Roksta autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Latgolā godu symtim dzeivuojuši vysaidu tauteibu cylvāki i ite skaniejušys vysaidys volūdys. Vēļ 20. godu symta suokuos kasdīnā runuoja Ludzys igauņu volūdā. Jau teju godusymtu itei suomugru volūda pagaisuse nu kasdīnys runys – nav vaira nivīna tuos runuotuoja, pādejais volūdys pratiejs myužeibā nūguoja 2006. godā. Sovulaik ekspedicejuos savuoktī materiali niu ir vierteigs olūts volūdys atdzeivynuošonā. Tū pasajiems izdareit pietnīks Dr. phil. Uldis Balodis, kuram nupat izguojuse gruomota “Ludzas igauņu valodas ābece” i izveiduojs Ludzys igauņu raksteibu.

Nav vīnpruoteibys par izceļsmi

Par tū, kai Ludzys igauņu seņči tyka Latgolā, pietnīku vydā nav vīnpruoteibys. Vīna nu verseju ir, ka Ludzys igauņu seņči Latgolā tyka kai kara biegli Leluo Zīmeļu kara laikā 18. godu symta suokuos, cyta – laikā, kod Igauneja pīderēja luterticeigajai Zvīdrejai, katuoļticeigī igauni bāga iz Latgolu.

Sovulaik pīfiksāti ari pošu Ludzys igauņu stuosti par jūs izceļsmi – seņči tykuši Latgolā, jo muižnīks nu Igaunejis zaudiejs dereibuos kaidam Ludzys apleicīnis muižnīkam, kuo rezultatā vairuoki zemnīki puorvasti iz Ludzys muižnīka eipašumu. Sasaglobuojs ari nūstuosts, ka Ludzys apleicīnis muižnīks divejus lobus medeibu suņus Igaunejis muižnīkam apmainejs pret zemnīkim.

Ludzys igauni poši sevi saukuši par “zemnīkim, lauku ļaudim” voi ari par “igaunim” i sovu volūdu attīceigi par “lauku volūdu” voi “igauņu volūdu”. Apzeimiejums “Ludzys igauni” vaira lītuots zynuotniskūs aprokstūs, īsaguojs ari apzeimiejums “luci”, kas skaņ leidzeigi igauņu volūdys vuordam “Lutsi” i ir Ludzys nūsaukums igauņu volūdā. Attīceigi nu vuorda “luci” rodīs ari apzeimiejums “lucu volūda”.

Nav zynoms, cik plašuos teritorejuos Ludzys igauni sovulaik apsamete. 1893. godā pietnīks Oskars Kallasa sovā ekspedicejā apmeklēja nadaudz vaira kai 50 cīmus, kur jis satyka Ludzys igauņu volūdys runuotuojus. Saskaņā ar juo aplēsem 19. g.s. beiguos itamā volūdā runuoja ap 800 cylvāku. Ar kotru desmitgadi volūdys pratieju skaits guoja zudumā. 1912. godā pietnīki Heiki Ojansū i Villems Grīntāls rakstejuši, ka palics viņ ap 200 Ludzys igauņu volūdys runuotuoju. Ap 1925. godu runuotuoju skaits beja sarucs teju iz pusi – bejs ap 120 Ludzys igauņu volūdys pratieju, sovukuort pietnīka Augusta Snaga īskotūs ap 1936. godu vaira tikai 30–40 cylvākim Ludzys igauņu volūda bejuse dzymtuo volūda. Demografs Ilmrārs Mežs lieš, ka 1930. godu vydā bejs vysmoz 119 Ludzys igauņu piecteču ar igauņu volūdys prasmi.

Laika gaidā Ludzys igauni asimilējuos, i ari volūda suoce pagaist. Par saikni ar Ludzys igaunim līcynoj uzvuordi – Buls i Mekšs, eipaši nūruodūt iz īspiejamū Ludzys igauņu izceļsmi. Itī uzvuordi atrūnami ari Ilmāra Meža sastateitajā gruomotā “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale”. Tī raksteits, ka Buls (Buļs, Bulis) ir vīns nu izplateituokūs uzvuordu Latgolā i golvonais izplateibys arealys ir Ludzys apleicīne, i mynāts jau 1765. godā revizejis materialūs. I kai roksta, I. Mežs “uzvuordam, īspiejams, ir suomugriska izceļsme”. Vīnu nu slovonuokūs ituo uzvuorda nesieju i Ludzys igauņu piecteču ir Mērdzinis pogostā dzymyšais ceikstūņs Klements Buļs (1888 – 1953), kurs beja īgivs pasauļa čempiona titulu. Ari par uzvuordu Mekšs, I. Mežs nūruodejs, ka tys, īspiejams, ir suomugriskys ciļmis vuords.

Volūda, kas nūmyra 2006. godā

Ludzys igauņu volūda ir vīna nu Baltejis jiurys suomu volūdu, konkretuok dīnvydigauņu volūdys paveids. Pi dīnvydigauņu volūdys pīdar ari veru i setu volūdys, kurys vēļ ir dzeivys i teik aktivai lītuotys. Kai sovā gruomotā “Ludzas igauņu valodas ābece” roksta pietnīks Dr. phil. Uldis Balodis, myusu dīnu setu volūdys izlūksnis ir leidzeiguokuos Ludzys igauņu volūdai. Ludzys igauņu volūdā sasaglobuojušys eipašys arhaiskys vuordu formys i golūtnis.

