Roksta autors: bīdreiba “LgSC”

Prozys tekstu konkursa „Latgolys prozys skaitejumi 2020” lobuokūs autoru vydā ir Ilze Sperga, jei skaiteja stuostu “Manaškeņa”. Daleibai konkursa 2. kuortā žureja izavielēja treis autoris. Konkursa laureate Annele Slišāne skaiteja eisstuostu ciklu nu tūpūšuos gruomotys “Tuoraga stuosti”, Evika Muizniece – stuostu “Daina, kas tev vainas?”.

Konkursam beja div kuortys, pyrmajā žureja anonimai viertēja tekstus, ūtrajā – autoru skaitejumus kamerys prīškā. Video tyka īraksteiti žurejis vajadzeibom i niu ar dalyktim titrim ir pīejami kotram lakuga.lv skaiteituojam. Pandemeja i juos radeitī īrūbežuojumi sasatikt kluotīnē i reikuot pasuokumus plašam ļaužu lūkam itūreiz ir davuse gryudīni sataiseit lobuokūs ituo goda konkursa dorbu video ar vysim titrim, autora bolsu kadrā i tekstu apakšā. Konkursa organizatori tur nūceju, ka tys byus īgivums kotram, kas skaita, vuica cytus voi tikai vuicuos skaiteit latgaliski.

Latgolys regiona autoru prozys tekstu konkurss itūgod tyka izsludynuots pyrmū reizi. Autori tyka aicynuoti konkursā īsyuteit da tuo napublicietūs tekstus latgalīšu rokstu volūdā voi latvīšu literarajā volūdā. Konkursa „Latgolys prozys skaitejumi 2020” dorbus viertēja literaturzynuotneica i Austrumlatvejis literaruos akademejis vadeituoja Maija Burima, rakstneica Laima Kota, dzejneica Anna Rancāne i literaturzynuotneica i dzejneica Iveta Ratinīka.

Dorbu viertiešona konkursā nūtyka div kuortuos. Pyrmajā kuortā žureja aizkluotai viertēja vysus īsyuteitūs tekstus, izalosūt lobuokūs daleibai ūtrajā kuortā. Pandemejis īrūbežuojumu deļ jei nanūtyka kluotīnē, kai suokumā beja īcarāts, bet autori sovus tekstus skaiteja kamerys prīškā Rēzeknē. Žureja nūsavēre tekstu skaitejumus video i izavielēja uzvarātuoju. Konkursa uzvarātuoja Annele Slišāne pīsadola storptautyskajā literaturys festivalā “Prozas lasījumi 2020”, kas itūgod nūteik tīšsaistē, sātyslopa prozaslasijumi.lv.

Konkursu „Latgolys prozys skaitejumi 2020” organizēja bīdreiba “LgSC”. Bīdreiba apvīnoj cylvākus, kam ir svareigi saglobuot i atteisteit Latgolys latgaliskū kulturtelpu i latgalīšu volūdu, i vysod ir raudzejuse atbaļsteit latgalīšu autorus i izdūt kvalitativu literaturu, viereibu dagrīžūt jaunīšu auditorejai.

Konkursa nūrisi atbaļsteja SIA “Zeize”. Uzvarātuoja sajims uzjāmuma sagatavietū duovonu karti pakolpuojumu voi preču sajimšonai salonā “DekoPrint” Rēzeknē, Atbreivuošonys alejā 112. Konkursa video sataiseiti ar Vaļsts Kulturkapitala fonda finansialu atbolstu projektā “Digitālā Latgale portālā lakuga.lv”.

Pīduovojam puorskaiteit žurejis lūceklis Annys Rancānis sarunu ar autori.

Tovu prozu losūt, maņ ir taida sajiuta, kai īkūžūt mierceitā ogūrcī, tikkū kai izvylktā nu kubula – suolejs da osoru, bet gribīs kūst vēļ i vēl. Kū Tev pošai nūzeimej raksteit tik gryutus stuostus, par tik smogom tēmom – Tev nav gryuši?

Kab raksteitu, vydā ir juosasakruojās spīdīņam. Koč kas suop, suop, aug, aug i tod ir. Ka ir. Reizem ari puorsuop i sadzeist. Ari ogūrči na vysod saīt lobi. Bet izaug tok cyti ogūrči. Ka ni tymā, to cytā godā. Otkon lic burkā, otkon ceri. Vīns pagaiss teksts nav nikaida bāda. Ka ir, to koč kod byus. A ka nav, to i navajag. Voi pasaulī tekstu tryukst.

Nu lekceju universitatē atguodoju vīnu pasnīdziejis Ausmys Cimdenis saceitu teikumu, varbyut tys beja citats: “Nerakstīt var vienmēr.” Tys ir, naraksteit ir vīgluokuo izeja, a raksteit ir dorbs. Tī vajag sasajimt, dasaspīst, struoduot, a beiguos pīdzeivuot stadeju, sovs dorbs rībās i esi pīrakstejs štruntu. Tys gon ir normals rodūšuo procesa pūsmys.

