Roksta autors: Vineta Vilcāne, Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Latvīšu volūdai ir divi paveidi, divejis rokstu volūdys tradicejis, vīna ir latvīšu literaruo volūda, ūtra – latgalīšu rokstu volūda. Viesturiski kotra nū tūs atsateisteja atškireigi i sovpateigi. Obejim latvīšu volūdys variantim ir daudz kūpeiguo, bet ir ari vairuokys atškireibys. Portals lakuga.lv apkūpuojs ostonis ituos atškireibys.

1. Latgalīšu alfabetā ir vaira burtu

Latgalīšu rokstu volūdys alfabetā ir 35 burti, bet latvīšu literaruos volūdys – 33 burti. Latgalīšu alfabetā ir burts “y”, kuru izrunoj cītai, leidzeigi krīvu volūdys burtam “ы”. Ir ari garais patskaņs “ō”, bet tū lītoj tikai atseviškūs izsauksmis vuordūs, pīmāram, “ō!”, “kaladō!”, “rūtō!”. Itū patskani apzeimoj taipoš kai teik apzeimāts divskaņs “uo” atbylstūši tai saucamajai “Pītera Stroda gramatikai” ci “vacajai raksteibai”.

2. Latgalīšu rokstu volūdā eisuokī vuordi sastuov nu vīna burta, cikom latvīšu literarajā nu diveju

Kaids ir eisuokais vuords latvīšu literarajā volūdā? Īspiejams, daudzim pyrmais vuords, kas īīs pruotā, byus kaids nu itūs – “jā”, “nē”, “jo”, “un”. Kai ir ari eisuokū vuordu latgalīšu rokstu volūdā? Latgalīšu rokstu volūdā eisuokī vuordi sastuov tikai nu vīna burta, i taidi ir diveji vuordi – saikli “i”, “a”. Vuorda “i” ekvivalents latvīšu literarajā volūdā ir “un”, vuorda “a” – “bet”.

3. Latgalīši izmontuoja latiņu burtus, puorejī latvīši – gotu

Latvīšu apdzeivuotuos teritorejis par vīnu administrativu vīneibu palyka tikai leidz ar Latvejis vaļsts izveidi. Leidz tam tuos beja vaļstiski voi administrativi škiertys, i kulturys, izgleiteibys, saimnīciskuo i ekonomiskuo dzeive kotrā nu teritoreju ritēja piec atškireigu nūsacejumu. Atsaškēre ari raksteibys.

Latgaliski raksteitūs tekstūs, gon taidūs, kurus pīrakstejuši poši latgalīši, gon cytu tauteibu cylvāki, vysod tyka izmontuoti latiņu burti, cikom Kūrzemis i Vydzemis guberņuos dzeivojūšī latvīši izmontuoja gotiskū raksteibu. Atškireibys raksteibā traucēja Latgolys latvīšim īsapazeit ar puorejūs latvīšu radeitajim tekstim, i ūtraiž.

Ar laiku nūtyka atsasaceišona nu gotiskūs burtu izmontuošonys i puorīšona iz latiņu tipa burtim. Juridiski jaunuo raksteiba beja obligata jau nu 1919. gods, bet praktiski nūsastabilizēja tikai četrdasmytajūs godūs.

4. Raksteiba taida poša, bet nūzeimis atškireigys

Ir vuordi, kuri obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos rokstuos taipoš, tok vuordu nūzeimis ir piļneigi atškireigys. Spylgtuokais pīmārs varātu byut vuords “vīns”, par tū ir ari anekdots.

Tok “vīns” nav vīneigais vuords ar atškireigū nūzeimi, taidi, pīmāram, ir vuordi “pūrs”, “miers”, “parāds”, “mīts”.

Niu ir eistais laiks īt dzērvinēs, labi, ka pūrs ir tyvai pi sātys.
Līgavas pūrs sastāvēja no dvieļiem, cimdiem, jostām, baltajām villainēm, galdautiem, palagiem, zeķēm un dāvanām vīra tēvam, mātei, brāļiem un māsām.

Pādejuo leluo miera epidemeja Austrumeiropā beja 18. g. s. suokuos, miers nūgalynuoja tyukstūšom cylvāku.
Beidzot pagalmā valdīja miers, lopi bija sadzīti kūtī, saimnieki bija devušies gulēt.

