Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Vītvuordi nanūsauc tikai geografiskus objektus, vysā pasaulī jūs pīzeist par svareigim seneju volūdys i viesturis līceibu olūtim. Myusu dīnuos vītvuordim vēļ svareigs juridiskais aspekts – juoīvāroj, ka oficialūs vītvuordu raksteibu i lītuojumu nūsoka normativī akti. Rokstā apsavārta ar Latgolys vītvuordim saisteituo problematika i vīdūkli itūs vaicuojumu rysynuošonā.

Vītvuordi – identitatis paudieji

Voi Latgolys vītvuordi latgaliski paleidzātu saglobuot latgalīšu volūdu i latgaliskū identitati? Taidu vaicuojumu portals lakuga.lv aizdeve sovim skaiteituojim Facebook.com aptaujā. 142 pīsadaleja, “nui” atzeimuoja 92% i “nā” – 8%. Kaidā “nā” vīdūkļa komentarā saceits: “Nā. Latgalīšu identitate – tys ir kaut kas dziļuoks. Bet zam latvīšu nūsaukuma varātu byut latgalīšu nūsaukums. Ka munys dzeraunis, cīmata, piļsātys nūsaukums byutu tikai latgaliski izraksteits un na tai, kai munā pusē runoj, maņ byutu ļūti napateikami un varbyut pat aizskorūši.”

Leidzeigu vīdūkli izsoka Latgolys vītvuordūs vysvaira zynūšais cylvāks Andra Zubko-Melne: “Vītvuordi ir kulturviesturiskais montuojums, kas atspūguļoj Latgolys viesturi, tī ir vīni nu golvonūs orienteru dobā. Vītvuordu raksteiba tyvu vītejai izrunai vīnnūzeimeigi paleidzātu saglobuot gon volūdu, gon latgaliskū identitati. Vītvuordu raksteiba napīcīšama tīši vītejā izlūksnē, kas vysā Latgolā nav vīnaidys, tei ir myusu bogoteiba, kuru vēļ varim paspēt saglobuot, komer vītvuordi vēļ nav pagaisuši.”

Gribim redzēt vītvuordus latgaliski uzrokstūs

Vītvuordi nazcik reižu tyka pīmynāti Latvejis Vaļsts prezidenta Egila Levita iniciātajā Viesturiskūs zemu lykumprojekta diskusijā “Latgales identitāte: vēsture, šodiena un attīstība nākotnē”, kas nūtyka 25. septembrī Rēzeknē. Vairuoki runuotuoji pastreipuoja kvalitativys Latgolys vizualuos identitatis napīcīšameibu, kū veiduotu ari uzroksti, ceļa nūruodis, īlu nūsaukumi latgaliski.

Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” vadeituojs Andris Slišāns saceja: “Lai napazustu latgaliskums, latgalīšu volūda, navajag daudz i navajag daudz naudys. Pi mums brauc turisti, jī prosa, deļkam jums nav ceļa nūruodis latgaliski. Es nazynu, deļkuo tai nav. Ceļu uzturātuojs juos nauzlīk, bet tys namoksoj nimoz duorgi. Tikkū maineja vysūs cīmūs ceļa nūruodis iz nūruodem ar zylū fonu, varātu kluot vēļ vīnu zeimi, kas izmoksuotu minimali, varbyut 50–80 eiro, ar nūsaukumu latgaliski. Es nasoku, ka jis juolīk leluoks. Līkam taidu pat.” Sovukuort Baļtinovys vydsškolys direktors Imants Slišāns, diskusejā izasokūt nu zālis, daudzu cytu lītu storpā īrūsynuoja, ka ceļa nūruodis vajadzātu likt tikai latgaliski, partū ka tei ari ir latvīšu volūda.

