Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Kab veicynuotu vīna nu nūzeimeiguokūs Latvejis goreigūs lideru atpazeistameibu i juo izcyluo religiskuo i kulturviesturiskuo davuma nūviertiejumu, ir izdūts rokstu kruojums “Bīskaps Boļeslavs Sloskāns – gaisma šodienas pasaulei”. Izdavums jau prezentāts Stiernīnē, bet Veiskupa Sloskāna dīnu 2020 ītvorūs sv. mise nūtiks ari Sv. Marijis Magdalenys bazneicā Reigā 3. septembrī pļkst. 19.00. Piec sv. misis – jaunajai gruomotai veļteits pasuokums Saimis sātā (Ģimenes māja), informej projekta vadeituoja Ieva Zepa.

Storptautyski atzeits i augstai vārtāts veiskups ir Vokoreiropā, bet mozzynoms i nanūvārtāts Latvejā. Latgolys i vysys Latvejis publiskajā telpā itei beja naaizpiļdeita, bet cīš svareiga viesturis puslopa. Rokstu kruojumā ir apkūpuoti materiali nu 2013. godā Reigā veiskupam veļteituos konferencis “Patiesība un piedošana”, 2015. goda storptautyskuo simpozeja Minskā i 2018. godā nūtykušuos konferencis-diskusejis Stiernīnē “Vai viegli būt Sloskānam 21. gs.?”, kai ari speciali topuši vairuoki jauni pietejumi, kuramū atkluoti fakti par Latvejis viesturē nūzeimeigom nūtikšonom. Kruojumā izmontuoti autoritativu i atzeitu autoru roksti (augstuokuos goreidznīceibys puorstuovi, storptautysku universitašu profesori, diplomatiskuo korpusa puorstuovi, goreidznīki, sabīdreibā pazeistamys radūšys personys i Varakļuonu nūvoda inteligencis puorstuovi), kas apsaver veiskupa Sloskāna dzeivi i darbeibu nu vysdažaiduokūs rakursu.

Boleslavs Sloskāns dzims 1893. godā Stiernīnē. Mūcekļa gaitys pravītiski īzeimej juo veiskupa devize “Hostia pro fratribus” (Upers par bruolim). 1917. godā Pīterburgā īsvieteits par prīsteri, kolpuojs Krīvejā vojuošonu laikūs, 1926. godā Moskovā slaponi īsvieteits par veiskupu i struoduojs Minskys–Mogilevys diecezē Boltkrīvejā. Čekys napatīsi apsyudzāts, apcītynuots, speidzynuots i izsyuteits iz Solovku solom i Sibiri, 1933. godā, samaineits pret padūmu spīgu, atsagrīzs dzimtinē. 1944. godā piec vuocu varys reikuojuma spīsts otkon dūtīs trymdā – iz Vuoceju i tod iz Beļgeju. Izcyls goreigais audzynuotuojs i īdvasmuotuojs jaunīšim, školuotuojim, tūpūšajim prīsterim. Pīsaistejs mecenatus trymdys studentu izgleiteibys īgyušonai, pīsadalejs sabīdryskajā dzeivē, Vatikana II koncila delegats. Myužeibā devīs 1981. godā Lēvenā, Beļgejā. 1993. godā puorpaglobuots Aglyunys Dīvamuotis oltora pakuojē.

2004. godā pāvests Juoņs Puovuls II ar dekretu pasludynuoja veiskupu par gūdynomu (venerabilis), kas nūzeimoj, ka juo tykumi ir atdarynuošonys vārti. Itūšaļt turpynojās process, lai pasludynuotu veiskupu Sloskānu par svieteigū. Tai kai Vatikanā teik jimta vārā ari konkretuo beatificejamūs personu lokaluo gūdynuošona, rokstu kruojums ir veiskupa dzymtuos pusis davums juo beatifikacejis procesā. Tys izceļ veiskupa tykumu varūneibu, navardarbeigū pretuošonūs totalitarajim režimim, uzticeibu patriotiskajom i religiskajom puorlīceibom, patīseibys i pīdūšonys nūzeimeigumu jebkurā sabīdreibā i laikā.

Rokstu kruojuma izdeviejs ir Stiernīnis draugu bīdreiba (redaktore Ieva Zepa) i Veiskupa Boleslava Sloskāna goreiguo i kulturviesturiskuo montuojuma atjaunuošonys i saglobuošonys fonds. Vīns nu īceris autoru ir veiskups Andris Kravalis, teologiskais konsultants – Andris Marija Jerumanis.