Roksta autors: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

24. septembrī Latvejis Vaļsts prezidents Egils Levits īsnēdze Saeimā Latvīšu viesturiskūs zemu lykumprojektu. 25. septembrī Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā “Gors”, jis ituo lykumprojekta kontekstā aicynuoja iz diskuseju par latgaliskū identitati i īspiejom jū kūpt, saglobuot, atteisteit. Rokstā apkūpuoti diskusejā paustī interesantuokī vīdūkli.

Viesturiskuo Latgolys zeme

Juojam vārā, ka Latgola kai latvīšu viesturiskuo zeme piec rūbežim nasakreit ar jaunū administrativi teritorialū īdalejumu. Viesturiskajā Latgolā, prūtams, ītylpst Bolvu, Kruoslovys, Leivuona, Ludzys, Preiļu, Rēzeknis nūvodi i Rēzeknis vaļstspiļsāta, nu Augšdaugovys i Jākubpiļs nūvodu, Daugovpiļs vaļspiļsātys – teritorejis Daugovys lobajā krostā, ari Aizkrauklis nūvoda Aivīkstis pogosta DA daļa, Pļaveņu piļsātys A daļa (bejušuo Gosteņu piļsāta); Modūnis nūvoda Borkovys pogosta daļa (izjamūt bejušū Saikavys pogostu), Ūšupis pogosta D daļa; Olyuksnys nūvoda Līpnys pogosts.

Lykumprojekts paredz ari saglobuot viesturiskū atmiņu par bejušuo Abrinis apriņča Abrinis piļsātu i jai pīgulušajim sešim pogostim – Kacānu, Upmolys, Lynovys, Pūrlovys, Augšpiļs i Gauru.

Latgaliskuo sovpateiba – latvyskuos daudzveideibys izpausme

 “Gorā” kūpā ar Vaļsts prezidentu diskutēt beja aicynuoti dzejneica Anna Rancāne, keramiks Andris Ušpelis, Namaterialuo kulturys montuojuma centra “Upīte” vadeituojs Andris Slišāns, Dagdys jaunīšu bīdreibys “Dagne” vadeituojs Aivars Bačkurs i radejis raidejumu vadeituojs, muziks Ēriks Zeps, kai ari pīsadaleit varēja vysi interesenti, zālē daudz beja školys vacuma jaunīšu.

Vaļsts prezidents E. Levits diskusejis suokumā pastreipuoja, ka kultura juosaprūt vysplašuokajā izpratnē: “Teritorejis nav tikai školys, celi, cyti pakolpuojumi. Teritoreja ir kultura, ari cylvāki, tys, kai cylvāki redz pasauli, kai mes vīns ar ūtru sasaprūtam i sadzeivojam. Padūmu laikā itū daudzveideibu ceņtēs nivelēt. Vaļstei juoveicynoj latvyskuo daudzveideiba, tymā myusu boguoteiba, latvyskuma pīviļceiba.”

Dzejneica Anna Rancāne atguodynuoja, kas veidoj myusu latgaliskū identitati, latgaliskā vuordā – sovpateiba: “Senejuo latgalīšu volūda ar daudzejom izlūksnem, katoliski kristeiguos vierteibys, kas saista ar Vokoru Eiropys kulturu, sasavej ar latvyskom folklorys tradicejom. Latgalīša sovpateibu ītekmiejuse multinacionaluo i multikulturaluo vide, dzeivuošona krystceļūs. Tū redzim kruosuos musturūs, latgaliskajā kuknē, dzīsmēs. Bet šudiņ naredzim vītvuordūs i uzrokstūs, nadzierdim volūdys školuos.”

Pīškiert latgalīšu volūdai vierteibu

Vysi diskusejis daleibnīki, ari vīdūkļu paudieji nu zālis par golvonū latgaliskuo saglobuošonā pīzyna latgalīšu volūdu – i runys formā, i kai latgalīšu rokstu volūdu. Vaļsts prezidents izskaidruoja volūdys vierteigumu: “Daudzi nalītoj, partū ka tys saisteits ar subjektivū vierteibu. Tai viesturiski gadejīs, bet tū naskaita par kūpamu i saglobojamu. Tū pošu juosoka par latvīšu volūdu, pasaulī vairuok runoj angliski. Zvīdru i suomu volūdys nav nikuo leluokys.

Volūdai ir daudz leluoka jāga kai viņ juos utilitaruo, ekonomiskuo vierteiba. Bet vierteiba ir tymā, ka jei dūd identitati, vīnoj ar cytim cylvākim, kas pīdar pi tuos pošys kulturys i volūdys. Tys ir apzinis vaicuojums – pīškiert latgalīšu volūdai vierteibu.

Ari ekonomikā kam ir vierteigums, tys valk, pīvalk, īt iz prīšku. Partū svareigi, ka cylvāki sovā storpā runoj latgalīšu volūdā, publiskā telpā i ar bārnim. Pošsaprūtami, kod Reigā sasateik div latgalīši i jī runoj latgaliski.

Svareigs vaicuojums ir par latgalīšu volūdu školuos. Pastuov stuņdis i puļceni, parkū moz apmeklej? Partū, ka tys nasalīk vierteigi. Vajadzātu tū Latgolā īskaiteit regularajūs prīkšmatūs, Reigā, kur daudz latgalīšu dzeivoj, pīduovuot kai fakultativu.”

