Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

20. g. s. suoku Latgolys teritoreja ir drupeite nu Krīvejis imperejis, varātu dūmuot, ka svešinīkim viņ caurbraucama tranzita teritoreja voi skrīnūša ainova caur viļcīņa lūgu. Izaruoda, daudzi tureigi ļauds tūlaik dūdās iz Dvinsku voi Režicu, lai apmaklātu itenis kūrortus voi vīnkuorši atsapyustu. Par dzīdnīceibys i atpyutys īspiejom 20. g. s. Latgolā.

Poguļanka – leluokais Latgolys kūrorts

Tam laikam modernu balneologisku kūrortu “Poguļanka” i vasarneicu cīmu Dvinskys (niulinejuos Daugovpiļs) tyvumā 1883. godā dybynuojs Leiksnys muižnīks grāfs Ivans Plāters-Zībergs. Nu 1. maja leidz 1. septembram Pīterburgys dokteri uorstēja ar Trikartu azaru dublim i cytaidom vannom, kumisu, raudzeitu kēvis pīnu, kefiru, elektreibu, 1913. godā roksta “Drywa”. 1914. godā Poguļankā beja 117 vasarneicys, divstuovu sanatoreja ar 50 atseviškim numurim, iudiņa proceduru āka, slovona ocu uorsta Noiševska ocu klinika, lels parks ar mineraliudiņa okom, restorans ar bufeti Daugovys krostā, kūrortā regulari koncertēja pazeistami orkestri i solisti nu Eiropys i Krīvejis. Sezonā te veseleibu atkūpe ap 1000 cylvāku. Ituo kūrorta izceļšona grāfam izmoksuoja  300 000 rubļu. Kur jis jēme taidu kapitalu?

Ir legenda, ka tymā prīžu sylā, kur grāfs  suocs ceļt vasarneicys, dzeivuojs vacs, tyvredzeigs valns i lics grāfam laseitīs paceli. Grāfs, lels kartuotuojs byudams, pīduovuojs valnam saspēlēt. Atsasāduši Daugovys krostā i suokuši. Valns, pusoklys byudams, pacieļs kartys tyvu acim. Grāfs kartu atspeidumus redziejs iudinī i jū vīns div apspieliejs. Valns pīliecs kuojuos i trīcs kartys zemē ar taidu spāku, izaveiduojuši treis mozi azari, nu putna liduojuma verūtīs, tik teišom leidzeigi trejom nūsvīstom kartom – partū jūs sauc par Trikartu azarim. Itūs azaru dyunis kūrorta vannuos padareja grāfu cīš boguotu.

20. godu suokuos bizness grāfam vaira naguoja nu rūkys klientu tryukuma deļ, jis kūrortu puordeve. 1928. godā te uorstāti viņ 130 cylvāki, tys vairs nav īprīškejais vierīņs. 30. godūs kūrorts tyka vēļ cytuos rūkuos, jū puorsauce latvyskā vuordā par Mežciemu. Ūtrajā pasauļa karā kūrorta prīžu sylā masveidā slepkavuoja desmitem tyukstūšu ebreju, nu āku naskorts palyka viņ golvonais korpuss. 1947. godā te atkluoja Vyssavīneibys nūzeimis sanatoreju tuberkulozis slimnīkim, 1959.–1991. godā sanatorejā uorstēja sirds i ašņavodu slimeibys. Nasaverūt iz privatizaceju, sanatoreja, a poša āka ir arhitekturys pīmineklis, 30 godus nateik ekspluatāta. Kai viestej Daugovpiļs piļsātys dūmis sātyslopa, pošvaļdeiba nūlāmuse īsaguoduot i atjaunuot degradātuos sanatorejis darbeibu.

