Turistim daīmama jauna dobys styga “Rundānu Valna dūbe”

Turistim daīmama jauna dobys styga “Rundānu Valna dūbe”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Dobys aizsardzeibys puorvaļdis i Ludzys nūvoda pošvaļdeibys darbinīku sadarbeibys rezultatā par 2020. goda geovītu atzeitajā dobys pīmineklī “Rundānu Valna dūbe” izveiduota jauna dobys styga pusūtra kilometra garumā, informej Dobys aizsardzeibys puorvaļde.

Dobys aizsardzeibys puorvaļdis Latgolys regionaluos administracejis direktore Anda Zeize stuosta, ka sabīdreibys leluos interesis piec roduos vajadzeiba nūdrūsynuot tikšonu pi dobys pīminekļa. Ludzys nūvoda pošvaļdeiba sarunuoja ar zemis eipašnīkim, i vītejī īdzeivuotuoji Rundānu pogosta puorvaļdis vadeituoja Aleksandra Sovāna vadeibā suoce dobys stygys atbreivuošonu nu kryumu i sakrytušūs kūku.

Jau martā beja planavuota kūpeiga Dobys aizsardzeibys puorvaļdis i Ludzys nūvoda pošvaļdeibys tolka, tok Covid-19 īvīse sovys korekcejis – tolka varēja nūtikt tik maja vydā.

Tolkys laikā izveiduotuo pusūtru kilometru garuo styga vad nu vītejuos nūzeimis autoceļa V517 leidz “Rundānu Valna dūbei”, tei riņča veidā īskaun itū objektu. Izveiduotys ari skotu vītys, nu kurūs var redzēt ainovu iz dobys pīminekli.

Jaunizveiduotuos tokys suokuma koordinatis var atrast ITE.

Rundānu Valna dūbe. Karteņa: publicitatis materials.

Dreizumā informaceja par itū tiks īlykta ari Dobys aizsardzeibys puorvaļdis taiseitajā mobilajā lītuotnē, aplikacejā “Dabas tūrisms”.

“Rundānu Valna dūbe” atsarūn Latgolys augstīnis austrumu daļā Rundānu paugurainē. Itū dobys pīminekli veidoj dūbs paugurs, kas ir nadaudz stīpts rītumu-austrumu vierzīnī, bet ovalais īdūbums tuo centrā ir 83 m gars i 66 m plots. Valna dūbis padzilinuojumā ir izaveiduojs ar kryumim daleji apaudzs pūreņš, kura vydsdaļā i vosorys vydā sasagloboj iudiņa opori. Pietejumi līcynoj, ka kūdrys uzakruošona suokusīs pyrma 5500-6500 godim, bet pyrma tam tī bejs azars.

Geologi, kas pietejuši “Rundānu Valna dūbis” apleicīni, pīzeist, ka sovpateiguos reljefa formys ir rodušuos pādejuo ladalaikmata nūslāgumā, nazkur pyrma 15 000 godim. Tok tūs izceļsme i īškejuo uzbyuve leidz šam nav piļneibā nūskaidruota. Itaidi reljefa veiduojumi ir izplateiti daudzuos vītuos Latgolā i cytur Latvejā, puorsvorā augstīnēs. “Rundānu Valna dūbi” viertej kai leluokū itaida tipa formu vysā apleicīnē.

Dobys pīminekļa teritorejā atsarūn Eiropys Savīneibys aizsorgojams biotops – nūguožu i grovu meži. Dobys pīminekļam ir paleogeografiska vierteiba – tei ir līceiba par deglaciacejis aba lada atkusšonys i vāluoku laikapūsmu vidi.