Myužeibā aizguojs Pīters Luocs (papyldynuots)

Myužeibā aizguojs Pīters Luocs (papyldynuots)

Papyldynuota pādejuo ryndkūpa.

Roksta autors: portals lakuga.lv

17. junī pieški 75 godu vacumā myužeibā aizguojs Latgalīšu rakstnīceibys muzeja (Vladislava Lōča Latgaļu rokstu muzejs) veiduotuojs i saiminīks, trymdys latgalīšu gora montuojuma popularizātuojs, latgalīšu gruomotu izdevieja bruoļadāls PĪTERS LUOCS, portalam lakuga.lv apstyprynuoja Vladislava Luoča fonda puorstuovs Agris Bitāns.

Vēļ dīnys reita pusē daudzi jū satykuši darbeigu i mūžu, klapatiejs par izstuodi muzejā… Vokora pusē jau itei ziņa…

Piļcinīts Pīters Luocs dzims 1945. gods 11. majā, piec profesejis – elektriks, bet sovu myužu veļtejs latgaliski drukuotuo vuorda saglobuošonai i sova radinīka, tāva bruoļa gruomotizdevieja Vladislava Luoča (Lōča) pīminis saglobuošonai. Vysvaira pasateicūt jam, atmūdys godūs  nūsadybynuoja kontakti ar trymdys latgalīšim, 1992. godā jis nu Minhenis (Vuocejā) iz dzimtini puorvede lelu daļu nu Vladislava Luoča izdūtuo montuojuma i suoce veiduot pīmiņu tāvabruoļam i latgalīšu rakstnīceibai.

Izveiduojs latgalīšu gruomotu i cytu viesturis līceibu privatkolekceju, tai dūdūt nūsaukumu “Vladislava Lōča latgalīšu rakstnīceibys muzejs”. Muzejs (sataiseits Rēzeknē 2001. godā) ir vīneigais Latgolys, Latvejis i ari pasauļa latgalīšu rakstnīceibys muzejs ar pastuoveigu ekspoziceju, kai ari Latgolys izceļsmis literatu latgaliskuos mentalitatis spiecynuotuojs. Muzejam nabeja pīmāruotu telpu: ir mytynuojīs i Rēzeknis 14. profesionaluos školys telpuos, šaurūs dzeivūkleišūs Kruoslovys īlā, leidz suoce ceļt jaunu guļbyuvis sātu deļ muzeja Pūra īlā…

Apmāram puse muzeja materialu i ekspoziceju ir par gruomatizdevieju V. Luoci, ūtra puse muzeja materiala ir veļteita citim Latgolys rokstu darbinīkim i rokstu vēsturei kūpumā. Nasaverūtīs iz itū vysu, muzejs da itam ir privata iniciativa ar cīši īrūbežuotim resursim. Nav bīži radzāta leluoka pošaizlīdzeiba sabīdreibys lobā kai Pītera gadejumā.

Pītera Luoča izvadeišona nūtiks pyrmūdiņ, 22. junī, 9.00 stuņdēs nu sātys, 11.00 stuņdēs nu Rēzeknis Jezus Sirds katedralis. Zemis kliepī Pīteri guļdeis Rēzeknis Mīra īlys kopūs, portalu lakuga.lv informēje latgalīšu kulturys i sabīdriskuos dzeivis aktivists Teņs Bikovskis.