Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Aglyunys bazilika ar tyukstūšom svātceļnīku, labi saglobuotuos i uzturātuos bazneicys, dzeivuo Dīvamuotei veļteituo Rūžukrūņa i maja dzīduojumu tradiceja, saļmys par myrušajim – tys vyss veidoj sovpateigu gaišuos Latgolys tālu. Tok natuoļ nu Aglyunys turistus vylynoj nūslāpumainais Čortoks, Kaunis Valnu muzejā īsadzeivuojuši ari Latgolys valnāki, pat nu 20. godu žurnala “Zīdūnis” puslopu ar aci mīdz eļnis saiminīks – Nikodems Rancāns publiciejs legendys par Kungu Tvardovski. Voi sakralajai Latgolai ir ragaiņu “nūpāduota” ānys puse – geografejā, folklorys i literarūs tekstūs i tautys muokslā?

Valna pādi Latgolys zemē

Gondreiž burtiski itamā ziņā uztverami pādakmini, kai, pīmāram, Valna pādi – geologiskais dobys pīmineklis Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā, piec pīstuoškim – itūs pādus īmiņs Valns, nasdams gryutu akmiņu maisu. Tymā pat pogostā asūšū Opiņku Valna olu dobys pietnīki ar Gunti Eniņu deļ leidzeigūs veiduošonuos procesu skaita pat par Latgolys Staburogu. Sovpateigs dobys veiduojums īplokys veidā ir Rundānu Valna dūbe Ludzys nūvoda Rundānu pogostā, iz kuru vad pavysam naseņ atkluotuo dobys styga, i Dongu Valna dūbe Zylupis nūvoda Lauderu pagostā.

Par Valna pādakminim sauc ari cylvāku rūku “īpāduotys” senejūs dīvu kulta vītys, kai, pīmāram,  Feimaņu pogosta Valna akmiņs ar īcierstom div cylvāka pādom, zyrga pādu i kristeņu. Valna vuordu nas nazcik kulta vītys, kai Puotorovys pādakmiņs Ludzys nūvoda Isnaudys pogostā ci Dongu pādakmiņs (Čortov kameņ) Zylupis nūvoda Lauderu pagostā.

Pūri, aizaugūši azari, naizbrīnami brikšni mitologejā skaituos Valna miteklis, vītvuordu datubāzē var atrast daudz Latgolys vītvuordu, bīžuok ar slapņumu saisteitu, kas nas Valna ci demonisku goru vuordu, pīmāram: Smutu skrajcīms, Smaudžu pūrs i ari skrajcīms Rēzeknis nūvoda Drycānu pogostā, Valna gruovs Leivuona nūvoda Rūžupis pogostā, Valna muorks Bolvu nūvoda Vactiļžys pogostā, pa Valna pūram  Rēzeknis nūvoda Muokūņkolna pogostā, Rībeņu nūvoda Rušyunys i Sylajuoņu pogostā,  Valna kokts Rēzeknis nūvoda Rykovys pogostā.

Voi taidys vītys pīzeistamys par nalobom? Ontons Matvejāns tāluojumā “Valnakokts” (“Tāvu zemes kalendars 2003”, 265. pl.) tadu vītys īsaukšonu izskaidroj ar vītys aizaugšonu: “Patīseibā Valnakokts ir lelō Rykovas meža gols voi Žogotu pūra sōkums nu Rykovas–Gaigolovas ceļa leidz Uguļovai. Tymā reši kurs īsadrūsynōja dūtīs īškā – tik aizaudzis ar kōrklim, eļkšnim, avīšōjim, vejgrīzem beja šys skuts: ni stygas, ni skrajumeņa, vīna bīzme.”

Tok Valnakoktā apsemete sorkonī partizani i “attaisnuoja” ituos vītys vuordu piec gora. Jī te nūgiva Geleiti, sasēja rūkys i vysi piec kuortys izvaruoja, jei izbāga, a sātā, naspādama izstuosteit nūtykušū, nūsaslēdze sevī i pasakuore. Jei nabeja jūs vīneigais upers. Mežsorgs Donots Eļksnis, kuopdams par vacu žogoru gubu, īkrits skeletu kaudzē. Itī tai saucamī partizani nabeja pīsavīnuojuši Samsona brigadei, a, sovu saimu boruoti, siediejuši pūrā i sorguojuši sovu uodu. Eisynuodami laiku, iz ceļa tvarstejuši vīntuļus guojiejus. Beiguos autors nūsoka: “Valnu itymā pūrā veļti meklēt – te sadeiga tei nazōle, kas iznycynōja Latvijas laukus, symtim aizsyuteja uz Sibiriju. Eisti valna laiki myusu zemē sōcēs, kod jī pēc kara izleida nu pūra.”