Vītvuordu statusa i pareizraksteibys reguliejums

Tok viņ iz sovu golvu ar vītvuordim publiskā telpā reikuotīs nadreikst, tū regulej “Vietvārdu informācijas noteikumi”. Jī paredz vītvuordim treis statusus: oficiali vītvuordi, oficiali vītvuorda paralelnūsaukumi i naoficiali vītvuordi, pi pādejūs pīdar vītvuorda regionaluos i lokaluos formys. Taitod vītvuordu varianti, pīraksteiti latgalīšu rokstu volūdā, navar byut oficiali vītvuordi voi jūs oficialī paralelnūsaukumi. Tok vītvuordu atveide latvīšu literarajā volūdā paredz maksimali saglobuot vītejū formu. Vyspuoreigais princips ir Latgolys vītvuordūs vuorda calmu (vuords bez golūtnis) atstuot namaineitu, pīmāruot latvīšu literaruos volūdys sistemai viņ vuorda golūtni, pīmāram, Rancāni, Meikšāni (na Rencēni, Mīkšēni), Strodi (na Stradi), Aišpūri (na Aizpurvji).

Izjāmumu nu ituo principa veidoj viņ tī Latgolys vītvuordi i ari latgaliskī personvuordi, kuru raksteibā latgalīšu rokstu volūdā lītoj patskani “y” (pīmāram, Styuraini, Vylcāni, Pūdynova), partū ka myusdīnu latvīšu volūdys alfabētā nav attīceiguo burta i jū parosti aizstuoj ar “i”, tok formys “Stiuraiņi”, “Vilcāni”, “Pūdinova” ir piļneibā atpazeistamys i gona tyvys latgaliskai izrunai. Sovutīs sīvīšu dzimtis IV deklinacejis lītvuordu vīnskaitļa genitiva i daudzskaitļa nominativa golūtni -ys (kai vītvuordūs Žogotys Prīdis, Odotys voi Vuškys) aizstuoj ar golūtni -as (attīceigi byutu: Žogotas Prīdes, Odotas voi Vuškas).

Nu Tīslītu ministrejis skaidruojuma portalam lakuga.lv par vītvuordu preciziešonu: “Vaļsts volūdys centrs konsekventi īsoka izavēlēt Latgolys kulturviesturiskajam nūvodam rakstureiguos vītvuordu formys. Tai nakustamūs eipašumu nūsaukumu aba sātvuordu izvēlē personom i pošvaļdeibom parosti teik īsaceits pyrmū rūku dūt vītejom formom, pīmāram: Jaunī Bārzi, Meža Greivas, Grovamola (Viļakys nūvodā) voi Apeiņu pūreņš, Treikaļi, Prīžu Kolns, Pūra Bārzi, Valna Kolns, Besakūki / Cereņu sāta (Rēzeknis nūvodā). Tikai taidā gadejumā, ka eipašnīks kategoriski ībylst pret attīceiguo vītvuorda latgaliskū formu, ir īspieja izavēlēt tam atbylstūšū latvīšu literaruos volūdys ekvivalentu, pīmāram, Ceriņi voi Ceriņu mājas.”

Napiļneibys Latgolys vītvuordūs

Daudzi latgalīši problemu redz jau pīmynātajā latgaliskuo “y” aizstuošonā oficialajūs vītvuordūs ar “i”, a, pa munam, naredz daudz “rasnuokys bolkys” – oficialūs vītvuordu, kurūs atveidē izmontuots kaids krīvyskuos raksteibys princips, kod divskani “iu” atveidoj ar “iv”, patskanim nalītoj garumzeimis. Pīmāram, Vītvuordu datubāzis oficialūs nūsaukumu kolonā atrūnams gon “Ivdri” Ludzys nūvoda Isnaudys pogostā, gon “Iudri” Cyblys nūvoda Pušmucovys pogostā.

Pagaisušuos garumzeimis demonstrej, pīmāram, saknis Pūd- vuordi. Pūdnīceiba ir vīns nu viesturiski vairuok atteisteitūs amatnīceibys veidu Latgolys teritorejā, tys atstuojs pādus vītvuordūs i uzvuordūs. Bet voi tūs vysod var atpazeit? Nazkodejuos krīvyskuos raksteibys deļ uzvuords “Pūdnīks” palics kai  “Pudņiks”, Vītvuordu datubāzē daudzus ituos saknis oficialūs vītvuordus var atrast bez garumzeimis, pīmāram:  Lielā Puderova un Mazā Puderova (vālamais: Lielā un Mazā Pūderova) Rēzeknis nūvoda Audriņu pogostā, Pudāni (vālamais: Pūdāni) Daugovpiļs nūvoda Kolupa pogostā i Vabalis pogostā, Pudenki (vālamais: Pūdāni) Ludzys nūvoda Pyldys pogostā, Pudinava (vālamais: Pūdinova) Rēzeknis nūvoda Gaigolovys pogostā i Kuorsovys nūvoda Mērdzinis pogostā.

