Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Baiba Baltace-Saukāne ir latgaliskuo jaunīšu raidejuma “5 breinumi” jaunuo seja. Piec studejom i dorba dzeivis Reigā jei atsagrīzuse dzymtajā Rēzeknē. Ar Baibu ik pa laikam sasateikam radejis viļņūs, kūpā vodūt “5 breinumus”. Sarunā par juos atsagrīzšonu Latgolā, izaicynuojumim raidejuma veiduošonā i regionalajim medejim.

Kai tev saguoja pīsavīnuot Latvejis Radejis Latgolys studejai i jaunīšu raidejuma “5 breinumi” komandai?

Studieju magistranturā i myusim beja praktikums, kurā vajadzēja dareit kaut kū vītejūs medejūs, maņ tyka Latvejis Radejis Latgolys studeja. Sajiemu e-postu, ka ir forša īspieja pīraksteit projektu jaunim žurnalistim i eistynuot tū kai sovu praktikumu. Nu suokuma maņ tam nabeja laika, projektu saraksteju pādejā nedeļā, i tai sasagadeja, ka es i vīna meitine nu Kūrzemis uzvarējom i dabuojom finansiejumu projekta eistynuošonai.

Poša naseņ beju atsagrīzuse nu Reigys iz Rēzekni. Vītejī draugi tū uztvēre normali, bet Reigys draugim tys beja šoks i naizpratne, vairuok ar nagativu pīskaņu. Tai roduos ideja par multimedialu projektu “Uzdrīkstēties. Atgriezties”. Tūreiz es pyrmū reizi sasatyku ar Renāti (Renāti Lazdiņu – Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoju – aut. pīz.) i radūšū komandu.

Paraleli es struoduoju cytu dorbu, kas beja vairuok birokratisks, ar styngruokom ramom. Projekts beja īspieja izīt uorā nu kastis. Vysaidi dzeive grīzēs, i beja breids, kurā maņ beja breiveiba, deļtam, ka audzynuoju meitu, i navarieju struoduot pylnys slūdzis dorbu. Izdūmuoju, ka grybu puorškirt jaunu lopu, paraudzeit nazkū jaunu, palaižu ituos dūmys kosmosā i vīnā pyrmūdīnē sajiemu zvonu nu Renātis ar pīduovuojumu producēt jaunīšu raidejumu “5 breinumi”. Ilgi dūmuoju par tū, kaidam vajadzātu izavērt raidejumam, i saprotu, ka maņ byutu gryuši vadeit jaunīšu raidejumu, deļtam, ka skaitūs jau vairuok kai Y paaudze (daudzūs alūtūs Y paaudzis vacums atsaškir, bet puorsvorā tī ir jaunīši, kas pīdzymuši storp 1981. i 1996. godu – aut. pīz.), bet tagad ir Z paaudze, kuru maņ ir gryuši saprast i uzrunuot.

Leidz ar tū suoču dūmuot, kai “Breinumu” komandai pīsaisteit jaunus bolsus. Roduos ideja par “WhatsApp” korespondentim. Pajiemu teleponu, pīzvaneju sovai bejušajai klasis audzynuotuojai Vēsmai Poplavskai ar vaicuojumu, lai īsoka jaunīšus, kas interesejās par žurnalistiku. Jei maņ īdeve Ralfa (Ralfs Bilinskis – aut. pīz.) kontaktus i tai mes atrodom myusu pyrmū “WhatsApp” korespondentu, kuram vyss, munupruot, izadūd par 120 procentim. Juo bolss atdzeivynoj raidejumu. Maņ līkās – kū vaira jaunīšim teik dūta īspieja īsasaisteit satura veiduošonā, tū vaira ir īspieja jūs profesionali īvierzeit, īdūt īspieju atteisteit medejprateibu, īkruot dorba pīredzi.

Parkū tu izdūmuoji atsagrīzt Latgolā, Rēzeknē?

Kaidu laiku kūpā ar munu tūreizejū draugu, tagadejū veiru dzeivuojom Reigā. Maņ beja skaidrys karjerys plans, bet kaidu breidi vajadzēja peļdēt pa straumi deļtam, ka dzeivuoju kūpā ar cylvāku, kuram cīši napatyka Reiga. Maņ pret lelpiļsātu nabeja nikaidu ībyldumu, bet ikdīnā saguoja dzeivuot ar cylvāku, kuram acimradzami pītryukst Latgolys, sovu cylvāku, sovys saimis. Suoču saprast, ka vīta nav tik lels i nūzeimeigs punkts, raudzeju byuvēt sovu karjeru sovaižuok. Maņ beja dorba pīduovuojums, kurā beja īspieja ari sevi atteisteit profesionali, kuru es pījiemu. Tys beja lels lāmums, bet beiguos izlēmem braukt atpakaļ iz Latgolu.

