Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Juņa suokuos Rēzeknē izsludynuos dasasaceišonu konkursam par pīminekļa izveidi muokslys zynuotnīkam Juoņam Pujātam (1925–1988). Idejis par itaidys pīminis vītys napīcīšameibu Rēzeknē aktualizejās kas gods Latgolys Pūdnīku dīnuos, bet itūreiz ir sastuodeits reiceibys plāns īceris realiziešonai, kura ītvorūs jau junī tiks izsludynuots konkurss, informej pošvaļdeibys agenturys “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” reklamys specialiste Maija Upeniece.

Kai pīzeist bīdreibys “Latgalieši” izpylddirektors Pīters Keišs, muokslys zynuotnīka Juoņa Pujāta īguļdejums Latgolys kulturys dzeivē, eipaši keramikys atdzimšonā, ir nanūviertiejams. J. Pujātam ir byutiska lūma ari Muokslys vydsškolys nūdybynuošonai Rēzeknē i jaunu telpu byuvei vāluokajūs godūs, taipat izškirūša beja ari Tautys universitatis Keramikys nūdaļa Rēzeknē. Muokslys zynuotnīks i lekcejuos, i praktiskajuos nūdarbeibuos viereibu pīgrīze Latgolys keramikys izpietei, paruodūt myusu keramikys kruošņumu i formu boguoteibu. Juo golvonais myuža dorbs beja Latgolys tautys muoksla, eipaši keramika, lai ari sovys gruomotys “Latgales keramika 19. gs. vidus–20. gs. 80. gadi” izdūšonu jis napīdzeivuoja.

20. g. s. 50. godūs J. Pujāts atmūdynuoja Latgolys kulturys vierteibys, 1958. godā, byudams vīns nu golvonūs Latgolys kulturys nedelis Reigā organizatoru, pa eistam cēle gaismā keramiķus – Andreju Paulānu, Polikarpu Vilcānu, Polikarpu Čerņavski, Antonu Ušpeli (senioru), Ādamu Kāpostiņu. Dīvamžēļ politiskī procesi mainejuos i latgalīšu muoksla, literatura, volūda tyka publiski nūpalta i nūsaukta par separatisma paruodeibu, daudzi aktivisti zaudēja dorbu, leidzeigs liktiņs atroda ari J. Pujātu. Leidz pat 20. g. s. 80. godu suokumam Latgolys keramika pīdzeivuoja represejis, kas izapaude nūdūkļu veidā, bet J. Pujāta atmūdynuotuos tautys vierteibys dzeivuoja. Pasateicūt J. Pujāta darbeibai i muokslys vydsškolys lobvieleigajai ītekmei, keramiki puļcējuos Rēzeknis tyvumā – tyka calti cepli, sātys, veiduojuos keramiķu dzymtu atzori (bruoli Ušpeli, bruoli Vinceviči, Čerņavski, Vituškini i c.). 20. g. s. 80. i 90. godūs nūteik leidzdaleiba apjūmeiguos muokslys dīnu izstuodēs Latgolā i Reigā, Latgolys keramika īīt ari Eiropys vaļstīs, kūpā ar keramiku teik eksponāti ari cyti muokslys dorbi, palīk daīmami ari muokslys tiergi Eiropā.

Muokslys zynuotneica Evija Vasilevska, kura itūšaļt ir suokuse padzilinuotu muokslys zynuotnīka J. Pujāta (1925–1988) darbeibys izpēti, pīzeist: “Lai ari vaicuojums par pīminekli Juoņam Pujātam ir aktuals jau seņ, tok itei šaļteņa varbyut ir pīmāruotuokuo, lai leidz izcyluos personeibys symtgadei 2025. godā, mes cīnā varātu nūlīkt golvys, atkluojūt pīminis vītu cylvākam, kurs sovulaik ir pasaryupiejs, lai tyktu gūdynuoti taidi izcyli Latgolys kulturys darbinīki kai Andryvs Jūrdžs, bruoli Skryndys, Pīters Miglinīks, Stanislavs Seile, Stanislavs Kalve i cyti.”

Latgolys pūdnīks Evalds Vasilevskis (1953–2018) par izcylū muokslys zynuotnīku sacejs: “Taidi cylvāki kai Juoņs Pujāts pīdzymst vīnu reizi 100 godūs.” J. Pujāts naapšaubami ir īvārojamuokais latgalīts piec Ūtruo pasauļa kara, pasateicūt kuram Reigā veiksmeigi nūritēja Latgolys kulturys nedeļa, Padūmu Savīneibys pastuoviešonys laikā, ar J. Pujāta ryupem tyka izveiduota Latgolys keramikys dīnu tradiceja i 1982. godā Moskovā nūorganizāta vys vēļ vierīneiguokuo Latgolys keramikys izstuode Eiropys mārūgā. Pasateicūt Pujāta juridiskajai i filologiskajai izgleiteibai, mes varim īsapazeit ar izcylim publicistiskim rokstim par lītiškū muokslu, Latgolys keramiku, Latgolys muokslys tendencem, juo sastuodeitī juridiskī dokumenti i viestulis ir baļsteiti izsmeļūšuos zynuošonuos par viesturi, jurisprudenci, privatajā sarakstē muokslys viesturnīks atsakluoj kai smolks epistularuos formys lītpratiejs i cylvāka dobys izcyls paziniejs, apveļteits ar smolku humoru i nalelu sarkasma dzierksti.

Kaidā nu publiskūs uzastuošonu, J. Pujāts ir sacejs: “Par Latgolu ir juodūmoj vysur. Reitūs un vokorūs. Un kotru dīnu Latgolys lobā ir juoizdora kaut nalels darbeņš. Tod tova dīna nav bejuse veļteigi nūdzeivuota.”