Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Niule Latvejis namaterialuo kulturys montuojuma (LNKM) sarokstā īkļautys jau sešys vierteibys nu Latgolys, rokstā apsavārtys viesturiskā grīzumā divejis nu LNKM tradiceju – maja dzīduojumi i myrušūs oficejs, uzklauseiti vīdūkli par tū, kam byutu juopasajam leluokuo ryupe par itūs tradiceju saglobuošonu – vītejom kūpīnom ci vaļstei i pošvaļdeibom.

Latgolys vierteibys LNKM sarokstā

LNKM sarokstā īkļauta: saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā; dzīduošona ar pusbolsu; myrušūs oficeja (saļmu) dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs; bubyna spēlis tradiceja; maja dīvkolpuojumi pi ceļmolu krystim Dagdys nūvoda Ondrupinis i Škaunis pogostūs. Cerēsim, ka nuokūtnē pi LNKM vierteibu varēsim atrast ari itūgod Viļakys nūvoda dūmis, sasadorbojūt ar Bolvu, Baļtinovys i Ruguoju nūvodu pošvaļdeibom, sagataveitū dasacejumu maja dzīduojumu tradicejis Zīmeļlatgolā īkļaušonai itymā sarokstā.  

Maja dzīduojumi i myrušūs oficejs kai vierteiba i tradiceja paīt iz vysu Latgolu, na tikai tim nūvodim, kur tys šudiņ spūdruok izapauž.

Maja dzīduojumi seņuok Latgolā

Ceļmolu krysti ir tipiska katuoliskuos Latgolys ainovys sastuovdaļa. Nazkod jī beja gondreiž kotrā cīmā, maja, Svātuos Jaunovys Marijis mieneša, vokorūs cylvāki bez goreidznīku kluotbyutnis i vadeibys puļcējuos ap jim iz kūpeigom lyugšonom. Ituo Jaunovys Marejis gūdynuošonys rituala obligata sastuovdaļa ir Jaunovys Marejis litaneja i “značku” viļkšona. “Značka” ir numurāta taisnsyura zeimeite, i numers nūruoda iz aizdavumu, kas zeimeiti izvylkušajam, nūteiktā laika periodā ir juoizpylda, par pīmāru, “Nasaverīs par vysu dīnu uz tū pusi, kur cīši gribīs vērtīs” ci “Par vysu mienesi sorgojīs maluošonys i, ja gadeisīs samaluot, tod tiuleit nūskait vīnu reizi “Tāvs myusu””.

Piec ituos sovpateiguos maja nūskanis eipaši skumuši latgalīši trymdā, atminis par dzīduošonu pi krystim atstuojuši Bonifacejs Briška, Ontons Dzeņs, Viktors Cybuļskis, Jezups Grišāns, Pīters Zariņš. “Kod uz kaidu breidi pi krysta dzīdōšona tyka pōrtraukta, tod varēja dzērdēt kaimiņu sādžā dzīžūt un na tikai vīnā, bet pat divējos un trejos sādžōs, jo maja mēneša lyugšonas nūtyka vokorūs apmāram vīnā laikā. Klusā un mīreigā vokorā varēja dzērdēt un atškērt na tikai dzīsmes meldiņu, bet pat vōrdus. Patīšam Latgolu var nūsaukt par svātu zemi. Nasaverūt uz gryuteibom un smogajim dīnas dorbim, cylvāki atroda par īspējamu un vajadzeigu sasapuļcēt pi krysta. Tū cylvāki dareja breivi, poši uz sovu rūku, bez mudynōjuma un atgōdynōjuma, īkšejō bolsa pamudynōti,” roksta O. Dzeņs (“Acta Latgalica 2”, 1968, 128)

Puļciešonuos pi krystim šudiņ

Kam byutu juouzajam itūs tradiceju saglobuošona: vītejom kūpīnom ci vaļstei/pošvaļdeibom? Atbiļd Dagdys Folklorys centra vadeituoja Inta Viļuma: “Muns vīdūklis, ka juosaryupej kūpīnom pošom. Kod tū izlīk pošvaļdeibai, tys nav tys. Pošvaļdeiba krystu sakūpšonā īsaisteis pagaidu nūdarbynuotūs bezdarbnīkus, jī pīkūps – kurs apzineiguok, kurs mozuok. Jī divreiz godā izpļaus zuoli ap krystu i aizīs. Kai vakar izpļuovu gruovi, taipat šudiņ ap krystu – jim tys vyss vīnaids. Ar attīksmi – maņ tū izlyka, es tū padareju. I voi pošvaļdeiba saceis – salicit Vosoryssvātkim bārzus pi krystu?