Kas ir bejs vysleluokais izaicynuojums raidejuma veiduošonā?

Es nabeju gotova runuot eterā. Beju gotova producēt, kas ir piļneigi kas cyts. Dzierdēt munu bolsu radejā, pi tam vēļ latgaliski, beja lels izmetīņs nu laivys. Par sevi es jiutūs puolīcynuota latvīšu, angļu, varbyut pat krīvu volūdā, bet na latgaliski.

Covid-19 laikā nasagribēja jaunu, napīredziejušu cylvāku pieški īsvīst raidejumūs, a pa tū laiku Edgars (Edgars Provejs “5 breinumūs” dorbojās jau nu 2018. goda – aut. pīz.) raidiejumu vadieja vīns. Tai i nūliemu pīsavīnuot kai leidzvadeituoja.

Kas ir ness leluokū gondariejumu?

Struodojūt radejā, ir gryuši just klauseituoju atgrīzeniskū saiti. Vīneigais, kai tū izadūd sajust, ir caur socialajim teiklim. Ir pateikamai redzēt, ka myusu saturam ir daudz skatejumu, ka atsarūn dzierdeigys auss. Gondariejumu snīdzdūd vēļ tys, ka ir īspieja pasarunuot ar daudzim foršim cylvākim i nūdūt viestejumu klauseituojim.

Maņ vēļ pateik dažaidi eksperimenti, multimedialī projekti. “5 breinumim” byutu vaira juobyun video i audio formatūs dažaiduos platformuos. Covid-19 laiks ir izlics myusim īrūbežuojumus, bet ar “Zoom” paleidzeibu raugom tikt golā, ar aplikaceju varim iz raidejumu pasaukt gostus nu dažaidu pasauļa molu.

Par kū tu struoduoji pyrms dorbuošonuos “5 breinumūs”?

Es beju uorejūs sakaru organizatore i sabīdryskūs attīceibu specialiste.

Voi nazkod dūmuoji, ka struoduosi medejūs?

Es pīdzymu žurnalistikā. Muna mama (Skaidrīte Baltace – aut. pīz.) beja TV ziņu diktore, muns tēte (Andris Baltacis – aut. pīz.) beja operators un režisors. Jī struoduoja Latgolys Televizejis sabīdreibā. Piečuok obejim beja ari radiostaceja (“Radio Latgalei” – aut. pīz.), kurā es augu, grīzdamuos krāslā. Tuos ir munys spylgtuos bierneibys atminis.

Kod pabeidžu školu, nadūmuoju, ka dorbuošūs žurnalistikā. Studieju tīseibys i diplomateju. Maņ tys patyka, bet saprotu, ka myus veiduoja par Eiropys Savīneibys īriednim. Daudzi muni draugi struodoj storptautyskos organizacejuos, ES institucejuos, ministrejuos, advokatu birojūs.

Es suoču struoduot kai uorejūs sakaru organizators, sabīdryskuos attīceibys guoja kluot. Saprotu, ka, īspiejams, naasmu tik spieceiga presis reližu raksteišonā, sātys lopu satura veiduošonā. Gribieju nazkū apgiut kluot, īraudzeju, ka Rēzeknis Tehnologeju akademeja pīduovoj programu “Reģionālie mediji un komunikācija”, īgivu magistra grādu. Tagad jau nadaudz puorlīcynuotuok jiutūs medeju nūzarē.

Vai plānoj ar medejim saisteit nuokūtni?

Asmu atvāruse sevi vysom īspiejom, kas maņ īt pretim. Medeji mani pīsaista. Eipaši interesanta i kvalitativa satura veiduošona. Latvejā sabīdryskī medeji struodoj ļūti augstā kvalitatē – gon Latvejis Televizeja, gon Latvejis Radeja. Pateik ari tys, kū jī dora socialajūs teiklūs, bet regionalajim medejim ir juosper sūļs iz prīšku. Kas cyts tū dareis, ka na jaunī profesionali?

Kuo, tovupruot, regionalajim medejim pītryukst vysvaira?