Itys stuosts “Manaškeņa” ir gryuts, es zynu. Bet pīraksteits vīgli, puors stuņdēs. Maņ gon ir ari daudz gryutuoki, rībeiguoki stuosti, partū ka pādejūs godu laikā ir bejs daudz gryutys pīredzis. Taidys, ka, ruodīs, iz placu nes skapi, suop muskuli i dzeislys. Bet tys ir jālmaterials, kas nav juopubliskoj. Tei ir tikai terapeitiska pīredzis nūrakstiešona, kas tai ari nav puorauguse literaturā. Kab byutu sakareigs teksts, tūmār ir juoatsakuop. Partū ari piec 90. godu suokuma kardinalūs pagrīzīņu tik ilgi beja it kai klusums latvīšu literaturā, dominēja puorizdavumi, ari latgalīšim. Rakstnīki apklusa, it kai vāruoja vierteibu maiņu. Tikai piec tam atguoja jau cyti, faktiski jauna paaudze, kas spēja raksteit par tū i sovu laiku i roksta pa šai dīnai. Asūt pūrā, tu naraksteisi, kai grimsti i riskej nūsleikt, bet viersīs, kur likt kuoju i kur pūram mola.

Koč es asu braukuse ar ritini, kladi i pildspolvu pa apleicīni i rakstejuse, kū radzu i kas ir apleik. Raksteit ir tik pateikama asameiba, kur pats vari radeit sovu pasauli, i jis atsadzeivoj, dzeivoj piec sovu lykumu. Ar varu tekstā nikuo navar. Rokstūt jau nadūmoj, cik pīraksteitais byus gryuts voi pa smīklam, bet lobā tekstā vydā byutu juobyut tam vysam.

Voi tys nav zynoms mazohisms – jū trokuok, jū lobuok? Voi ari ar tū Tu izdzeivoj kaut kaidys sovys īprīkšejuos pīredzis drumslys?

Maņ napateik teņdence latvīšu literaturā, kod rakstneicys, kas dzeivoj lobu dzeivi ar lakuotim nogim i lobim iedīnim, roksta par rībekleibom, partū ka postpadūmu sabīdreibā tabu temys ir veids, kai pīvērst sev viereibu. Partū ka ir tik forši īgrimt rībeikleibuos i tod izkuopt, aiztaiseit laptopu i izdzert gluozi loba veina.

Vysūs sovūs stuostūs es asu bejuse. Tī vydā ir detalis nu munys i sābru, draugu dzeivis. Muns dorbs – puortaiseit, sakausēt i tod vērtīs, voi izīt jau koč kas pavysam cyts, kam nav nikaida sakara ni ar munu, nu cytu ļaužu dzeivi. Es ceru, ka tī teksti nav plyka muna pīredze, bet kas vaira.

Kur Tu tūmār atrūn tū gaišumu?

Raugu vysod izīt nu vysa naceistuo i rībeiguo, atrast gaišū i lobū, partū ka taids ir vysur i vysim. Dzeive reizē ir loba i švaka. Dīna reizē ir gaiša i tymsa, taipat kai nivīna nakts nav tikai tymsa – ir kosmosa gaisma, ir ļaužu radeita gaisma nu guņs i elektreibys. Pīļaunu, ka kotrā slapkaunē ir koč kas, kas gotovs sameiļuot mozu kačeiti. I kaidu cytu kačalānu voi cylvāku nūsleicynuot. Tī pat nikuo nav juoizdūmoj, vyss ir sapeits i sasapyn kūpā.

Bet es nazynu, voi taišni itymā munā stuostā ir kaids gaišums. Treis paaudzis mūkuos vīnā sātā, bet atrysynuojuma jau nav. Tik daudz, ka vīna agri voi vieli nūmiers, ūtra sadadzynuos tyltus aiz seve, trešuo aizīs. Bet voi tai byus, es nazynu. Vēļ var nūtikt tik daudz kuo, bet tys jau ir cyts stuosts, vysys dzeivis tī naīlikt i navajag.

Kai Tu atrysynoj konfliktu storp literaturu i saimis dzeivi, bārnu audzynuošonu – kod ir kaut kaida loba ideja i spylgta Mūza, tod pieški nu tuo izsyt bļuovīņs – “Mamma!”

“Dzeiveibu” pīraksteju ar bārnu vādarā, raksteit pabeidžu ar bārnu iz vādara. Jis gulēja, es beju datorā. Bet jau tod es vaira nabeju tei es, kas beju pyrms tam. Var saceit, paspieju īlikt vuokūs, pyrms palyku par muoti. Partū ka par muoti palīk nazkod tod vieļuok, kod bārns jau ir. Piec tam pabeigt manuskriptu nabyutu ni laika, ni ari gribiešonys, partū ka mozim bārnim mane vajadzēja vaira kai tekstim.

