Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Školuotuoja Anita Vulāne ir breineigs pīmārs tam, kai jaunīšu īsaisteišonai latgaliskūs projektūs pīīt nu sev pazeistamuokuos pusis. Viļānu Muzykys i muokslys školā jei voda skotuvis runys darbneicu, te latgaliski īrunuotys obejis animacejis filmenis par Vinneju Puku i izveiduota filma “Boņuka breivdīnys”.

Kai jius poša tykot pi tuo, ka vuicot bārnim latgaliskū?

Gona interesantā veidā. Viļānu kulturys nomā nūtyka Nikodema Rancāna bolvys pasnīgšona, es iz tū pasuokumu guoju sveikt kolegu. Najauši sasatyku ar Viļānu Muzykys i muokslys školys direktori Intu Brenci. Bolvys školuotuojim deve ari par tū, ka jī vuica i īsaista jaunīšus latgaliskajā. Inta tamā šaļtī maņ papraseja, kas Viļānūs varātu bārnim vadeit latgalīšu volūdys nūdarbeibys. Kas maņ tūlaik nūtyka, nasaprotu, parosti naasmu tik drūsmeiga, bet pasaceju, ka es varātu.

Piec tam beja puordūmys, kū, nu kura gola i kai. Pošai tik viņ, cik dzeivis pīredze īkruota, cik asmu vītejā amaterteatrī Gaļānūs dorbuojusēs. Uzraksteju programeņu. Paļdis jaunīšim, kuri beja gona patriotiski i atsasauce. Tai treis godi ir labi paguojuši.

Kū jius praktiski dorot skotuvys runys darbneicā?

“Vinneja Pūka” scenarejs jau beja gotovs materials, tys ir Marutys Latkovskys nūpalns. Filmeņa “Vasals, Vinnej Pūk!” beja dūmuota kai latgalīšu sveicīņs Vinnejam Pūkam 90 godu jubilejā. Ūtra filmeņa “Vinnejs Pūks Viļānūs” topa, kod Viļānim palyka 90.

Suokumā beja baile – kai mes tai runuosim latgaliski? Partū raudzejom īsalauzeit latgalīšu mēlē. Kuram vairuok, kuram mozuok tuos runuošonys bejs. Bārni soka, ka baba runoj, dzeds runoj latgaliski, bet cik saīt ar jim pasarunuot? Ari krīvu volūda pi mums ir ļūti populara, daudz bārnu ir nu jauktūs saimu.

Multfilmys zeimātais variants topa paraleli, mes nazynuojom, kaids tys byus. Mums beja scenarejs, mieginuojom runuot sovys lūmys, maineit bolsa intonacejis. Laiceigi suocem dareit, bet nasaguoja kai lelim muokslinīkim. Izaruodeja, ka mes runojam sovā tempā, biļdis nateik mums leidza. Tehniski pyrma īrunoj, tod skaņu pīlīk kluot pi biļdis. Vajadzēja vēļ pādejuos korekcejis.

“Boņuka breivdīnom” jaunīši poši sadūmuoja scenareju. Mums beja breineigs filmiešonys laiks – braukt dobā, meklēt filmiešonys vītys, izdūmuot, kai tys izavērs kadrā i struoduot pi teksta īrunuošonys. Ir pasaveics ar vysu Viļānu Muzykys i muokslys školys komandu, paļdis direktorei Intai, kura gotova vysom idejom, paļdis operatoram Daiņam, kam beja sovs redziejums iz tū vysu.

Asam runuojuši latgaliski iz skotuvis, vodūt Muzykys i muokslys školys pasuokumus. Parkū mes vītejūs muokslinīkus navarim pīsaceit latgaliski – jim dabiskā i cytim saprūtamā veidā?

Otkon asmu izaicynuojuma prīškā, muni leluokī bārni pabeidz 12. klasi. Byus juoīsaista 5.–6. klase. Jauns suokums…

Voi jau zinit, kai i caur kū var bārnus īsaisteit latgaliskajā?

Nauzspīsti ar jauna byušonu. Nauzspīsti īdūt pasavērt, lai īsapateik. Itom nūdarbeibom nūteikti juobyun atškireigom nu parostūs školys stuņžu. Na ar īrostū, na godim īstruoduotū, bet īsaistūt myusdīnu tehnologejis. Ka ir interese, tod ari īt iz prīšku ar interesi. Lela muoksla leidz vysim danest sovu ideju. Kod dorbojamēs bārnam saprūtamā veidā, jis uztver dreižuok. Reizem školuotuojam 20 veidūs stuņdē juopuortūp.

