Roksta autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Sevkuram škārsteikla lītuotuojam ir daīmams miļzeigs daudzums vysaidys informacejis. Ari latgaliski ir īspiejams atrast gon vysaidus rokstus, dzīsmis i video, skaiteit vysaidys gruomotys. Lela daļa informacejis ir dūmuota jaunīšim, deļtam ka taišni tei vacuma grupa vysvaira “draudzejās”ar škārsteiklu i modernajom tehnologejom. Portals lakuga.lv veice nalelu pietejumu, lai nūskaidruotu, kaidu informaceju latgaliski patērej latgaliski runojūši jaunīši i kū vēļ jī grybātu dzierdēt i redzēt škārsteiklā latgaliski.

Pietejumā dasadaleja  61  jaunīts vacuma grupā nu 16 leidz 25 godim. Leluokuo daļa nu respondentu ir nu Latgolys, tok beja ari taidi jaunīši, kas kasdīnā dzeivoj Reigā, Kūrzemē, Vydzemē, Zemgalē i ari uorpus Latvejis. Leluokuo daļa aptaujis dalinīku kasdīnā runoj latgaliski i patērej informaceju latgaliski – gon socialūs teiklus, vysaidus video, dzīsmis i tūs videoklipus, literaturu, medejus, škārsteiklu i cytus informacejis olūtus. Kaids nu jaunīšu verās teatri i kinys latgaliski, kaidam nu respondentu līkās, ka latgaliskuo teatrī i kino pasaulī vajadzātu vēļ vaira, vīns nu jaunīšu kai ministrants losa bazneicā lasejumus latgaliski. Leluokajai daļai respondentu datryukst kuo interesanta latgaliski, daudzim beja gryuši pasaceit, voi nazkuo tryukst, pavysam dažim lykuos, ka informacejis latgaliski nadatryukst.

Koč pādejūs godu laikā latgaliskuo kulturtelpa ir palykuse plošuoka, latgalīšu volūdu vys vaira var dzierdēt radejā, televizejā i škārsteiklā, ari iz īlys, vairuoki respondenti atbiļdēja, ka grib latgalīšu volūdu iz īlys dzierdēt vēļ vaira, eipaši jaunīšu vydā. Kaids nu jaunīšu raksteja, ka grib redzēt vīnuotu latgalīšu volūdu. Vairuoki vacuoka godsguojuma cylvāki prīkšrūku dūd vacajam principam, divskani “uo” raksteit kai “ō”. Sovukuort jaunīši itūpoš divskani daudz lobpruotuok roksta kai “uo”. Juonūruoda, ka 2007. gods 28. septembrī apstyprynuotajūs Latgalīšu raksteibys nūsacejumus ir pīļaunama divskaņa “uo” apzeimuošona ari ar “ō”, deļtam itys palīk tolerancis vaicuojums storp tim, kam na cīši pateik “ō” variants, i tim, kas namīļoj “uo” verseju.

Vairuoki respondenti izsaceja vēļmi piec raidejumim jaunīšim. Koč škārsteiklā jau ir raidejumi i saturs jaunīšu mierkauditorejai, vēļme piec papyldu satura līk dūmuot par tū, ka ituo satura ir par moz. Latgaliskajā telpā ir vajadzeiga informaceja par sarežgeitom, sociali atbiļdeigom temom, respondentu atbiļdēs varēja maneit jaunīšu interesi ari par politiku latgaliski. Tok lai pīsaisteitu jaunīšu auditoreju, ir juomeklej rysynuojumi, kai taidu informaceju pasnīgt vīnkuoršuotā, interesantuokā veidā. Vīns nu variantu varātu byut virtualuo diskuseju vīta socialajūs teiklūs, kuru ari īsaceja kaids nu respondentu. Tok itaidys idejis eistynuošonai pastuov risks, ka tei nu vītys, kur teik pausti argumentāti vīdūkļi par nūteiktom problemom, īvāruota tolerance i sovstarpeja pīkluojeiba, var palikt par platformu, kurā lītuotuoji vīns ūtru apvainoj, nūlomoj uzskotu i vīdūkļu nasakriteibys deļ, kai tū vysai bīži var maneit, pīmāram, ziņu portalu komentaru sadaļuos i latgalīšu dūmubīdru grupuos Facebook.

Runojūt par jaunīšim i jim aktualu informaceju, kaids respondents atbiļdēja, ka grib redzēt vaira latgalīšu “meme” aba smīkleigu biļdeišu, jūceņu. Facebook ik pa laikam var redzēt kaidus latgalīšu jūceņus, daudzus nu jūs var atrast ari Facebook lopā “Latgaliešu memes”. Tī caur humoru tiek viesteits par Latgolu, nūvoda tradicejom, pīmāram, kopusvātkim. Biļdē zamuok radzams fragments nu repera Dreika dzīsmis “Hotline Bling” video. Originali Dreiks dzīsmis video doncoj, tok ar konkretu kadru atlasis paleidzeibu teik paruodeits, kai Dreiks vīnu variantu naatbolsta, tok ūtrais jam cīši pateik.

Lopā “Latgaliešu memes”natryukst ari publikaceju, kuruos ar humoru atsatīc i paker iz zūba “čiuļus”aba tūs, kas dzeivoj uorpus Latgolys i nasaprūt latgalīšu volūdu. Latgaliski runojūšūs sabīdreibā lelu popularitati jau vairuoku godu garumā ir īmontuojs ari teicīns “Čiuli pipši”, taidu var maneit ari lopā “Latgaliešu memes”. Leluokuo daļa publikaceju “Latgaliešu memes”ir latviski, koč i viesteits par Latgolu.