Azari ar Valna vuordu

Daudzi azari vysā Latvejā nūsaukti Valna vuordā, i Latgolā taidu nazcik: Kruoslovys nūvoda Kombuļu pogostā Valnacs i vēļ Valna ezereņš,  i taids ari Cyblys nūvoda Zviergzdinis pogostā, Čortovkys azars Ludzys nūvoda Isnaudys pogostā i Čortoks Aglyunys nūvoda Škeļtovys pogostā.

Pādejais myusu dīnuos ir Latvejis mārūga turisma objekts i pīzeistams par vysys Latvejis mistiskuokū azaru. Nasaverūt iz daudzajim nūstuostim par boguoteibom azara dybynā i blūdiešonu juo apleicīnē, pat apgolvuojumu, ka azars ass īeja eļnē, kas rodusīs nu Dīva i Valna streida par Aglyunys pīdareibu, latgalīšu literati par jū nav rakstejuši, ari 20.–30. godu turisma informacejā jū napīmiņ – voi taidam vīta Aglyunys tyvumā. Pastuov atškiereigi skaidruojumi ari par Čortoka izceļsmi: 1) azardūbe rodusēs, nūkreitūt meteoritam ci pat NLO; 2) pazemis iudini mehaniski izskoluojuši īžus i īgrimuse zemis viersejuo kuorta; 3) pieclada laikmatā izalaids aprokts lada bluočs.

Cylvāku tyvumūs Valna īmīļuotuos vītys ir reja, patmalis, prūtams, krūgs, ari bazneica. Kaidi var byut valni piec dobys?

Popularuokī sižeti latgalīšu puosokuos par Valnu

Pošūs arhaiskuokajūs prīškstotūs Dīvs i Valns vēļ ir sābri, draugi, ceļabīdri ci konkurenti – Valns samaitoj Dīva taiseitū, bet ari Dīvs nav gūdeigs i izmontoj vyltu: “Senejūs laikūs Dīvs un Valns staiguoja pa zemi un vīns ūtru sauce par kūmu. Kotram bejs teirums un Valns sovu ars ar zyrgu, bet Dīvs ar dzeni. Valns par dīnu daudzi izars, bet Dīvs ļūti moz. Nakti Dīvs jiems Valna zyrgu un izaris sovu gobolu, tai ka iz reita obeju teirumi bejuši vīnaidi apstruoduoti..” (puosoku tekstim ortografeja lobuota; olūts: http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas)

Popularuokais sižets latgalīšu puosokuos ir par Valna i Dīva gūvim, G. Mukts-Kveders tū izmontuojs literarajā puosuokā “Dzylna – gūvu gane” (“Jaunas Zinias”, 1913,  Nr. 51). Eisā puorstuostā: Dīvs redziejs, kai cylvāki ād, cītū maizi mārcādami upis iudinī, jam palics žāļ mozūs bierneņu, jis sadūmuojs, ka jim vajadzātu pīna. A gūvis pīdariejušys Valnam, i juos mežā ganejuse dzylna. Dīvs sataisejs klāvus, pi slīgšņa nūlics izkapti, viers durovu sadziņs vadžus, radejs dūršņus, kas, kūzdami lūpim, jūs tronkuojuši. Gūvis biziniejušys sacaltom astem, cikom saskriejušys Dīva klāvūs. Kod Valns atguojs praseitu sovu gūvu atpakaļ, Dīvs pīruodejs, ka juo gūvim cytaidi nogi i rogi pīrē.”

Augstuoks leimiņs Dīva i Valna prīškstotūs ir Pārkiuņa kai Dabasu vaļdinīka i Valna kai Pazemis vaļdinīka, kurs puorzyna myrušūs pasauli, pretstateišonā. Ir ticiejumi, ka nadreikst iz zemis sēdēt, cikom Pārkiuņs nav īspiers treis reizis. Puosokuos zemnīkam nav juoatdūd poruods Valnam deļtuo, ka jū nūsits Pārkiuņs.