Regionalīm medejim juosuoc dūmuot uorpus kastis. Attaisūt dažus regionalūs medejus, radzūt, ka tī ir ziņa par zuolis pļaujis suokumu, kas nūteiktom auditorejom, prūtams, ir aktuala, izreiz gribīs pavaicuot, vai tei ir kvalitativa i objektiva žurnalistika. Byusim gūdeigi, daudzi regionalī medeji struodoj mierķauditorejai četrdesmit plus, bet jaunīšim ari vajag sovu saturu. Prūtams, ir juoapsazynoj, ka mes nadzeivojom slāgtā sabīdreibā. Sovu magistra dorbu raksteju par Eiropys identitati laikrokstūs. Tī ir ļūti interesanta nūstuoja. Kod iz tū pasaver, var saprast, ka regionūs laikroksts pauž leluoku pīdereibu padūmu, na Eiropys Savīneibys identitatei, tys jau ir drauds drūšeibai. Komer nabyus jaunu profesionaļu, kuri var īdvest jaunu elpu, nikas, īspiejams, ari nasamaineis.

Vai tys, ka esi nu žurnalistu saimis, tevi ir īspaiduojs?

Muni vacuoki vysuor mani ir cīši stypri ītekmiejuši. Maņ ir cīši lobys i draudzeigys attīceibys ar jim, jī var dūt padūmu vysur. Cyti vacuoki, īspiejams, prīcojās par plyku faktu, ka jū bārns skaņ radejis viļņūs, bet muni vacuoki tū vaira uztver par pošsaprūtamu i ceņšās analizēt, paleidzēt ar konstruktivu kritiku.

Ir gryuši, kod vacuoki medeju jūmā ir izgleituoti i aizruoda par intonacejom, bolsa tembrim, tempim, saturu. Daudzim varbyut nav taidys īspiejis pavaicuot vacuokim, lai jī pasvīž interesantys idejis, kai aizraujūšuok padūt informaceju ēterā. Tys ir pluss, ka maņ taida īspieja ir, bet ir juosariekinoj, ka tei īspieja, bonuss īt ari ar minusu sovā ziņā.

Tu struodoj, lai dzeivuotu, vai dzeivoj, lai struoduotu?

Šūbreid es dzeivoju, lai struoduotu – es doru tū, kas mani īprīcynoj. Tys ir daudz svareiguok par dzeišonūs piec naudys. Tū var dareit vysod, bet dīnys beiguos tu byusi nalaimeigs cylvāks. Ir svareigi, kai tu jiutīs, ka tu dori dorbu, kas dūd gondarejumu. Kotram nūvieleju atrast taidu dorbu.

Kaida ir tova attīksme pret latgalīšu volūdu?

Gūdeigi – es jū principiali nalītuoju. Es dzeivoju ar latgalīti, asmu nu latgalīšu saimis, bet vacuoki ar mani runuoja latvyski. Latgalīšu volūdu īsavuiceju bārnuduorzā. Piečuok laukūs ar mani taņte runuoja latgaliski. Babai beja lels puorsteigums, ka vyspuor varu pasaceit nazkū latgaliski.

Munys attīceibys ar latgalīšu volūdu ir interesantys. Ar bārnu i veiru es runoju latvyski. Dūmoju, ka latgalīšu volūdai nūteikti ir juobyun, bet nauzskotu, ka tys ir kaut kas uzspīžams. Volūdai ir juoīt pošai nu seve.

Maņ napateik, ka pastuov uzskots, ka Latgolai ir napīcīšama speciala, eipaša attīksme. Mes asam latvīši. Maņ vaira grybātūs, lai ir tai, ka, izzynojūt, ka esi na nu Līpuojis, bet nu Rēzeknis, attīksme nasamaina. Pret mani tei attīksme beja dīzgon skorba. Paguoja treis godi, komer es varieju Reigys kursabīdrim pīruodeit, ka es ari varu.

Tys, ka es pabeidžu Rēzeknis 1. vydsškolu nanūzeimej nikū pret Reigys 1. gimnazeju. Beiguos svareigs ir na materialais stuovūklis voi izceļsme, bet gon tys, cik daudz vari izdareit, cik daudz laika esi gotovs veļteit.

Maņ ir biedeigi, kod saprūtu, ka es naasmu vīna taida, pret kuru ir tei “eipašuo” attīksme.  Ari akcenta deļ, kas veidojās, ilgu laiku runojūt latgaliski. Muna baba guoja tam cauri daudz gryutuokā formā, kod jei sešdesmitajūs godūs brauce vuiceitīs iz Reigu. Deļtam jei ari myus vuiceja vairuok latvyski. Es jū saprūtu.