Uorpus Igaunejis atsaroda treis dīnvydigauņu volūdys solys – viesturiski dīnvydigauniski runojūšys kūpīnys. Vīna nu tūs ir Ludzys igauni, kas dzeivuojuši ap Ludzys piļsātu, leivi, kas dzeivuojuši Ilzenis i Lejasciema apkaimē natuoli nu Olyuksnys, krāsnys igauni, kas dzeivuojuši cīmu viertinē Krasnogorodskys piļsātys apkaimē Krīvejā, jūs apdzeivuotuo teritoreja atsarūn apmāram 30 kilometru nu Latvejis rūbeža. Kotrā nu itūs vītu izaveiduoja sovpateigs volūdys paveids, kas beja atškireigs kotrā nu itūs teritoreju i ari Igaunejā runuotojim dīnvydigauņu volūdys paveidim.

Vysiļguok Ludzys igauņu volūda sasaglobuoja Pyldys pogosta Lelūs Tjapšu i Škirpānu cīmā – ite dzeivuoja cylvāki, kas vēļ breivai varēja sasarunuot itamā volūdā. Pādejais Ludzys igauņu volūdys pratiejs myužeibā aizguoja 2006. godā, tys bejā Lelūs Tjapšu īdzeivuotuojs Nikolajs Nikonovs. Ar juo aizīšonu beidze eksistēt sovpateiguo volūda. Uldis Balodis nūruoda, ka Ludzys igauņu piectečim ir vēļ kaidys pamatzynuošonys par itū volūdu, bet tuos nav pīteikamys, kab varātu breivai sasarunuot.

Izveidoj Ludzys igauņu raksteibu

Ludzys igauņu volūdai nav bejs rokstu volūdys tradicejis. Storpkaru periodā Ludzys igauņu volūdys raksteibu izveiduoja pietnīks Pauloprīts Volaine, kurs tū izmontuojs privatom sarakstem, i tei lelā mārā leidzynuojās myusu dīnu veru i setu volūdys raksteibai.

Pietnīks Uldis Balodis cer, ka izadūs atdzeivynuot Ludzys igauņu volūdu. Kab volūdu īdzeivynuotu, ir svareigi prast tamā ari pīraksteit, deļtuo U. Balodis izveiduojs Ludzys igauņu volūdys raksteibu, jamūt vārā myusu dīnu situaceju i vajadzeibys. Sovā nupat izdūtajā gruomotā “Ludzas igauņu valodas ābece” Uldis Balodis par raksteibys izveidi soka – tei juoveidoj iz pamatim, kas byutu piec īspiejis skaidri auditorejai, kas runoj latvyski i latgaliski i saprūt gon latvīšu, gon latgalīšu rokstu volūdys pamatpryncypus. Ludzys igauņu volūdys raksteibu U. Balodis izveiduojs apvīnojūt latvīšu, latgalīšu, igauņu, veru i lībīšu rokstu volūdys pryncypus.

Ludzys igauņu alfabetā ir 51 burts – krītni vairuok kai latvīšu volūdys alfabetā. Interesanti, ka itymā alfabetā nav burtu “c” voi “č”, ituos skanis apzeimoj ar “ts” voi “tš”. Ludzys igauņu alfabetā var atrast gon taidus pošus burtus, kuri ir latgalīšu volūdys alfabetā, gon piļneigi naradzātus, kas var aizdūt vaicuojumu – kai itūs burtus izrunuot? Sovā grruomotā U. Balodis īkļuovs tabulu ar Ludzys igauņu volūdys burtu skaņu ekvivalentim latvīšu volūdā, leidz ar tū kotram byus saprūtams, kai skanis izrunuot.

Ceļ gaismā namaterialū montuojumu

Tū, voi izadūs sabīdreibā radeit interesi par Ludzys igauņu volūdys apgivi, ruodeis laiks. Tok jau daudzus godus ir interese par Ludzys igauņu atstuotū namaterialū montuojumu.

2003. godā tyka izdūta gruomota “Ludzas igauņu pasakas”, kurā publicātys Oskara Kallasa savuoktuos puorsokys. Daudz apjūmeiguoks izdavums ar taidu pošu nūsaukumu izguoja 2015. godā, tymā apkūpuotys 19. g.s. beiguos i 20. g.s. pyrmajā pusē Oskara Kallasa, Pauloprīta Volainis i Augusta Sanga ekspedicejuos pīraksteituos puosokys. Tulkuojumu iz latvīšu volūdu veics Guntars Godiņš, par kuru jis sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”. Vīnu nu Ludzys igauņu puorsoku izruodē “Kur kamoliņš ripo” puorvierts Ludzys nūvoda Bārnu i jaunīšu centra kusteibu teatris.

2017. godā tyka izdūta Hannesa Korjusa gruomota “Ludzas igauņi: Zemes dieva tauta”. Ludzys igauņu dzīsmis gaismā izcāluse folklorys kūpa “Ilža”, 2019. godā izdūdūt albumu “Lutsi Rahvalaulud – Ludzas igauņu dziesmas”.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.