Valns – puorbaudeituojs iniciacejis ritualūs

Iniciacejas (puorbaudejumu) sižetu puosokuos varūņa golvonais puorbaudejums voi vīns nu treju ir pīmuoneit, par koč kū puorlīcynuot Valnu, kū naviņ atnest nu eļnis, vysbīžuok dabuot naudys i zalta nu eļnis saiminīka. Tys parosti izadūd, ka pats nanūsabeist. Populars atjauteibys aizdavums ir atminēt, cik Valnam godu, a tys ir cīš vīnkuorši padoroms: “Tod tys cylvāks nūguoja iz mežu, īkuope prīdē un suoce kiukuot kai dzagiuze: ku-kū, ku-kū. Atskrēja valns pī tuos prīdis un soka: “Tu, breinums, nūdzeivuoju 999 godu, nadzierdieju, ka kiukuotu dzagiuze taidā soltā zīmys laikā!””

Kristīteibā par kotra cylvāka dvēseli ceinuos Dīvs i Valns. Partū populars puorbaudejums puosokuos ir dabuot nu Valna atpakaļ, nūsorguot ci dūdamam naatdūt dvēseli, eipaši bazneickungam: “Bazneickungs apsūlēja dvēseli aiznest iz nūrunuotū vītu un nūrunuotā laikā. Pēc ituo ar valna naudu bazneickungs pabeidze bazneicys taiseišonu. Bazneica beja cīši skaista: zalts un sudobrys tik laistejuos. Atguoja tei dīna, kod bazneickungam vajadzēja nest valnam dvēseli. Bazneickungs pajēme sovys kūklis un spēlādams aizguoja iz oku. Pi okys bazneickungs spēlej un gaida, kod izleiss valns. (..) Bazneickungs pajēme sovys kūklis, ībuoze rūku kūkļu vuoka caurumā un, izruovs nazcik kūceņu, padeve valnam. Tod valns soka: “Es praseju cylvāka dvēselis, bet tu maņ dūd kūceņus!” – “Nā, tu praseji tikai dvēselis un es tev dūdu kūkļu dvēseli!” Tod valns sasadusmuoja un īlēce atpakaļ okā, bet bazneickungs atguoja iz sātu un šudiņ dzeivoj laimeigi, valnu apmuonejs.”

Mārgu iniciacejis puosokuos Valna tālā ir īsamīsuojs veirīts, kas jū vēļ napracātu ceņšās pavest, tok gryutuokais puorbaudejums – labi satikt ar Valna muoti, kas ir veiramuote. Sovutīs nu omotu vysvairuok “padūti” valnim ir kaļva, skrūdera i pūdnīka dorbi. Pādejuo omots ir atseviška tema, kas 20. g. s. izavārsuse par sovpateigu “žanru” modernajā pūdnīceibā.

Muola ragaini

Puosokā vyss suocās ar Valna saleigšonu par struodnīku pi pūdnīka, kurs pa trejom naktim, sasaukdams cytus valnus, pīvad vazumu muola, pīgrīž pūdu i izrūtoj ar pučem. Tovu bādu: “Saiminīkam gribējās pasavērt, kai struodnīks var tik mudri struoduot, aizguoja iz škiuni un verās caur škierbeņu. Vysi valni struoduoja, bet kaids klybais valns vērēs iz vysom pusem. Klybais valns, pamanejs, saiminīku, giva muola pyku un svīde taišni saiminīkam acī un izsyta aci.”

Saiminīkam tys beidzēs ar piļneigu izaguozšonu: “Na par ilgu laiceņu vysus pūdus izpuordeve. Saiminīks atbrauce boguots iz sātu, bet valns aizguoja sovu ceļu. Kotrys, kas beja piercs valna taiseitus pūdus, atveds iz sātu īraudzeja, ka pūdi bez dybynim. Saiminīks otkon pats taiseja pūdus, bet nu juo nivīns napierka, saceidami: “Zinim, zinim, ka tovi pūdi bez dybyna!” Tai saiminīks palyka ar vīnu aci un juo pūdu nikas napierk, bet valns staigoj pa pasauli un muonej ļauds.”

