nikaids breinums, ka vīneiguo jūma, kurā latgalīšu volūda teik izmontuota naatkareigi nu pastuovūšuos varys, ir saisteita ar Katuoļu Bazneicu. Prīstera runuotuos volūdys namaineigums Aņšam palīk par taidu kai ceļazeimi juo religiskajuos, moralajuos i etiskajuos dilemuos i streidūs juo latgalīša Vysumā.

Golvonuo, burtu zeimātuoja, lūma, juo gleznys, uzroksti, nūsaukumi i saikli prasmeigi savīnoj sižeta linejis, filmys simboliskūs sluoņus i režisora Kairiša redziejumu par Latgolys myusu dīnu viesturi, padorūt filmu puorlīcynūšu.

Latgola, tuos daleji sirrealistiskuo piļsāta i upe, teik puorpiļdeita na viņ ar faktim, cylvākim i jūs liktinim, mīlesteibu, cīsšonom, idejom i bādom, bet ari puorsavierš par frazi „vārdi – vārdi – vārdi”, kū vacais Bernšteins lītoj vīnā nu sirsneigūs sarunu ar Aņsi.

Taipoš kai izzyud itī vuordi, ari latgalīšu Vysumam ir lamts izzust kūpā ar sovu latgalīšu volūdu i juos vuordim – vuordim – vuordim.