Dorbuošonuos i cytu pīsaistis kūduls ir aktivi jaunīši, maņ taids myusu darbneicā beja. Ir taidi, kas aktivi vysuos jūmuos – i sportā, i muzykā, i muokslā, i teatrī. Jam dūd jebkū, aicynoj jebkur, jis gotovs dorbuotīs ar jebkū – reizē ar latgaliskū. Ir taidi, kas nikuo i nikur, jis jau nu školys ir nūgurs. Tys īt nu saimis. Ka vacuoki kust, tod ari bārni tū turpynoj dareit. Te bārns aug vidē, kur vysa veida pīsadaleišona ir norma. Kod vacuoki trejuos paaudzēs bezdarbnīki, nu tīnis nabyus nikuo. Vīneigi, ka bārnam tī apstuokli bejuši tik nacīšami, ka jam rūnās gribiešona kū kardinali maineit.

Myusu dīnu sabīdreibā, ka nagribi papyldynuot bezdarbnīku ryndys, tev juomuok īsakļaut kaiduos aktivitatēs. Juomuok sevi pīduovuot, juomuok nūspraust mierki. Tys ir golvonais vacuoku i školys kūpdorbs – naļaut sēdēt.

Voi asat mieginuojuši vuiceitīs raksteit?

Raksteit naasam raudzejuši. Es jim asmu sūlejuse, ka mes tikai runuosim. Ka nūpītni aizrunuosi par raksteibu, tys var atgryusst pavysam. Jaunīši interesejās par kulturys aktualitatem, caur tū var pīsagrīzt raksteišonai. Asam pīsadalejuši latgalīšu olimpiadē, vīna meitine Ontona Slišāna konkursam raksteja, 2. vītu dabuoja. Bet es poša gramatikā vēļ eisti naasmu leidz golam īsalauzejuse.

Kaida ir jaunīšu attīksme pret latgalīšu volūdu?

Top līta tei ir, ari volūdā pasaruoda mūdis lītys. Pat golvyspiļsātā sarunuos daudzi ar lapnumu uzsver, ka cālušīs nu Latgolys. Var pasasmīt, ka kaidam viņ kačs Latgolā nūpierkts – bet koč voi taida saikne ar Latgolu. Mes puornūvadnīkim “kaņtis rīvejam”, ka mums ir sova raksteiba – kas sovs. Mes asam boguotuoki.

Myusu dīnuos voi nu jaunīšam ir lela pošpuorlīceiba, voi juos nav. Par sevi puorlīcynuotais var runuot, kū grib i kai grib, ari latgaliski. Bet, nadūd dīvs, kaids beistās byut izsmīts, itys bremzej runuot latgaliski, i kur vēļ publikys prīškā.

Voi Viļānu vydsškolā storpbreižūs sovā storpā jaunīši runoj latgaliski?

Reši, taidu bārnu ir pamoz, vajag, lai vīnā klasē byutu vairuoki runuotuoji. Kod klasē tikai vīns div, jī tai kai kautrejās. Ka klasē ir kūduls, kas runoj, puorejim palīk interesanti, puorejī pasavalk. Patīseibā tai latgaliski runuot varātu īsavuiceit krīvu bārni, jūs sarunu volūda ir krīvu volūda. Šūgod beja interese par skotuvis runys darbneicu ari nu taidu jaunīšu – grib vīnkuorši pamieginuot. Vīna krīvu meitine pasaceja, jei nikur nauzastuos – jei tikai dorbuosīs leidza sovai prīcai. Jim jau vīnkuoršuok taišni izrunys deļ na kai eistam latvīšu puornūvadnīkam.

Tai bīži latgalīšu cylvāki beistās pasaceit sovu Es. Tod jim rūnās vaicuojums, voi maņ vyspuor vajag latgaliskū. Ir vīdūklis ari školuotuoju vydā, ka bārni navar latvīšu volūdys apgiut, kur vēļ jim latgalīšu volūdu.

Voi školuotuoji runoj sovā storpā latgaliski?

Muzykys i muokslys školā ir latgalīšu sarunvolūda, školuotuoji nu sātys krīvyskuos vidis myusu kompanejā suoc runuot latgaliski. Viļānu vydsškolā attureiguoki cylvāki. Varbyut, pasateicūt kompetenču izgleiteibai, vairuok nu kautreibys atsaraiseis ari poši školuotuoji.

Latgalīšim traucej ari tys, ka vītejī niansēs atpazeist sovu i na sovu runu. Maņ pošai viļānīši soka, ka var pazeit, ka asmu nu Gaļānu i pa sovam nūraunu golūtnis. Kod studieju, ustabeņā dzeivuoju ar kursabīdrini nu Vuorkovys, jei vysod saceja – kuo tuo. Maņ iz tū vysod ar humoru patika jai atbiļdēt – ni tuo, ni šuo. Maņ latgaliskais vysod īškā ir siediejs, i kai var jū naizpaust?

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.