Padūmu laikā Latgolys vizeitkarte ir ari ludzuonīša Ontona Šmulāna (1927–1972) muola ragaini – piec dobys vysaidi: lobsirdeigi puosoku lutauseiši i vīntīseiši, komiski eipatni, šīplys, bramani, dzāruoji, dīdeļnīki, klougys, drystyni i sisiņu pesteituoji, ar portfelim rūkuos i padusēs eistī padūmu valni, pa kaidam atpazeistamu cylvāku veidūlā, pa kaidam pūdnīka omotu apgivušam. Laurus i lelu popularitati pūdnīks “nūpeļnejs” taišni kai valnu meistars. Muokslys zynuotnīks Juoņs Pujāts tū viertiejs kai meistara gribiešonu izprast cylvāku raksturus, dvēselis dziļumu, ļaužu attīceibys, skaidruot lobū i ļaunū. Daudzveideigī Šmulāna ragaini kūpā ar sovu meistaru nūsafiļmiejuši Arnolda Burova animacejis filmā “Ragainais māls” (1971), kas breivi nūsaverama Nacionaluo Kino centra lopā. Valni i meistars eisti, viņ tī doncuotuoji piec drābem i muzykys vairuok atguodynoj kūrzemnīkus.

Ar Ludzys pusis ragainim konkurej Sylajuoņu Ontona Ušpeļa (1944–2015) veiduotī, kas izaver smolkuoki i inteligentuoki, a piec dobys daudz viļteiguoki i pragmatiskuoki, partū bīži “dalypuši” pi praktiski izmontojamu lītu – palnu trauku, naudys kruotuveišu, ols žbanu. Pa sovam valnu temu atteistejs daugovpilīts Pēteris Martinsons (1931–2013) ar klinkera valnu grupom “Valnu saiminīks i meža ciertieji”, “Valni – jiurnīki i pasažeri”. 1968. gods muokslinīka jaunradē ir eists valnu gods, nu muola dzymst “nūskaņu” valni – Nūskumušais, Sirdeigais, Viļteigais, Izmysušais, Dumais, Prīceigais. Jim pīsabīdroj vāluoku godu šamota “Komyna valni”, “Puosoku teiciejs”, “Laseituojs”, “Raksteituojs”, “Valns zeimūga globuotuojs”, pulks ar “Valnim dzāruojim”.

Daļa Latgolys ragaiņu kūpā ar cytim Latvejis puorstuovim nūlamti myužeigam dorbam reprezentēt Latgolu tyukstūšu pasauļa bruoļu pulkā 1966. godā dybynuotajā Kaunis Valnu muzejā. Lai cik inteligenti i pavysam na ļauni myusejī tī izaver, tei valnu kūpnūskaņa naraisa gribiešonu apmeklēt itū muzeju vēļreiz… Bet pyrmūreiz juoredz!

Valni latgalīšu literaturā

Ar valnim var sasatikt ari literarūs tekstūs, pīminiešu treis. Krīvejis latgalītis (da 1933. g. Latvejā) Aļbys, eistajā vuordā Aļbinys Mežulis, stuosts “Valni” (1935) atkluoj tryuceigys meitinis izjiutys, dzeivojūt pi tureiguokys pūlītis. Sovutīs Amerikā dzeivojūšuo Jezupa Pūrmalīša (volūdnīka Leļa) novelē “Intervija” (kruojums “Ar lukturi”, 1966) saruna ar pošu Nalobū paruoda, ka jis ir kungs modernā uzvalkā i politiķa manerem, na uoža veidūlā.

1928. godā žurnala “Zīdūnis“ pādejā numerī suoc publicēt Nikodema Rancāna piec pūļu olūtim saraksteitū legendu “Kungs Tvardovskys”, kas ir slovonuo “Fausta” pūļu variants. Fausts Eiropys kulturā simbolizej pretrunys storp goreigū i materialū, myužeigū ceiņu storp dvēseli i mīsu, kuru izdzeivoj sevkurs cylvāks, Fausta pīsagrīzšonu malnajai magejai šudiņ skaidroj ari kai protestu pret pastuovūšajom normom i morali. Deļ dīvticeiguos Latgolys taids filozofisks dorbs ir lels izaicynuojums, cyti Latgolys prīsteri te pakrateitu ar pierstu, a monsinjors Rancāns ir dūmuojs plašuok, augšuok i vieliejs tū latgalīšim.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.