Voi sekoj leidza nūtikšonom latgalīšu kulturys telpā?

Grybūt nagrybūt saīt sekuot deļtam, ka vysa informacejis telpa ir apleik. Ir ari GORS. Maņ ir prīca, ka muna mama dalyka pierkstu pi tuo, lai koncertzale byutu.

Jau piec tuo, kod maņ izstuosteja projektu, naticieju, bet kod atguoju iz atkluošonys koncertu, beju puorsteigta. Vēļ vaira naticieju tam, ka tymā pūrainajā vītā, kur tagad atsarūn GORS, byus nazkaida guojieju īla (smejās). Paļdis cylvākim, kas pi tuo struoduoja i ceinejuos par tū, lai projekti tūmār byutu eistynuoti.

Voi piec pīsavīnuošonys “5 breinumu” komandai jiutīs slovona?

Nā. Taidys lītys nav. Muns tāvs ir atpazeistama skotuvis personeiba, koč maņ tai nimoz nasalīk. Jis ir muns tēte. Maņ tys nav nikas naparosts.

Vīnu reizi mes ar draudzini braucem svinēt Leigū svātkus iz Vuorkovu. Jai beja namūde mani saukt uzvuordā. Pi manis daīt kaids puiss i soka: “A Baltacis tev ir kāds radinieks?” Es atbyldu, ka tys ir muns tāvs. I puiss soka: “Tu esi slavenība!”

Es uzskotu, ka Latvejis leiminī nav taidys lītys kai slaveneibys. Varbyut uorzemēs, kur ir cylvāki, kas atpazeistameibai skrīn nu pakalis kai troki.

Kurs ir bejs vysinteresantuokais vīss raideejumā?

Man cīši patyka raidejums, kuru taisiejom par Covid-19 uorzemēs, kur atkluojom, ka latgalīši ir Kolumbejā, Vjetnamā i cytur. Kotrys gosts ir pīness kaut kū sovu.

Vēļ patyka raidejums par školuotuojim. Ļūti patyka runuot ar Ilmu Kupcovu, kas ir Īspiejamuos misejis školuotuoja Daugovpilī. Maņ gribīs jai aplaudēt. I vysim cytim jaunajim školuotuojim, kuri ir izavieliejuši sev itū miseju, kas ir super apsveicami. Uzskotu, ka itī školuotuoji radeis spieceigu paaudzi.

Kuo tev vysvaira pītryukst Covid-19 laikā?

Pasuokumu i koncertu, kulturys deļtam, ka vysu puorejū var kompensēt. Vīnu breidi aizmiersu, ka ir Covid-19, i dūmuoju, ka varātu ar veiru aizīt iz kaidu kinu, i tod atceriejūs, ka koronaviruss nikur nav pazuds. Cīši prīcojūs, ka GORS ir atjaunuojs kino seansus leidz 25 cylvākim.

Kū tu dori breivajā laikā?

Maņ pateik laiku pavadeit ar saimi. Breivajā laikā skrīnu, tys maņ saguodoj prīcu. Tei ir ari ir vīna nu tūs lītu, kuru es nikod nadūmuoju, ka dareišu. Sports nikod nav bejs muns. Vysūs prīkšmatūs školā maņ guoja labi, izjamūt sportu. Kod suoču struoduot, maņ prīškā sēdēja kolega, kura ar veiru skrīn dažaidys distancis. Tai saprotu, ka es ari varu tū dareit. Smīkleiga beja muna pyrmuo saskarsme ar 10 km distanci. Janvarī varēja pīsasaceit iz Rēzeknis pusmaratonu, dūmuoju, ka pīsasaceišu iz 5 km. Nazkū spaideju, samoksuoju, piec tam verūs, ka 5 km skriejieju sarokstā muna vuorda nav. Pasavierūs pi 10 km – tī muns vuords. Tymā laikā es vēļ tikai mieginuoju skrīt. Tai mes ar veiru suocem trenētīs. Jis ari dasasacēja 10 km distancei. Nūskrējomm. Tod maņ tys lykuos lels sasnāgums, a tagad kotru sastdīni pa 10 km skrīnu. Kai reiize var nūsaklauseit “5 breinumu” raidejumu tymā laikā. Ka nu kaids nazyna, kū dareit kaidu stuņdi, var nūsaklauseit raidejumu.