Roksta autors: portals lakuga.lv

Popularuos tautysdzīsmis “Rūtoj saule, rūtoj bite” eile myusu dīnuos daudz teik izmontuota Vosorys saulgrīžu pasuokumu nūsaukumūs, tai nūsaukta ari Rodrigo Rikarda i Ontona Kūkoja televizejis dokumentaluo filma “Rūtoj saule, rūtoj bite” (1983), kas stuosta par Juoņu sviniešonu Latgolā piec seņsenejom tradicejom. Tok kū nūzeimoj pats vuords “rūtuot”?

Treis homonimi

Myusu dīnuos parosti vuordu “rūtuot” vysaidūs kontekstūs lītoj ar nūzeimi ‘puškuot, dekorēt’, a jam ir arhaiski homonimi ar nūzeimi ‘kustētīs iz tīni i teni, rūtaleigi vierzeitīs, ari grīztīs’ i ‘dzīduot (Juoņūs)’. Taišni ar pādejū nūzeimi pīmāri “Mīlenbaha–Endzelīna latviešu valodas vārdnīcā” ir nu latgaliskūs izlūkšņu – Kuorsovys (ME III, 584) i Zviergzdinis (EH II, 393)

Kai rūtoj saule i bite

Itei popularuo tautysdzīsme “Rūtoj saule, rūtoj bite/ Pa lelū teirumeņu/ Saule sīnu kaļteidama, Bite zīdus laseidama” ar daudzajim variantim ir pīraksteita vysuos Latvejis moluos, bet vysvairuok – Latgolā, jū analiziejuse ir Vaira Vīķe-Freiberga pietejumā “Trejādas saules: Siltā saule” (2002, 76–84).

Burtiskā izpratnē saulis i bitis dorbuošonuos paīt iz sīna kaļteišonu i mada īvuokšonu, saulis kaļtejūšais īspaids teik uztvarts kai lobvieleigs i vālams, partū ka sīnam juobyun labi izkoltušam. Tok itū dzīsmi navar atteicynuot iz cytom ar sīna pļaušonu saisteitom dzīsmem, pietneica pastreipoj, ka te napasaruoda poša cylvāka pyulis – vīneiguos dorba dareituojis te ir bite i saule.

Ir dzīsmei variants, kur ūtrā pusē parostuos sīna kaļtiešonys vītā runoj par Juoņu sviniešonu. Saīt, ka bite i saule it kai pīsavīnoj cylvāku Vosorys saulgrīžu augleibys ritualim, kai Vuorkovā pīraksteitā dzīsmē: “Leigoj bite, leigoj saule/ Pa lelū teirumeņu;/ Tai leiguoja Juoņa bārni/ Pa maleņu maleņom.” I leiguošona pamatā kai kusteiba puori teirumim ītver ari prīkšstotu par dzīduošonu.

Rūtuošona kai kusteiba

Atguodynuosim leiguotuojim, ka pi Juoņu sviniešonys pīdar na viņ dzīduošona, bet ari doncuošona. Viņ izpyldūt ituos obejis ritualuos praseibys, var palikt par Juoņa bārnu. Seņsenejūs laikūs Juoņu daņči, prūtams, nabeja puorūs i muzykys pavadejumā, a sakrals riņča daņcs vai nu ap Juoņu guņskuri voi ap ūzulu, kab atveiduot saulis grīzšonūs dabasu jumā.

Sovutīs mitiskuos Saulis rūtuošonūs Juoņu reitā aproksta, kai juos laisteišonūs treis teiksmainuos varaveiksnys kruosuos – zylā, zaļā i sorkonā. Saulei nūrītūt voi lacūt, pateišom ir varaveiksnys diski, tok jūs īraudzeit ir lela muoksla, traucej putekļains, vyrmojūšs gaiss. Kam ir izadevs īraudzeit zaļū sauli – tys sevi var skaiteit par laimeigu cylvāku.

 “Rūtō!” – Vosorys saulgrīžu pīdzīduojums

Dzīsmis variants ar refrenim: “Rūtoj bite, rūtoj saule, rūtō rūtō,/ Pa tū garū syla molu, rūtō rūtō,/ Bite zīdus laseidama, rūtō rūtō,/ Saule sīnu kaļteidama, rūtō rūtō…”

“Rūtoj!/ rūtō!” voi “leigū!” – pīdzīduojumi Vosorys saulgrīžu dzīsmēs, taipat kai Zīmys saulgrīžūs pīdzīd “kaladō!”, Jura dīnā – “rumalō!” voi Mikeļūs – “jumalō!”. Ir skaidruojums, ka refrenu “līgo” darbeibys vuordu šur-tur kusteiba nūruoda iz augleibys kulta seksualū raksturu.