Pi myusu Vosoryssvātkūs beja sanasti bārzi, tū izdareja cylvāki, kas poši īinteresāti maja dzīduojumu i Vosoryssvātku tradicejis uzturiešonā ar vysu dvēseli. Jim tys ir īškā. Itī cylvāki radz, ka sūleņš juopakruosoj, jam i izdora, pajam – dastota pučis pi krysta, salīk sveceitis. Navajag saceit, aizej tī i izdori. I dzīduot poši zyna, zyna – kod kas nūteik i kai nūteik. Tai kūpīnys par tradiceju ari ryupejās, i juos teišom ryupejās.”

Itū pošu vaicuojumu, attīcynojūt tū gon iz maja dzīduojumim, gon iz saļmu dzīduošonu, portals lakuga.lv aizdeve ari sovim skaiteituojim “Facebook” lopā, bolsuojuma rezultats: 41% atbiļdēja, ka tradiceju saglobuošonys ryupe juopasajam vaļstei i pošvaļdeibom; 59% – vītejom kūpīnom. Kaids komentars lakoniski pamatoj vairuokuma redzīni: “Pogosta kulturys noms organizēs saļmys? Nazkai jūceigai.”

Myrušūs oficeja (saļmu) viesturiskuos saknis

Ar saļmom (saļmis, psaļmys, psaļmis) saprūt vīnu nu Vacuos Dereibys kanoniskūs gruomotu i religiskus kristīšu dzīduojumus ar itim tekstim. Kruojums sastuov nu 150 saļmom, vystycamuok radīs storp 200. pr. Kr. i 100. godu. Saļmuos, atškireibā nu cytu Beibelis gruomotu, cylvāks emocionali runoj ar Dīvu, slavejūt i protestejūt, aplīcynojūt ticeibu i dzili izsamystūt, uzatycūtīs i navoldami neistūt.

Oficeja aba stuņžu lyugšonu viesturiskuos saknis vaicojamys senejūs ebreju tradicejā lyugtīs konkretuos dīnnakts stuņdēs – nu reita, pušdīnēs, vokorā. Pyrmuos kristīšu paaudzis itū praktizēja privati, a 4. godu symtā oficeju suoce izpiļdeit korī. 8. godu symtā izakristalizēja sapratīņs par oficeja pamatstrukturu (8 dīvkolpuojumi nūsaceitam laikam dīnnakts cyklā) i pamatsaturu (saļmu dzīduošona i Svātūs Rokstu skaitejumi ar eipašim pīdzīduojumim – antifonim). Nu 11. g. s. oficejs (nazcik siejumu breviars) beja obligata lyugšona viņ goreidznīkim. 16.–20. godu symtā juo lūma mozynojuos, jis palyka par privatu lyugšonu. Kai atvasynuota forma ap 800. godu pasaruodeja oficejs par myrušajim (Officium defunctorum) i izaplateja kai muzykals kolektivais izpiļdejums.

Oficeja izaplateišona Latgolā saistoma ar jezuitu darbeibu 18. godu symta beiguos. 1786. godā izguojušajā lyugšonu gruomotā “Nabożeństwo..” ir pyrmais zynomais saļmu teksts latgaliski – nūdaļa “Officium Za Umerƒych. Łyugszonas Por Numyruszim”. Itys vacuo jezuitu tulkuojuma teksts 19. i 20. godu symtā puorpublicāts naskaitomys reizis vysaidūs izdavumūs, 20. godu symta 20.–30. godūs izdareiti viņ ortografiski, leksiski i stilistiski palobuojumi. Juo izmontuošonu sauc par dzīduošonu piec vacuos gruomotys. Sovutīs ar jaunū gruomotusaprūt 20. godu symta 80.–90. godūs nazcik reižu izdūtū “Teicit kungu”.Jaunuo verseja radikali atsaškir tekstu ziņā.

Melodeju i tekstu seceibu apgiust, dzīžūt leidza vacuokūs paaudžu dzīduotuojom.Partū saļmu dzīduotuoju repertuars atsaškir pat tivejā apleicīnē, reizem, div dzīduotuoju grupeņom sasateikūt bērēs, atsakluoj dūmstarpeibys par tū, kaids teksts juodzīd. Piec obeju pušu pīsacejuma, ka tikai juos dzīd piec pareizuo, nūteik saceņseiba, kurys kuruos puordzīduos. (Piec “Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica”, 2012)

Saļmu dzīduošona myusdīnuos

Zīmeļlatgolys saļmu dzīduošonys tradicejis aktivs nesiejs ir Aldis Pušpurs. Kod jis beja Viļakys nūvoda Susaju pogosta prīšksādātuojs, juo vadeibā pogosta bibliotekā saļmys dzīduoja par vysim tymā godā myrušajim. A. Pušpuram ir sovs redziejums par uzturātū vierteibu: “Saļmu dzīduošonys tradiceju nūturēs tikai vītejī cylvāki, kurim dvēselēs ir vajadzeiba piec tuo. Nabyus ituos vajadzeibys, nabyus tradicejis turpynuojuma.