Sv. Helenys olūts

Režycai tivejā generala Karaulova Odumovys muižā 1905. godā tyka atrosts olūts ar dzīdnīcysku iudini i nūsaukts juo sīvys Helenys vuordā. Olūta iudiņam konstatāts boguoteigs mineralvīlu sastuovs i specifiska radioaktivitate, jis pīskaiteits pi alkaliskūs suoļu mineraliudiņu grupys. Dreiž jis palyka slovons boguotnīku i aristokratu vydā na viņ bejušajā Krīvejā, bet ari uorzemēs. Olūta eipašnīki izcēle marmora stryuklaku i lapeni, īkuortuoja jai apleik duorzeņu. Skaistuo Odumovys azara soluos beja īkuortuots zoologiskais duorzs ar vysaidim eksotiskim putnim i dzeivnīkim, bet muižys parks pīmāruots pastaigom, viestej roksti presē 20. g. s. pyrmajā pusē.

Pyrmuo pasauļa kara laikā olūts tyka izjaukts, jis aizsērēja i vāluok īprīškejā apjūmā juo iudiņs nav tics lītuots, koč turisma informacejā Sv. Helenys olūts atzeimuots. Latvejis breivvaļsts laikā Odumova puorsaukta par Kalnezeriem i muižā īkuortuota vaļsts bārnu patversme.

Itys gadejums lyka daudzim zemnīkim puorbaudeit sovu jaunsaimnīceibu teritorejā atrostūs olūtus – voi iudinī nav kas vierteigs. Tai 30. godūs bejuse pat dūma niulenejuo Kuorsovys nūvoda Mežavydu pogosta Padolē ceļt sanatoreju, te 1859. godā, kod rokuši oku, atkluojuši dzīdnīcysku sāra olūtu. Jis devs daudz iudiņa, boguota mineralvīlom, ar namaineigu temperaturu +5°C. Tok tei palykuse viņ ideja.

Latgolys dzīdnīcyskī olūti

20. g. s. vydā latgalīšim vuords “olūts” paīt iz latgalīšu volūdu i kulturys izpausmem – 1943. godā suoc izīt literaturys almanahs “Olūts”, 90. godūs kulturys programa “Olūti” ir vīns nu popularuokūs Latgolys Televizejis sabīdreibys raidejumu, a dzīsmi “Tik skaidra volūda” ar Annys Rancānis vuordim i Eugeņa Karūdznīka vuordim pīzeist par naoficialu latgalīšu himnu.

Puorejā Latvejā ar Latgolys olūtim vysu pyrma saistuos Aglyunys olūteņu, jū apjiusmoj 30. godu prese: “Kad “mirstīgais”, ziņkārības dzīts, mēģinājis izstaigāt garos gaiteņus un beidzot izmaldas dārzā, kur augļu koku paēnā slēpjas it kā dziedniecības spējām apveltītais avotiņš, gājējs brīvāk uzelpo, ticis atkal brīvā dabā,” 1939. godā raksteja “Kurzemes Vārds”, bet 1935. godā laikrokstā “Latvijas Jaunatne” beja skaitoms: “No viena avotiņa drīkst tikai dzert svēto ūdeni, bet otrā drīkst nomazgāt slimās kājas, rokas, acis v. t. t. Svētceļnieku pulciņi redzami pie abiem avotiņiem, sevišķi pie otra. Arī mēs nogaršojām svēto ūdeni, kas patīkami vēss, bez kādas piegaršas.”

Opoļu svātolūts Ludzys nūvoda Brigu pogostā, zīmeļaustrumūs nu Zylupis, ir Latvejā vīneiguo pareizticeigūs kulta vīta meža apvydā. Par ticeigūs zīduojumim viers olūteņa izcalta zyla kapela ar kupolu i krystu viersā. Par olūteņa rasšonūs i dzīdnīcyskū spāku ir daudz nūstuostu, 21. septembrī, Dīvmuotis Dzimšonys svātkūs, pi juo dūdās svātceļnīki.

