Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Kaids klaidys vyspuor nasaprūt, kaids iz tuo nikai nareagej – na muns raksteitais, cyts teksta autorus draudzeigi pavuica, kai pareizi izlobuot, vēļ cyts facbook.com lomoj jūs par analfabetim, kaids roksta syudzeibu iz “attīceigū instanci”… Mes asam individuali atškireigi uztverē i emocejuos, tok volūdys lītuošona publiskā telpā ir sabīdryska līta. Rokstā apkūpuoti vīdūkli par attīksmi pret klaidom latgaliskūs tekstūs.

Vairuokumu klaidys uztrauc

Novembrī portals lakuga.lv vītnē facebook.com sovim skaiteituojim aizdeve itaidu vaicuojumu: voi tevi uztrauc latgalisks teksts ar klaidom publiskā telpā (medeju publikacejis, vaļsts voi pošvaļdeibu instituceju informaceja, afišys, vysaidi nūsaukumi (t. sk. gruomotu, muzykys disku, pasuokumu, bīdreibu voi uzjāmumu)? Tyka pīduovuots atzeimuot vīnu nu div atbiļžu variantu: uztrauc, nauztrauc.

Aptaujā 74% nu pīsadalejušūs atzeimuoja “uztrauc”; “nauztrauc” – 20%; saleidzynojūt ar cytom aptaujom, itūreiz ir pamonoms tūs mozuokums, kas atzeimuoja pošu iniciātū “atbolsts”, taitod nu konkretys atbiļdis atsaturiejušī – 6%. Vaicuojuma svareigumu paruoda 37 komentari,  kas vairuokūs gadejumūs ir argumentāti vīdūkli.

Vairuokumu klaidys latgaliskajūs tekstus uztrauc, itī cylvāki īsastuoj par publiskai telpai dūmuotūs tekstu profesionalu redigiešonu. Itū vairuokuma vīdūkli paruoda Dagnijis Dudarjonokys komentars: “Ka koč kū izdūt ci plakatus taisa, vajadzātu kaidam pavaicuot, ci eistyn labi… Cytaiž ir radzāti cīši brīsmeigi pīmāri. Tys byutu apmāram tai, ka kaids latvyski raksteitu: “sunc baigi trakji riēja pjie mashiinas.” Maņ regulari kaids vaicoj, kai kū lobuok pīraksteit. Es naasmu volūdnīks, bet koč kaidus pamatnūsacejumus zynu. Tod tū ari pasoku ci ari pīduovoju kaidam gudruokam pavaicuot. Man cīši pateik dažaidys izlūksnis i patyktu ari skaiteit tamuos. Poša sovūs dzejuļus speciali īlīku kaidu Kolupa izlūksnis vuordu (ari rokstu “kuods”), bet kaidā cytā tekstā – rokstu tai, kai vairumam byutu lobuok saprast. Tys man naroda nikaida gryutuma. Maņ ir vysleidza “kačs”, “kakis”, “bīzais pīns” ci “sipisnīks”, golvonais – pīroksti tū vuordu pareizi (nalīkūt līkus meikstynojumus, “j” ci “a” burtus navītā). I maņ ir vīnolga, kai tū divskani roksta – ar streipi viersā ci kai “uo”, tok roksti vysur vīnaiži. I labi, ka ir kaids, kurs pasoka, kai byutu lobuok!”

Standartizātā volūdā vīgļuok laseit i īsavuiceit raksteit

Volūdneica, Adama Mickeviča Universitatis Poznaņā profesore i itūšaļt Rēzeknis Tehnologeju akademejis vīsprofesore Nikole Naua (Nicole Nau) pamatoj vīnuotys (standartizātys) raksteibys napīcīšameibu: “Objektivi jamūt, ka vysi roksta vīnaiž, tys atvīgloj laseišonu, dažaidu raksteitu tekstu uztveri, tai losom dreižuok. Tys atvīgloj ari raksteišonys vuiceišonūs i vuiceišonu školā. Bārni vaicoj, kai ir pareizi, bet školuotuojim ir vīgļuok, ka iz taidim vaicuojumim ir vīna vīnnūzeimeiga atbiļde. Gols golā tys paruoda ari volūdys lītuotuoju vīnuoteibu, kūpeigu identitati.

