Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Latvejis Vaļsts prezidents Egils Levits iniciejs jauna lykuma izstruodi, kab sakmātu kūpeigys vaļsts politikys topšonu vītejūs kūpīnu identitatis styprynuošonai i latvīšu viesturiskūs zemu kulturviesturiskuos vidis saglobuošonai i ilgtspiejeigai atteisteibai. 24. julī prezidents reikuoja tikšonūs ar pietnīkim, ekspertim i latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpys bīdreibu puorstuovim, kab diskutātu par Latvīšu viesturiskūs zemu lykumprojektu. Seminarā-diskusejā pīsadaleja i sovys dūmys izsaceja ari latgalīšu puorstuovji.

Lykumprojekts kai reakceja iz administrativi teritorialū reformu

Iniciativa par Latvīšu viesturiskūs zemu lykumprojektu ir rodusēs kai Vaļsts prezidenta Egila Levita reakceja iz administrativi teritorialū reformu, kas aktualizēja regionaluos identitatis vaicuojumu. Kai spylgtuokais pīmārs mynoma spraiguo i šaļtim emocionaluo diskuseja par niulinejuo Varakļuonu nūvoda davīnuošonu Modūnis ci Rēzeknis nūvodam i Varakļuonu latgaliskuos identitatis saglobuošonu.

Vaļsts prezidents īprīkš sovā paziņuojumā par administrativi teritorialuos reformys eistynuošonu pauds: “Diskusejuos par administrativi teritorialū reformu asam apsazynuojuši, ka latvyskuos identitatis daudzveideiba, kai ari latvīšu viesturiskūs zemu kulturviesturiskuo vide i tymā veiduojušuos unikaluos mozuos kulturtelpys ir nūzeimeigs i saglobojams vysys sabīdreibys kūpejais lobums. Vaļstei vajadzeiga atsevišķa puordūmuota horizontaluo politika itamā jūmā.”

E. Levita īskotūs lykumprojekts ir svareigs, kab sabīdreiba aizviņ dziļuok apsazynuotu latvīšu viesturiskūs zemu eipatneibys i kulturviesturiskū montuojumu.

Vīnlaikus 24. juļa tikšonuos reizē, kurā tyka diskutāts par lykumprojekta napīcīšameibu i mierkim, prezidents uzsvēre, ka lykumprojekts styprynuos na viņ identitati, bet ari Latvejis demokrateju.

Jurists i Vladislava Loča fonda puorstuovs Agris Bitāns atzineigi viertej lykumprojektu, uzsverūt, ka tys veicynuos kotra nūvoda pošapziņu, vaira tiks runuots par identitati i dažaidu regionalūs simbolu, kai karūgi i dzīsmis, izmontuošonu.

Byus pīcys viesturiskuos zemis

Jaunais lykumprojekts ir zeimeigs ar tū, ka tymā teik runuots par pīcom viesturiskajom zemem, na tikai Latgolu, Kūrzemi, Vydzemi i Zemgali, bet ari par Sieleju, kas da šam lykumdūšonys kontekstā eisti nav pasaruodejuse.

Latvejis Republikus Satversmē saceits, ka Latvejis vaļsts teritoreju storptautyskūs leigumūs nūsaceitūs rūbežūs sastota Vydzeme, Latgola, Kūrzeme i Zemgale. Sieleja Latvejis vaļsts pamatlykumā nav pīmynāta. E. Levits iz portala lakuga.lv vaicuojumu, voi byus napīcīšams veikt grūzejumus Satversmē i lykuma pantu par vaļsts teritoreju papyldynuot ar Sielejis vuordu, atsaceja, ka itūšaļt nav juridiskys vajadzeibys tū dareit. Vīnlaikus prezidents pībylda tū  – ka piec laika sabīdreibā byus nūsastyprynuojuse apziņa par Sieleju kai viesturiskū zemi, grūzejumi Satversmē varātu tikt izdareiti.

Latvīšu viesturiskūs zemu lykumprojekts izceļs latvyskuos identitatis daudzveideibu, tymā skaitā ari nūvodu lingivstiskuos atškireibys. “Tys ir svareigi, kab mes naradzātu latvyskumu plokonu, kai tū mieginuoja LPSR laikūs, kas napīļuove daudzveideibu. Dažreiz itei tradiceja vēļ turpynojās vīnā ūtrā veidā, bet latvyskums ir daudzveideigs,” uzsver E. Levits. Eipaši prezidents uzsoka latgalīšu centīņus sovys latvyskuos identitatis i volūdys saglobuošonā vaira nakai 100 godu garumā.