Facebook ir atrūnam ari lopa “Latgaļu humors i dzeivis gudreibys”, kur publikacejis puorsvorā ir latgaliski. Ari itamā lopā ar humoru teik apsavārta na tikai Latgolys kasdīna i tradicejis, eipatneibys, bet ari “čiuli”, par jim teik pat pasasmīts. Biļdē zamuok var redzēt vysai plaši pazeistamu “meme”, kurā vairuoki kolegys apmeklej sapuļci i īsapazeist. Cikom puorejim kolegom ir “pīrosti”, Latgolā izplateiti eipašvuordi, pādejū sauc Klāvs. Tim, kas dzeivoj uorpus Latgolys, tys līkās pavysam normals veirīša vuords, tok latgalīšu volūdā vuords “klāvs” nūzeimoj saimnīceibys āku, kurā tur lūpus.

Kaids nu aptaujis respondentu atbiļdēja, ka ir vajadzeigs kvalitativs saturs bārnim i seniorim. Pārnejā godā Latgolys Regionaluo Televizeja pīduovuoja unikalu pīcu raidejumu cyklu saimem ar bārnim “Žik!”, kurā  raidejuma vadeituojis Ausma Sprukte i Adriana Goroščaka gastej pi tim, kas sagloboj latgaliskuos tradicejis, sasateik ar saimem, kuru bārni runoj latgaliski, i dūd īspieju ari skateituojam īsavuiceit kaidu vuordu latgaliski. Taipoš ir izdūtys ari vairuokys gruomotys bārnim, pīmāram, Inetys Atpilis-Juganis dzejūļu kruojums “Lobuo i nalobuo”. Latgalīšu telpā ir ari literaturys almanahs “Olūts”, kura mierkauditoreja ir vacuoka godsguojuma cylvāki. Ite ir vīta augt i pasaplašynuot, daīmamū informaceju padorūt vīgluok uztveramu voi rodūt saturu, kas byutu dūmuots taišni vacuoka godsguojuma cylvākim.

Kaids nu jaunīšu atbiļdēja, ka grybātu latgalīšu informacejis telpā redzēt raidejumus par Latgolu, video par Latgolu, kurūs byutu stuosteits, kur aizbraukt, kū redzēt. Juoatzeimoj, ka ir vairuoki itai tematikai veļteiti raidejumi, pīmāram, Latvejis Radejis Latgolys studeja kotru nedeļu veidoj raidejumu “Breivdīnuos iz Latgolu”, kurā apsaver dažys nūtikšonys, kuruos var gastēt i izbaudeit Latgolu. Taipoš jaunīšu raidejumā “5 breinumi” gondreiž kotra raidejuma beiguos klauseituojim īsoka tyvuokuos nedelis nūtikšonys i svātkus.

Pādejūs godu laikā eipašu popularitati škārsteikla lītuoju vydā ir īgivuši podkāsti aba digitalys sarunys par konkretom temom, pīmāram, ceļuojumim, tehnologejom i c. Jaunīši aptaujā uzraksteja, ka jim gribīs dzierdēt ari kaidu podkāstu latgaliski. Itūšaļt škārsteiklā jau ir daži podkāsti latgaliski, pīmāram, Aijis Mežalis i Leilys Rasimys taiseitais “Ej šī! Parunuosim?”, kurā teik apsavārtys dažaidys temys. Jaunīšu raidejumu “5 breinumi” niu var nūsaklausēt na tikai Latvejis Radejis pīktajā kanalā, bet ari daudzuos cytuos platformuos podkāsta formatā.

Daudzi jaunīši raksteja, ka jim latgalīšu kulturtelpā tryukst gruomotu tulkuojumu, taipoš ari gruomotu latgaliski šausmu i zynuotniskuos fantastikys stilā. Jaunīši grib redzēt i laseit gruomotys latgaliski ari digitalā formatā.

Daži jaunīši izsaceja vēļmi piec jaunom senejuoku dīnu muzykys apdarem i piec myusdīneiguokys muzykys latgaliski, deļtam ka “ir apnykušys tautysdzīsmis, kas skaņ vysu laiku pa riņči”. Muzykys kontekstā jaunīši grib ari vaira koncertu i koncertu mozuokuos Latgolys piļsātuos. Latgaliski muzicej ari daudzys Latgolā i ari vysā Latvejā pazeistamys grupys – “Bez PVN”, “Dabasu Durovys”, “Latgalīšu Reps”, repre Ūga, “Rikši” i veļ daudzys cytys. Latgolā nūteik ari vairuoki latgaliski pasuokumi, tymā skaitā Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”, Festivals “Muzykys Skrytuļs”, “Upeitis Uobeļduorzs”, kurā var dzierdēt gon latgalīšu dzīsmis, gon ari latgalīšu volūdu. Tok jaunīši grib latgalīšu kulturu i volūdu dzierdēt ari kaidā nu goļvyspiļsātys pasuokumu.

Daudzi aptaujis respondentu īteikumi beja saisteiti ar televizeju. Jaunīši gryb redzēt sporta apskotus latgaliski, vaira puorraidis taišni deļ jūs, latgalīšu jaunīšu pīredzis stuostus, reklamys latgaliski, vysaidus TV raidejumus, vaira žurnalistikys latgaliski ar uzsvoru iz regionaluom ziņom. Jaunīšim ir vieļme arī skaiteit kaidu gazetu latgaliski, kod atbrauc iz sātu nu Reigys, kai ari vaira aplikaceju, kuruos byutu īspieja izavielēt latgalīšu volūdu, kai tys ir, pīmāram, bankys “Citadele” aplikacejā, i ari bankomatūs.

Pīprasejums piec vysaida satura latgaliski ir, niu vajadzeigi resursi, lai tū realizeitu – finansiejums, idejis i darbeigi cylvāki, kas kerās tam kluot.