Vēļ populars 30. i 50. godu turisma informacejā ir sāra olūteņš Kruoslovā, ceļā nu Šokoladis kolna iz Zyrga azaru. Myusu dīnuos turisti Kruoslovā apmeklej Mīlesteibys olūteņu Karnicka kolnā, a pošim kruoslavīšim populara iudiņa imšonys vīta ir olūts Olūtu īlā, natuoļ nu Pekinys īlys.

Latgolys sanatorejis

Latgolys veseleibys apryupis oficialuo statistika iz 1933. godu ir skūpa: 21 slimineica, 1, kai tūlaik sauc, vuojpruoteigūs slimineica, 1 sanatoreja, 109 ambulancis i veseleibys kūpšonys punkti. Vīneiguo Latgolā Kruoslovys sanatoreja ar 20 vītom tuberkulozis sliminīkim sovu darbeibu suoce 1933. gods 1. julī. Jei izcalta prīžu mežā iz augsta Daugovys krosta, vītys izvēli nūsacejs tys, ka apleicīnē nav pūru, partū ari nav plaušu sliminīkim kaiteigūs myglu. Bet tys ceiņā ar Latgolā izplateitū tuberkulozi ir pilīņs jiurā, ir vajadzeiga plašuoka sanatoreja.

Latgolys školuotuoju, pošvaļdeibu i sabīdryskūs īstuožu darbinīku slymūs kase sanatorejis vajadzeibom, nu jau 80 sliminīkim, īgiva bejušū Kerbedzu eipašumu, 1909. godā ceļt napabeigtū muokslinīku atpyutys sātu Vaczosnā, natuoļ nu Rāznys azara krosta. Cikom pabeidze ceļt, Latvejis vaļsts vairs nabeja. Uorstnīceibys īstuode ar pylnu jaudu suoce dorbuotīs padūmu godūs kai Vaļsts tuberkulozis sanatoreja “Rāzna”, 1989. godā puormeja sovu specializaceju. Ari myusdīnuos Latgolys nūvoda rehabilitacejis centrs “Rāzna”.

Atpyutnīki nu Picera

Pīmynātū Poguļanku voi Odumovys Sv. Helenys olūtu varams apmeklēt, pasateicūt 1862. godā atkluotajam Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļam. Daudzi atvalinuojumā tykušī nu cariskuos imperejis golvyspiļsātys Latgolā apsamat pīticeiguokuos vītuos, dažs izceļ sovu vasarneicu, pīmāram Rēzeknis nūvoda Vertukšņā zyna paruodeit āku, kū 1912. godā kai atpyutys sātu cieļs vīns Sanktpīterburgā struodojūšs inžiners.

Puorsteidzūši, ka picerīši, tod jau leningradīši, parodumu pavadeit atvalinuojumus Latgolā otkon atguodoj padūmu laikā. Ir izauguse jauna paaudze, niu tys ir pa kabatai daudzim. Kaids, braukdams nu Leningrada, izdūmuojs izkuopt pyrmajā viļcīņa apsastuošonys vītā Latvejis teritorejā, tei ir Kuorsovys staceja. Iz lobu laimi meklej apsamesšonu, i atrūn. Latgalīši ir vīsmīleigi, var cytugod braukt otkon. Cyti grib tuoļuok nu dzeļžaceļa i leluoku centru. Tai žurnals “Zvaigzne” 1958. godā roksta, ka Dagdys rajonā viņ sovu atvalinuojumu pavoda 1500 leningradīšu. Vyssavīneibys turisma bāzu vēļ nav, taitod jūs uzjam privati vītejūs saimis.

Par bierneibys īspaidim Vertukšņā var paskaiteit krīvu antropologis Svetlanys Ryžakovys atminis, juos dzymdynuotuoji 20. g. s. 70.–80. godūs īriejuši vasarneicu Vertukšņā. Bārnu pīsaista kontrastainys lītys: pi vacuos, ar toli apsystuos ustobys sudrobuots veituls, veikalā pi ādamu lītu tiergoj muola pūdus i stilizātu tautys tārpu, azarā – amizantys dēlis i ceļmolā gordys avīšys.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.