Vīnlaikus ar tūpūšu lykumu paradzāts stuprynuot ari mozuos kulturtelpys, kai suitu, Upītes i lībīšu kulturtelpys i Rucavys tradicionalū kulturtelpy, kas īkļautys Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā, kai ari cytys kulturtelpys, kurys nuokūtnē varātu nūsastyprynuot.

Prezidenta reikuotajā seminarā tyka prezentāta ari karte ar kulturviesturiskū īdalejumu, kuru izstruoduojs Juoņs Turlajs, karšu izdevnīceibys “Jāņa sēta” golvonais redaktors, kūpā ar pietnīkim Ilmāru Mežu i Gunti Zemīti, kai ari konsultejūtīs ar cytim viesturnīkim.

Paredz veiduot kulturviesturiskūs zemu atteisteibys padūmis

Seminarā-diskusejā par Latvīšu viesturiskū zemu lykumprojektu tyka vairuokkuort uzsvārts, ka attīceibā iz jaunū lykumu ir juoveidoj horizontaluo politika, t. i., juopastuov sadarbeibai storp dažaidom ministrejom, pošvaļdeibom i vītejom kūpīnom.

Kulturtelpu atteisteibys plana izveide uzticāta Kulturys ministrejai, i tuos vaļsts sekretare Dace Vilsone atzeimuoja napīcīšamū sadarbeibu storp Izgleiteibys i zynuotnis ministreju, Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreju, Satiksmis ministreju i Ekonomikys ministreju. Jei ari nūruodeja, ka kulturtelpu atteisteibai i saglobuošonai ir svareigi sakuortuot ekonomiska i sociala rakstura vaicuojumus, dūmuot par ceļu infrastrukturu, dorbavītom i tt.

Kab saskaņuotu kūpīnu vajadzeibys ar vaļsts puorvaļdis pīduovuojumu, paradzāts veiduot  kulturviesturiskūs zemu atteisteibys padūmi, kurymā dorbuotūs gon kūpīnu, gon ministreju puorstuovi.

Latgalīšu kulturys bīdreibys puorstuovs Jurs Viļums uzsvēre, ka jū pagaidom napuorlīcynoj atteisteibys padūmis efektivitate lykuma mierķa sasnīgšonā, i svareigi byutu atrast lykuma kontrolis mehanismu i puorsalīcynuot, ka padūme spēs veikt sovus pīnuokumus.

Jaunuo lykuma mierķa sasnīgšonā Kulturys ministrejis puorstuove D. Vilsone atznineigi vērtēja nūvodvuiceibys prīkšmata napīcīšameibu školuos, kai arī uzsvēre dažaidu dialektu lītuošonu publiskajā telpā, pietnīceibys veicynuošonu, tymā skaitā napīcīšameibu piec vaļsts pietejumu programys, kas byutu vārsta iz nūvodpietnīceibu, kai ari turisma nūzeimi mozūs kulturtelpu atpazeistameibys veicynuošonā.

Vairuoki latgalīšu sabīdryskūs organizaceju puorstuovi uzsvēre napīcīšameibu jaunuo lykumprojekta kontekstā styprynuot latgalīšu volūdys pozicejis, pīmāram, nasabeit pošvaļdeibu sēdēs runuot latgaliski, pastateit vītu nūruodis latgaliski, kai ari sakuortuot Latgolys vītvuordu vaicuojumu.

Jurs Viļums uzsvēre, ka cylvākim, kuri dzeivoj kulturviesturiskajuos zemēs, byutu svareigi redzēt konkretus atbolsta mehanismus jūs identitatis saglobuošonai.

Itūšaļt lykumprojekts ir tapšonys stadejā i plošuokai sabīdreibai pagaidom nav bejuse vareiba īsapazeit ar tuo saturu. Vaļsts prezidents lykuma iniciativu par latvīšu kulturviesturiskajom zemem Saeimā plānoj īsnēgt ituo gods septembrī.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.