Ari muns personeigais vīdūklis ir taids, ka pareizraksteiba ir loba līta. Ar prīcu losu tekstus, kur īvāruoti aktualī latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys nūsacejumi, i poša nu jūs vuicūs. Ka garuoks teksts ir raksteits cytaiž, tys mani traucej. Vysvairuok grybu normu īvāruošonu žurnalūs i gruomotuos.

Normys izaplateišona atīs ar laiku i pyulem, i sabīdreibys grybu. Kū vairuok varim laseit raksteibys standartim atbiļsteigus tekstus, tū lobuok vysa sabīdreiba pīrūn pi tuo i tū pījam. Tys nūteikti veicynuos latgalīšu rokstu volūdys izplateibu i latgalīšu volūdys prestižu.

Pareizraksteibys standartu maiņa ir cīš sarežgeita, pīmāram vuocu volūdys pareizraksteibys reformys taipat ītvēre godu desmitem ilgys diskusejis i streidus. Presis i škārsteikla izdavumūs, kur struodoj korektori, aktuali pareizraksteibys nūsacejumi ir juoīvāroj. Izdavumam var byut sova politika, pīmāram, attīceibā iz “ō” voi “uo”. Taipat vysuos oficialajuos situacejuos vālams raksteit i korigēt tekstus atbylstūši normom.

Cytur, pa munam, indivdiuala raksteiba nav obligati ”juoloboj” (tys ir, juopīmāroj normom). Prūtams, ka privati kotrys var raksteit tai, kai grib. Bet ari publiskajā telpā var tolerēt atkuopis nu normom, seviški, ka tys pasaruoda eisūs tekstūs (viersrakstūs, nūsaukumūs) i ka autors tū izalasejs apzynuoti.”

Radūšuma izpausme atkuopēs nu volūdys normu

Profesore N. Naua pastreipoj, ka individualuo, nastandartizātuo raksteiba var paruodeit cylvāka originalitati, radūšumu, juo gribiešonu atsaškiert nu cytu: “Kai volūdneicai maņ ir ari interesanti vysaidi varianti. Suoču dūmuot: parkū cylvāki roksta “Žārei gaļi”? Taidys atkuopis maņ natraucej ari tod, ka juos pasaruoda publiskajā telpā – viersrokstūs, nūsaukumūs, plakatūs, i kū, maņ redzīs, autors apzynuoti ir izalasejs.

Cikom latgalīšu rokstu volūda ar juos normom nateik vuiceita školuos, nadreikstam pīzeit autorus, kas normys naīvāroj, par naizgleituotim cylvākim.

Vīna motivaceja, kas pošlaik redzīs aktuala, ir gribiešona atškiert latgalīšu volūdu nu latvīšu literaruos volūdys. Tū vēļ nūstyprynoj maļdeigais redzīņs, ka ”rokstom tai, kai runojam”. Daži cylvāki dūmoj, ka latgalīšu volūdā navar raksteit “mani”, partū ka tam tok byutu juoatsaškir nu “mani” latvīšu literarajā volūdā, rezultatā jī latgaliski roksta “maņi”. Tī juoatguodynoj, ka ituos ir div atškireigys rokstu volūdys, partū ir ari dažaidys normys. Latgalīšu volūdā meikstū “n/ņ” (kas, storp cytu, izrunā atsaškir nu latvīšu meikstuo “ņ”) pyrma burta “i” roksta ar burtu “n” – cīš vīnkuoršs nūsacejums.”

Var papraseit padūma profesionalim

Maņ pošai [roksta autore S. Ū.] ir pīredze, ka radūši cylvāki paprosa eisziņā voi “WhatsApp”, voi latgaliski pīraksteits pareizi. Ka tei ir vīna voi div frāzis, tiuleņ ari atbyldu. Asmu poša pīduovuojuse par veļti kaidai grupai palobuot pareizi dzīšmu nūsaukumus latgaliski, jī nagribēja kontaktētīs. Parkū tai?

Itū komentej psihologe, Rēzeknis Tehnologeju akademejis vīslektore Aija Kondrova: “Pi profesionaļu piec padūma grīžās tī, kuri apsazynoj sovu zynuošonu īrūbežuoteibu, napiļneibu, kuri zyna, ka var paleidzēt cylvāks, kurs ir kompetents itymā vaicuojumā. Ka latgalīšu volūda cylvākam nav dzymtuo, ir leluoka varbyuteiba, ka grīzsīs pi profesionālim pareizraksteibys vaicuojumūs.