Andris Slišāns izstuosteja sovys meitys pīredzi, ka školys pošpuorvaļdē izdūmuojuši pīktdīnēs runuot latgaliski. Varbyut aizīs tai, ka tikai pīktdīnēs latvīšu literarajā volūdā? “Lyuzuma punkts īsastuoja, kod DaGunchi latgaliski uzastuoja “Talantu Fabrikā”. Kod pyrmais cylvāks vaļstī mudynoj runuot latgaliski, tod vyss īt iz lobū pusi. Uzjiemiejim juosoka, ka volūda ir vierteiga, jaunīšim – ka moderna. Navajag ari puormest, ka namuokam raksteit latgaliski. Latgalīšu volūdys pareizraksteibys reiks nūdarātu,” saceja A. Slišāns.

Kū varātu veicynuot lykuma izpiļdis gaitā

Diskusejā īsazeimēja, ka juoveicynoj latgalisks presis izdavums, televizejis raidejumi latgalīšu volūdā. Evika Muizniece nu portala tvnet.lv aizruodeja, ka Latgolā vys vēļ nav naatkareigys medeju platformys: “Struodojūt privatajā medejā, juokonstatej, ka latgalisks saturs teik cenzāts caur daudzim filtrim i finanšu leidzeklim. Latvejis Radejis Latgolys studeja ir labi, bet seņ beja dūma par multimedeju studeju Rēzeknē. Volūdu vajag lītuot dorbā, lai školā ir mierkis: es byušu žurnalists latgaliski.”

Par latgaliska satura napīteikameibu medejūs i cytys lītys atguodynoj ari Imants Slišāns, Baļtinovys vydsškolys direktors: “Lai itys byutu kai jumta lykums, lai aizdūd tuoļuok konkretys lītys kotrai ministrejai i tam sekuotu leidza finansiejums. Izgleiteibys i zynuotnis minestrejai īzeimāta nauda latgalīšu volūdys i nūvodvuiceibys stuņdem, na nu kūpejuo kotla, kur var datryukt. Kulturys ministrejai – sovā lauceņā latgaliskumu styprynuot, satiksmis ministrejai – likt ceļa nūruodis iz celim latgaliski, Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrejai kūpā ar Tīslītu ministreju juridiskys īstruodis, ka dažuos profesejuos ir praseiba muocēt latgalīšu volūdu – tim, kas struodoj kulturys jūmā, saskarē ar cylvākim. Tod ari ir jāga vuiceit školā, ka tam ir pīlītuojums uorpus školys.”

Daudzkuort izskanēja nūvoda vuiceibys i latgalīšu volūdys stuņžu kai obligatu napīcīšameiba.

Svareiga Latgolys vizualuo identitate

Par ceļu nūruodem i uzrokstim runuoja daudzi i uzsvēre, ka tys naprosa daudz naudys. A. Rancāne: “Vajadzeiga vīnuota Latgolys vizualuo identitate. Lai ībraucūt atpazeistam, ka tei myusu Latgola. Jai juobyun myusdīneigai, augstā leiminī, tam vajadzātu pīsaisteit Latgolys lobuokūs dizainerus. i izstruoduot Latgolys vīnuotū identitati. Latgolai vajag sovu kulturys kanonu. Na vyss, kas nūzeimeigs Latgolai, tics Latvejis kulturys kanonā. Suopeiga līta – Latgolys vītvuordu karte. Prīkšlykumu daudz, dūd Dīvs koč kū nu ituo eistynuot.”

Sergejs Maksimovs, Latgolys plānošonys regiona Atteisteibys padūmis prīkšsādātuoja vītnīks, Viļakys nūvoda dūmis prīkšsādātuojs, izstuosteja pīredzi, ceņšūtīs izlikt Viļakys nūvoda zeimi: “Vairuokus godus mēginojam nūskaidruot, kai pareizi uzraksteit. Vīns ir izlikt, ūtrais – pareizi izlikt. Amizanta situaceja, mes varātu ari jū napareizi uzraksteit. Itys lykums mums var paleidzēt turpynuot dialogu ar satiksmis ministreju, ka nav standartu. Standarti naatļaun izlikt zeimis latgaliski. Juridisks fakts – vīnkuorši naļaun. Itys lykums byus vīns nu īmeslim, deļkuo byus standartu maiņa.”

Voi apsprīžamais lykumprojekts paleidzēs latgaliskū atteisteit?

Portals lakuga.lv “Facebook” lopā sovim skaiteituojim aizdeve nūbolsuot, atbyldūt iz vaicuojumu, voi, tovupruot, itys lykums veicynuos latgaliskuos kulturtelpys i latgalīšu volūdys saglobuošonu i atteisteišonu. Bolsuojuma rezultats: 67,86% atbiļdēja, ka veicynuos, 32,14% – ka nā.

Parkū daudzim ir naticeiba ituo lykumprojekta īspiejom, itū diskusejā aizskuore Jurs Viļums nu Latgalīšu kulturys bīdreibys: “Lykumprojektā teik runuots par vaļsts i pošvaļdeibu lītom, kū juos dora i, īspiejams, dareis vairuok. Es natycu, ka juos ituo lykumprojekta rezultatā dareis vairuok, juosariekinoj, ka jau šūbreid latgalīšu identitati styprynoj vysvairuok na vaļsts i na pošvaļdeiba, a navaļstiskuos organizacejis, kas nu projekta iz projektu rauga kū naviņ eistynuot, izdareit. Bet navaļstiskūs, precizuok grybātūs saceit – sabīdryskūs, organizaceju pūsmys itymā lykumprojektā gondreiž izkreit, izjamūt – kai padūmdevieji jī var tikt pīaicynuoti. Bet maņ grybātūs īrūsynuot, ka tamā padūmē byutu bolsa tīseibys dažaidu viesturiskūs zemu, kulturtelpu puorstuovim.”

Ar Latvīšu viesturiskūs zemu lykumu var īsapazeit ITE.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.