Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Myusdīnu kalendarūs Eliaša, Elijis ci Iļjis dīna nav atzeimuota, tok vacuos lyugšonu gruomotuos i Andryva Jūrdža “Myužeygayā kalinderī” taida ir. Partū, kas beja Eliašs i cik nūzeimeiga itei dīna beja myusu seņčim.

Profets Eliašs

Vacajā Dereibā apraksteitais pravīts, seņuokā vuordā profets, Eliašs dzeivuojs 9. godu symtā pr. Kr. Jis darejs vysaidus breinumus – atdzeivynuojs myrušū, paškiers proīšonai upis iudini iz div pusem, kai ari pravītuojs mesejis atīšonu, partū Jaunajā Dereibā (Mt 11:14) teik tyvynuots Juoņam Kristeituojam. Leluokais ar Eliašu saisteitais breinums ir juo dzeiva pajimšona iz Dabasim guņs rotūs nagaisa laikā (2 Kien 2: 11), jis Dabasūs volda par guni, pārkiuni i leitim.

Partū nagaisa laikā latgalīši agruok bārnim stuosteja, ka Eliašs (Elejs) ar eņgeleišim brauc diveju skrituļu guņs rotūs i struopej mozticeigūs, ka saule asūte tys vīns Eliaša rotu skrytuļs, ka Pīna Ceļš dabasūs palics piec Eliaša braucīņa. Pret zibiņa īsperšonu aizasorguojuši ar bazneicā svieteitom svecem, Agatys dīnā svieteitu iudini i maizi, lyugušīs iz dvēseliski tyvū sv. Ontonu, goreigūs dzīšmu teksti iz tū nūruoda, kai, pīmāram, ari jaunuoku laiku Ontona Matvejāna dzīsmēs: “Yudiņs dēļ ļaužu grāku teirumus naaizlej,/ Sausi laiki ar bodu pasauli nabīdej,/ Krusa nasyt nu augstīnes, a ni grozni sper pārkyuni,/ Kod Ontons globoj.” (“Krysta gaismā”, 2000, 114)

A Eliašs tautys apziņā ir borgs tīsuotuojs voi ar pīnuokumim nateikūšs golā veceits, kab nasasirdeit iz jū i Dabasim par naražu i uorkorteigom lītovom, par jū stuosta anekdotus:  “Ļauds vēļ labi pīmiņ, ka 1928. goda vosora beja seviški slapņa. Kodeļ? Uz tū Baltinovas humoristi atbiļdēja šaidi: Dīvs aizbraucis dareišonōs, bet sovā vītā atstōjis vacū Elijašu. Pyrms dorba pījemšonas Elijašs prasejis, kai ta daeišūt ar leitu. – “Kod praseis, tod i dūd!” sacejis Dīvs. Bet Elijašs pōrsaklausejis un sapratis tai: “Kod kaseis, tod i dūd!” Un tai vysu vosoru: kai tik ļauds ar grōbekli uz teiruma pļovas, tai i leits klōt.” (“Latgolas Bolss”, 1965, nr. 667) Tok pi katuoļu jis nav tik populars kai pi pareizticeigūs.

Rūbežzeime kalendarā i dobā

Runojūt par kalendaru, juojam vārā – Latgolā leidz 1919. godam dzeivuoja piec vacuo stila. Tūlaik Eliaša dīna īkryta niulenejā 2. augustā, riekinuoja, ka Pīters i Puovuls (12. julī) pajam stuņdi nu dīnys garuma, a Eliašs – div stuņdis.

Dobā Eliaša dīnu skaitejuši par vosorys beigu viestnesi – puortykā jau var lītuot jaunū ražu, laiks vaira nav tik korsts, azaru iudini deļ soltuoku nakšu palykuši vāsuoki. Ticiejuši, ka pārkiuņa nagaisa laikā Eliašs īsvīž iudinī pyrmū soltū akmini, bārnus vaira nalaiduši mauduotūs.

Prīkšstoti par syltajim i soltajim akminim paruoda zemnīkim svareigu videjuos gaisa temperaturys orienteru sistemu vegetacejis sezonys cyklā, lai pareizi saplānuot lauka dorbus atbylstūši puormaiņom dobā: pyrmais syltais akmiņs iudinī teikūt īsvīsts Jura dīnā (23.04./06.05.), ūtrais – Izidora Oruoja dīnā (15.05./27.05.), pareizticeigūs Pahomā (28.05.), trešais – Juoņa dīnā (24.06./07.07.), sovutīs, kai jau pīmynāts, pyrmū soltū akmini īsvīž Eliaša dīnā (20.07./02.08.), ūtrū – Mozajā Muorys dīnā (08.09./21.09.), trešū – Mikeļa dīnā (29.09./12.10.), pareizticeigūs Pokrovā (14.10.).

Pārkiuņa dīna

Taipat agruokūs laikūs dūmuojuši, ka Pārkiuņam ir teiša saisteiba ar akminim: “Vaci cylvāki ticēja, ka parkyuņs sper ar akmini, aiz kura skrīn guņs. Pēc pārkyuņa spērīņa šys akmiņs īsavūrb zemē dziļōk voi saklōk un tur palīk. Taidus pārkyuņa akmiņus asūt atroduši okas voi mōrku racēji. Ir īspējams, ka par pārkyuņa akminim ir uzskateiti aizvēstures laikmatā apstrōdōti dorba reiki, varbyut ari meteori.” (“Dzeive”, 1964, nr. 67)

Poguoniskū Dabasu vaļdinīku Pārkiuni pīlyuguši godā vairuokys reizis, pyrmū pārkiuņa grudiniejumu gaidejuši jau Svacainē, svātku dīnys ūtrais nūsaukums Gromneica nūruoda iz Pārkiuni. Sv. Pīters kai kristeigais Dabasu atslāgu i kuorteibys turātuojs ir zynomu Pārkiuņa funkceju puorjāmuojs, partū ari Petrine ir Pārkiuņa dīna. Tok vysteišuok ar Pārkiuņa sferu saisteits Eliašs. Tai jī obeji – Pārkiuņs i Eliašs – saplyuduši sinkretiskā tālā. Pārkiuņa tāls i ar jū saisteitī rituali juosaver plašuokā indoeiropīšu kontekstā. Ir līceibys, ka taišni  20. julī ar plašuokom svineibom Pārkiuņa dīnu atzeimoj ukraini: jī losuos pi ūzula, tai kai tys ir Pārkiuņa kūks, voi ari ar ūzula zorim puškoj Pārkiuņa statuju ci dzeivu cylvāku, kuram dūd ritualus īrūčus iznycynuot naškeistūs. Rūtaļuos loksta puori dzeļžim, kū piec tam izmontoj par zibiņa nūvediejim. (“Громові свята”, 2019, 17. juļs, https://www.ugorod.kr.ua)