Īspiejams, ka cylvāki nazyna, kur i kai īspiejams sajimt profesionaļu paleidzeibu latgaliska teksta pareizā pīraksteišonā. Nūteikti pasakonsultēs cylvāks, kuram sova statusa deļ teksts ar klaidom ir napīļaunams. Slynkums! Taipat byus labi, sovejī saprass! – ari tys var byut īmeslis, parkū ignorej profesionaļus.”

Latgalīši vaicuojumus par volūdu uztver emocionali

Nasaverūt, ka pīmynātajā portala lakuga.lv aptaujā laseituojim tyka vaicuots viņ par pareizraksteibys klaidu uztveri publiskūs latgalīšu tekstūs, ar dažim ekspesivim komentarim diskuseja emocionali dasadyure jau godu desmitem “ībrauktā” tematā, ka standartizātuo viersizlūkšņu forma naatbylst kaida lītuotajai volūdai, pīmāram: “Maņ vyspuor vemt gribīs – jaunuo gramatika i raksteiba. Tuodeļ i jaunuotne izavielej lobuok svešā mēlē runuot – navys dzymtajā.” “Kas tī byutu kliudu nūsaceituoji? Latgaļu ir vaca boguota volūda ar naskaitomim dialektim i vysi dialekti ir peļnejuši sovu gūda vītu raksteibā. Latgalim ir kaids, kuods i keids i kū tān? Es nasaprasšu?”

Kai problemu rysynuot, īsaceits Voldemāra Ivdra komentarā: “Uztrauc na tik daudz klaidys (partū, ka ļauteni, kai dzierd/muok, tai i roksta, i jūs nikas nav vuicejs), bet dominejūšuo nagativuo (pat agresivuo) reakceja, ka kū naviņ paloboju. Cīši moz kurs īzaver voi zyna, ka ir taidi latgalīšu raksteibys nūteikumi, ari cyti vuiceibu materiali. “Kotrys” sevi uzskota par latgalīšu ortografejis specu, a volūdnīku izstruoduotūs normativus bīži pat aplomoj. Uzskotu, ka nikas nasamaineis, cikom nabyus izdareits: izveiduots latgalīšu raksteibys konsultaceju centrs (nu koč telefons), i cikom natiks školuos nu 1. ci 2. klasis da 9.–12. klašu vuiceita latgalīšu volūda kai obligats vuiceibu prīkšmats.”

Bet agresejis problema nav viņ volūdiska naīcīteiba, tei jau ir psihologejis jūma. Partū itū komentej psihologe A. Kondrova: “Ka cylvāks iz koč kū reagej, tys nūzeimej, ka nūtīkūšais jam nav vīnaldzeigs, ir svareigs. Kū cylvākam nūzeimeiguoks, tū intensivuoka reakceja.

Kotrys volūdu lītoj nu bierneibys, partū rūnās puorlīceiba, ka “asmu zynūšs, kompetents juos lītuošonā”. Kū vacuoks cylvāks, tū leluoka pīredzē baļsteita puorlīceiba, ka asmu kompetents i dreikstu aizruodeit jaunuokam, kai ir pareizi. Reizem goduos cylvāki ar izteiktu “taisneibys ceineituoja” akcentu raksturā, kuri sevi “īceļ par pareizeibys ministrejis puorstuovi” i sovu dzeivi veļtej syudzeibu raksteišonai. Tei jau ir diagnoze.

Ari školā izaveidoj puorlīceiba “klaida – tys ir napareizi, tys ir slikti”. Klaidu nauztver kai īspieju apzynuot konkretū situaceju i vuiceitīs nu juos. Maņ paīt puors mieneši, cikom 1. kursa studenti nasabeist izsaceit sovys dūmys, cikom nūtic, ka klaideitīs dreikst. Ka puorlīceibu “klaideitīs ir slikti” paturpynoj tuoļuok, saīt, ka – “tu esi slykts, partū ka klaidiejīs”. Partū cylvāki nūruodejumu iz klaidu uztver kai personeigu kritiku i jiutās aizvainuoti, na prīcojās “cik labi, ka nūruodeji iz klaidu, tiuleņ izlobuošu, tuoļuok jimšu vārā i tt.”  Tam sekoj saasynuota reakceja, bīži viņ agreseja.”

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.