Vēļ kaids interesants pīmārs – nazkod piec vīna māra latvyskuotūs Rēzeknis nūvoda Drycānus i Nautrānus par “Dricēniem” i “Nautrēniem” niule oficiali saucam ar atškireigom izskaņom par “Dricāniem” i “Nautrēniem”.

Pošvaļdeibys nasajiut gona kompetentys vītvuordu vaicuojumūs

Pošvaļdeibom vysbīžuok vītvuordi nav poši svareiguokī rysynojamī vaicuojumi. Partū varim nūvāruot ari Latgolys pošvaļdeibu atškireigū attīksmi i pīnasumu vītvuordu sakuortuošonā.

Tīslītu ministra biroja vadeituojs Aldis Bukšs: “Jau šūbreid asūšais reguliejums dūd pošvaļdeibom (i leidz ar tū īdzeivuotuojim) vysai plašys īspiejis precizēt vītvuordus. Ir pošvaļdeibys, kas tū izmontoj, bet kūpumā, dīvamžāļ, Latgolas pošvaļdeibys ir kiutrys. Īmasli drūši viņ ir vairuoki, bet golvanais, īspiejams, ir nazynuošona i īdzeivuotoju naīinteresieteiba kū maineit (ite vaicuojums ari par pošapziņu i zynuošonom par volūdu, viesturi i identitati). Paļdis portalam lakuga.lv par vaicuojuma aktualizaceju. Mes vēļreiz uzrunuosim pošvaļdeibys, nūsyutūt jom šū informaceju.”

Sergejs Maksimovs, Latgolys plānošonys regiona Atteisteibys padūmis prīkšsādātuoja vītnīks, Viļakys nūvoda dūmis prīkšsādātuojs, Viesturiskūs zemu lykumprojekta diskusejā izstuosteja pīredzi, ceņšūtīs izlikt Viļakys nūvoda zeimi latgaliski: “Nūlēmem izlikt Viļakys nūvoda zeimi. Vairuokus godus mēginojam nūskaidruot, kai pareizi uzraksteit. Vīns ir izlikt, ūtrais – pareizi izlikt. Amizanta situaceja nu tuo, ka mes varātu jū napareizi uzraksteit. Itys lykums [Viesturiskūs zemu lykums – S. Ū.] mums var paleidzēt turpynuot dialogu ar Satiksmis ministreju, ka nav standartu. Standarti naatļaun izlikt zeimis latgaliski. Juridisks fakts – vīnkuorši naļaun. Itys lykums byus vīns nu īmesļu, deļkuo byus standartu maiņa.”

Itys nu Tīslītu ministrejis skaidruojuma portalam lakuga.lv varātu derēt par rysynuojumu itai situacejai: “Atškireiga situaceja ir makrotoponimu aba apdzeivuotūs vītu nūsaukumu jūmā. Gon nūvodu piļsātom, gon cīmim pošlaik ir īspieja lītuot ari sova nūsaukuma vītejū formu, tūstorp publiskā informacejā. Attīceibā iz nūsaukumu latgaliskūs formu pareizraksteibu saistūši ir Vaļsts volūdys centra škārsteikla vītnē daīmamī Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis pījimtī lāmumi “Par Latgales administratīvo iedalījumu un iedzīvotāju nosaukumiem” un “Par Latvijas pilsētu un to iedzīvotāju nosaukumiem”. Taitod piec pošvaļdeibys iniciativys, respektejūt īdzeivuotuoju vairuokuma vīdūkli, ir pīļaunams sūpluok nūruodem “Balvi”, “Līvāni”, “Krāslava”, “Daugavpils” lītuot ari nūruodis “Bolvi”, “Leivuons”, “Kruoslova”, “Daugovpiļs” i tml., ledzeigi kai tū sovā administrativajā teritorejā praktizej Kuorsovys nūvoda pošvaļdeiba. Juouzsver, ka ituos oficialūs vītvuordu vītejuos formys nav pīzeistamys par oficialim paralelnūsaukumim, i jūs lītuojumam publiskajā informacejā juoatbylst geotelpiskajūs pamatdatūs snīgtajai informacejai par attīceigū objektu.”