Seminara dīnys parāds byus itaids – pyrma paēssim brūkaškys, tod byus latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibys, piec tam pušdīnis, a piecpušdīnē brauksim ekskursejā.
Viņa parāds bankai bija sasniedzis vairākus tūkstošus eiro.

Pi sātys uora durovu beja pastateits mīts, tei beja zeime, ka saiminīki nav sātā.
Tas ir mīts, ka vīrieši neraud.

5. Vuordim atškireigys dzimtis

Storp obejom latvīšu volūdys tradicejom ir vēļ kaida interesanta atškireiba – vairuoku vuordu dzimtis nav taidys pošys. Pīmāram, latvīšu literaruos volūdys vuords “pasaule” ir sīvīšu dzimtī, bet latgalīšu “pasauļs” veirīšu, voi ari vuords “prieks” ir veirīšu dzimtē, bet “prīca” – sīvīšu.

6. Latvīšu literarajā volūdā vuordi daudzskaitlī, latgaliski – vīnskaitlī

Kasdīnys saziņā latgaliski daudz teik lītuoti vuordi tai saucamajā “trešajā izlūksnē”, kod latvīšu literaruos volūdys vuordi teik latgaliskuoti. Taidā veidā teik zaudāti i aizmiersti latgaliskī vuordi i vuordu latgaliskuos formys. Ir viertine latgalīšu vuordu, kuri ir vīnskaitlī, cikom tūs analogi latvīšu literarajā volūdā ir daudzskaitlī. Pīmāram, “iesnas” – “īsna”, “smiekli” – “smīklys”.

7. Latgaliski pīkrisšonu var izsaceit ar treis dažaidim vuordim, latvīšu literarajā volūdā tikai ar vīnu

Latgalīšu volūdys bogoteiba ir vuordu daudzveideiba i dažaiduos izlūksnis. Tys var radeit situacejis, ka vīnā Latgolys vītā lītuots vuords kaidam, kurs dzims i izaudzs pavysam cytur, ir nasaprūtams. Bet tys nikaidā veidā nabyutu skaitoms par tryukumu, sinonimi tikai bogotynoj volūdu. Tai ir ari ar vuodim “nui”, “jā” i “da”, tūs izmontojam, kab dūtu sovu pīkrisšonu. Latgalīši var izavēlēt vīnu nu treis variantu, cikom puorejim latvīšim ir tikai vīns vuords.

8. Latgalīšu rokstu volūdā ir saglobuotys vacūs baltu volūdu īzeimis, kuo vaira nav latvīšu literarajā volūdā

Latvīšu literarajā volūdā prīdiekļa darbeibys  vuordim atgrīzeniskais elements vuorda beiguos saplyust ar golūtni, latgalīšu rokstu volūdā prīdiekļa verbu atgrīzeniskū morfemu līk storp vuorda prīdiekli i sakni: sasisties – sasasist, apģērbties – apsaviļkt, nogriezties – nūsagrīzt.

Latvīšu literarajā volūdā kai jaunuokā variantā pyrmuos konjugacejis darbeibys  vuordim vīnkuoršajā paguotnē ir vīns personu golūtņu variants, latgalīšu rokstu volūdā pyrmuos konjugacejis verbus deļ tai viesturiski atsateistejušu formu īdola ā- i ē- calmūs – ir div personu golūtņu varianti:

augu, augi, auga, augām, augāt – augu, augi, auga, augom, augot;
pirku, pirki, pirka, pirkām, pirkāt – pierku, pierki, pierka, pierkom, pierkot;
vedu, vedi, veda, vedām, vedāt – vežu, vedi, vede, vedem, vedet;
griezu, griezi, grieza, griezām, griezāt – grīžu, grīzi, grīze, grīzem, grīzet.

Latvīšu literarajā volūdā gondreiž vysod ir vīns pareizais formys variants, sovutīs latgalīšu rokstu volūdā daudzūs gadejumūs var izalaseit jaunuoku voi vacuoku formu:

mazgāju – mozguoju // mozgovu;
mazgājis – mozguojs // mozgovs;
gribētu – (es) grybātu // grybātum;
braukšot uz Rīgu – (jis) braukšūt da Reigys // braukškys da Reigys

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.