Ka ir patīšom spylgta ideja, tī bārni namaisa. Jī var fonā bļaut, klīgt, sēdēt maņ iz golvys, bet teksts atīs i mīra nabyus. A nūsleipēt jau var tod, kod jī guļ voi spielejās. Atlykušais ir tikai dorbs i spieja raksteit daudz moz sakareigus teikumus, kai ari naraksteit līkuo, kas ir tipiska īsuocieju bāda.

Tys vysod ir Virdžinejis Vulfys vaicuojums, voi sīvītei ir sova ustoba, kur raksteit. Voi vysmoz sovs dators. Ari vaicuojums, cik tuoli atsadūt cytu cylvāku vajadzeibom, cik tuoli ļaut vinnēt sovam egoismam radeit. Kai naapdaleit ni sovu bārnu, ni sova aicynuojuma. Kai byut gona lobai i pīejamai mamai, bet ari aiztaiseit jim durovys i attaiseit sovu datoru.

Bet var ari ļaut tim ogūrčim palikt iz teiruma. Na vyss ir juosaskuobej. Na vysu ražu gols golā vareisi apēst.

Piec “Dzeiveibys” es Tevi grybātu saukt par latgalīšu prozys spūžuokū zvaigzni, tū lasieja ari puornūvodnīki, kas na vysai grib mūceit sevi ar latgaliskū skaitiešonu. Voi “Dzeiveibys” panuokumi paleidz virzeitīs tuoļuok, voi koč kaidā mārā traucej?

Oj. Es nazynu. Maņ patyka komentars, ka piec kotra stuosta, kas puorskaiteits, vajag īdzert šņabi i padūmuot. Nadūmoju, ka tam ir kaids sakars ar tekstu gryutumu voi malnumu. Vysmoz es ceru.

“Dzeiveiba” maņ namaisa nikaidā veidā. Es pat eisti naapsazynoju, ka tei ir muna gruomota voi ka maņ byutu gruomota. Pasavieru datorā, maņ vairs pat nav tūs tekstu. Zam prozys ir mapeitis “pabeigti”, “process”, bet “Dzeiveibys” stuostu datorā vyspuor nav. Tei vaira nav muna daļa i vaļa, kas ar jim nūteik tuoļuok.

Ruodīs, Amanda Aizpuriete nazkod saceja, ka nav nikaida dzejneica, partū ka tei jei ir tik tod, ka roksta. Kod myzoju buļbis voi mozgoju lūgus, es asu kas cyts. Kod niu rokstu tekstus, tim vairs nav nikaida sakara ar tū mani, kas es beju pyrms jau 6 voi 16 godu, tik vaci ir daži “Dzeiveibys” stuosti. Paļdis Dīvam, jī ir publiceiti i dzeivoj sovu dzeivi. Dorbs, kas padareits.

Kaida piec itūs lasiejumu Tev ruodīs latgalīšu prozys tagadne i nuokūtne?

Maņ ir zynomys puordūmys par latgalīšu literaturys vitalitati. Voi pošim autorim ir spors i voi skaiteituojim, tymā skaitā ari Latvejis kulturys periodikai, ir vajadzeiba piec prozys latgaliski. Voi ir regulars pīduovuojums i kaids, kas pīprosa, pajem pretim. Tys ir taipat kai ar volūdu. Nūmierst tys, kuo pošim navajag. Izsvīž hlamu i sadadzynoj sapeliejušus skusteņus, na jau sovu vīneigū gultu, ejūšu datoru, meiluokū sukni voi gordumus.

Eisi piec konkursa izsludynuošonys piekšni saslymu. Tod saprūtu da mīļu, ka gors ir gors, sapruots ir sapruots, bet ir ari nazkaida mīsa, kū kai kluci vodoj, bet kas patīseibā nimoz naasu es. Ka muns sapruots eksistej pats par sevi i jam nav nikaida sakara ar tū galis bluoči. Izguoju nu slimneicys piļneigi vasala. Izaruod, tei beja tikai pauze.

Termeņš īsnīgšonai tūšaļt beja gondreiž cauri, nikaidu PR taiseit vaira nabeja tolka. I tod izaruodeja, ka latgalīšu autorim patīseibā ir pīkuost par īspiejom. Jī gon zyna par īspieju, bet naizmontoj. Vīgļuok ir pasacept, ka nivīns mane namīļoj, na aizīt gostūs. Vīgļuok ir saceit, ka nivīns munu tekstu naskaita, na īsyuteit skaiteišonai profesionalai žurejai. Partū ka maņ eistyn patyka ituo konkursa žureja. Tei beja īspieja sovu tekstu latgaliski īdūt puorskaiteit nūzaris ekspertim, kas spiej i grib skaiteit latgaliski. Pi tam īspieja nūviertēt sovu veikumu na kai latgalīšu saudzejamū stuodeņu, kas vierteigs tik volūdys piec, bet kai tekstu uorpus volūdys rūbežu. I maņ eistyn pateik viertiejums.

Voi byus konkurss cytugod? Es nazynu. Bet itei pīredze ir cīši loba. Latgalīšim ir proza!