Kai paleidzēt pošim vītvuordim?

Teicams pīmārs vītvuordu saglobuošonā ir mozūs vītvuordu kartis latgaliski. Taida pyrmuo oficialuo karte latgalīšu rokstu volūdā ir Nautrānu vītvuordu karte, kurā ītvarti Nautrānu pogosta mikrotoponimi (upu, pļovu, īleju, kolnu, grovu i cyti nūsaukumi), agruokī (viesturiskī) sātu nūsaukumi, jamā ir paruodeitys asūšuos i vaira naasūšuos sātys, školys, krysti. Par tū Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogastu apvīneibys vadeituoja Līvija Plavinska soka: “Dūmoju, ka ir cīš svareigi sevkurai administrativajai teritorejai Latgolā izstruoduot karti ar vītvuordim latgalīšu rokstu volūdā, partū ka tei ir myusu kasdīna, tai mes dzeivojam: mes runojam par konkretu vītu i jū atpazeistam taidu, kaida jei ir, na izskaistynuotā veidā. Tys ari ir cīš nūzeimeigi kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonai i gols golā tys ir svareigi, lai myusu bārni i mozbārni apsazynuotu sovu identitati, muocātu gūduot i lapnuotīs ar jū. Nautrānu pogostam ir taida karte, tys ir Andrys Zubko-Melnis naatsvarams īguļdejums myusu teritorejis viesturis i kulturys tradiceju saglobuošonā i uzturiešonā.”

Saturā leidzeiga bet naoficiala karte ir ari Baļtinovys nūvodam, jūs sātyslopā karti var atrast sadaļā “Tūrisms”.

Nūslāgumā vēļreiz par vītvuordim Andra Zubko-Melne: “Vītvuordu pīroksta forma niu ir tyvynuota latvīšu literarajai volūdai, bet na viesturiskai izlūksnis formai, kas naļaun izprast vītejū koloritu i saprast vuorda pamatdūmu, tys naveicynoj kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonu, par tū ka na vysus vītvuordus ir īspiejams pīraksteit atbylstūši latvīšu literaruos volūdys pareizraksteibai. Pādejī 100 godi ir daudz darejuši puori Latgolys vītvuordim, vēļ ir daudz dorba, lai skaidruotu, parkū vītvuordi tyka maineiti i kaids tam ir īmasls. Vīns nu veidu kai skaidruot jaunajai paaudzei i sabīdreibai kūpumā Latgolys atškireigū viesturi, varātu byut ari Latgolys vītvuordu viesture. Tys varātu byut ari vīns nu nīvodmuoceibys tematu.

Nanūlīdzūt sātvuordu lītdereigumu Latgolā, nav dūmuots par tū, kai sabalansēt itūs divejus sovstarpeigi atškireigūs vītvuordu sluoņus, napagaisynojūt viesturiskūs cīmu aba sādžu nūsaukumus i ļaunūt organiski īaugt vītejā toponimiskajā vidē ari jaunajim sātvuordim. Žāļ, ka sātvuordi leluokojā vairumā ir latvīšu literārajā volūdā, na latgalīšu rokstu volūdā. Nav izstruoduota sistema kai saglobuot mikrotoponimus i pagaisušū cīmu nūsaukumus, lai itei informaceja byutu pīejama ari cytom paaudzem kai kulturviesturisks montuojums. Latgolai vajadzeiga vītvuordu datu bāze latgalīšu rokstu volūdā.”

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.