Piec īspiejis mozuok itymā vajadzātu īsajaukt vaļstei, pošvaļdeibom, ari Bazneicai. Tei ir tautys tradiceja, jei atsateistejuse škierta nu varu un Bazneicys. Bazneickungs voi kaids cyts nu molys, kurs kai gudruoks pamuoca vītejuos buobenis, apzynuoti voi naapzynuoti nycynoj tradiceju. Tys izreiz roda preteju efektu.

A tradiceja mozynojās viņ deļtuo, ka laukūs cylvāku mozuok. Tī nikuo napadareisi – nabyus cylvāku, nabyus pošys tradicejis. Ka cylvāki kaidā vītā ir dvieseliski tukši, ari nivīns cyts nikuo jūs vītā naizdareis. Par tū, kur rūnās cylvākam viļkme iz taidom lītom i kai jū nu vacuoku cylvāku puornest iz jaunuokim, varātu ilgi runuot un tūmār mes natyktu pi kūpsaucieja. Jei vīnkuorši ir voi nav.”

Tradicejis dokumentiešonys i pietnīceibys suokys

20. godu symta 70. godūs pyrmais saļmu dzīduošonys audioīrokstus lentu magnetofonā izdareja bazneickungs Mikelis Jermacāns Baļtinovys i Škilbānu pogosta teritorejā,cytuos draudzēsleidzeigi dorbojuos prāvests Stanislavs Čužāns. 90. gadu suokuos etnomuzikologs Mārtiņš Boiko pīsagrīž saļmu dzīduošonys zynuotniskai izpietei. Myusu dīnu formatā izdūti saļmu dzīduošonys īroksti diskūs: Aglyunys bazilikys kora īskaņuotais “Bēru dzīdōjumi Latgalē“ (2007), Aigara Lielbārža i M. Boiko četru disku (kūpā ar zynuotnisku apceriejumu) kruojums „Psalmu dziedāšana Latgalē Officium defunctorum “ (2012). Režisors Arno Kranenborgs uzjiems saļmu dzīduotuojai Valentinai Keišai veļteitu filmu “Valentīnas dziesma“ (1998), kas ir vīna nu septeņu dokumentalūs filmu cyklā “Lied van Verdriet“ (Skumu dzīsme) par tradicionalū sāru muzyku vysaiduos Eiropys zemēs.

Latgalīšu saļmu dzīduošona nūrit div stuņžu grumā i tik saregžeitā oficeja formā nav pazeistama katuoliskajā Leitovā i Rītumboltkrīvejā. Rūmys katuoļu praktizātais gregoriskais koraļs ir vīnabolsa, a Latgolys koraļa melodeju pavoda vēļ ūtrys bolss, veidojūt harmonisku daudzbaļseibu. Kotrā vītā tū izpylda cytaižuok. M. Boiko izdavumā “Tāvu zemes kalendars 2000” rakstejs: “Ar krōšņu daudzbaļseibu izaceļ Viļaka un Žīguri, kur vītom paarōda trejsbaļseigi pūsmi. Īpatneja daudzbaļseiba tyka īraksteita Varakļōnūs. Bet ir ari taidas vītas, kur dominej vīnbaļseiba, un vīnbaļseigs oficija izpiļdejums ir tyvōks prototipam. Vīns nu īspaideigōkim vīnbaļseigim dzīdōjumim īraksteits Rogovkā.”

Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejis profesors Mārtiņš Boiko par pīnuokumu sadaleišonu storp tradicejis kūpiejim soka: “Ryupis ir juopasajam vysim kūpā, bet pamatā ir juobyun (kai tys godu symtim ilgi ari ir bejs) pošu dzīduotuoju iniciativai, pīnuokuma sajiutai. Tū tod pošvaļdeiba var atbaļsteit, var paleidzēt vacuokim cylvākim, kam tys ir gryuši, puorsavītuot, var paleidzēt sakūpt nūtikšonys vītys, var paleidzēt īsasaisteit (kas ir gona svareigi) jaunus cylvākus dzīduošonā i tt. Tok primara ir cylvāku pošu apziņa par tū, ka itom lītom ir juonūteik.

Ir vēļ vīns svareigs faktors – Katuoļu Bazneica. Nu juos itymā gadejumā praseits varātu tikt tik viņ, ka teik atguodynuots ticeigajim, ka ituos tautyskuos tradicejis ir vierteibys – religiskys i, attīceigi, kulturvierteibys.”

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.