Intervejis autore: Vineta Vilcāne, portals lakuga.lv

Pasaulī runoj tyukstušom volūdu, daudzys nu tūs ir iz izzušonys rūbeža – palykuši viņ daži runuotuoji. Lels skaits volūdu jau ir izmirs, naatstuojūt rokstu volūdys pīminekļus. Pietnīkim rūnūtīs interesei par izzudušajom volūdom, tuos pīdzeivoj atdzimšonu. Tai nūtics ar reiz Latgolā skaniejušū Ludzys igauņu volūdu. Tuos pietnīceibai pīsaviers LU Lībīšu instituta pietnīks, volūdnīks ULDIS BALODIS, kurs radejs Ludzys igauņu volūdys raksteibu i publiciejs Ludzys igauņu volūdys ābeci.

Sarunā ar Uldi par Ludzys igauņu volūdys pietnīceibu, raksteibys radeišonu i par ASV pyrmīdzeivuojumu aba indiaņu volūdom, kuru jis īpaziņs, izaugdams Arizonā, vāluok apgiudams universitatē i par vīnu nu tūs pīraksteidams disertaceju.

Kai roduos interese par mozajom i izzudušajom volūdom?

Interese par volūdom suocēs bierneibā, muna mama piec izgleiteibys ir volūdneica. Es uzaugu Arizonā, Fīniksā, kur nabeja daudz latvīšu. Myusim beja Arizonys latvīšu kūpā, i reizi mienesī saguoja kūpā kaidi 40 cylvāki. Es sovā ziņā ar latvīšu volūdu beju taidā pošā situacejā, kai cylvāki, kuri runoj mozuokys volūdys.

Kod beju vēļ vydsškolā, mani suoce interesēt lībīšu volūda. Tys beja taids, kai suokums mozajuos volūduos. Izaugdams uorpus Latvejis, es nikod nivīnu lībīti nabeju satics, bet dūmuoju, ka koč kur jau jī ir, i jūs suoču meklēt.

Piec dažu godu es suoču studēt Arizonys universitatē, beju vuicejīs leluos volūdys – spāņu i vuocu, bet dūmuoju, ka kaidam ari juosaver iz pavysam mozom volūdom. Universitatē beja daīmami kursi par vairuokom Arizonys indiaņu volūdom, es suoču tuos vuiceitīs.

Runojūt par pyrmīdzeivuotuoju volūdom ASV, kaida tī itūšaļt ir situaceja ar tom?

Pīmāram, tautom Arizonā kluojās drupeit lobuok, jo vaira īdzeivuotuoju beja palics. Tī ir navahu tauta pavaļsts zīmeļūs. Itei tauta ir kaidys 100 tykstūšys cylvāku, bet volūdu runoj kaidi 10–15 tyukstūšys. Dīnvydūs ir vēļ vīna cyta tauta – tohonoodamu, tī ir vēļ kaidys pīcys sešys tyukstūšys cylvāku, kas runoj.

Dažaiduos pavaļstīs volūdu situacejis atsaškir. Pīmāram, Kalifornejā tautys nabeja skaitliski lelys. Lobuokajūs laikūs varbyut beja puors symtu cylvāku, dažys tyukstūšys, kas tuos volūdys runuoja. Tī daudzys volūdys ir izmyrušys voi atsarūn iz izmieršonys slīkšņa.

Indiaņu tautys cīši rauga sovys volūdys atjaunuot i runuot tamuos. Zynomā mārā tys izadūd tamuos kūpīnuos, kur ir vaira cylvāku, kas runoj. Cylvāki myusu dīnuos runoj angliski, i gryutuokuo līta ir tei, ka volūdys strukturys ziņā indiaņu volūdys ir atškireigys nu angļu volūdys. Raudzeit runuot volūdu, kurys skanis ir piļneigi sovaiduokys, naparostys, teikumu struktura ir sovaiduoka, ir gryuši. Dažuos volūduos ir cīši gari vuordi, jo tī īlīk daudz informacejis vīnā vuordā.

Voi volūdys sovā storpā ir atškireigys?

Zīmeļamerikā ir vysmoz kaidys 20 volūdu saimis. Pietnīkim ir gryuši saprast, cik tuoli aizīt sovstarpejuos saisteibys. Volūdys bīži viņ ir dokumentātys pādejūs 100 godus, volūdu beja daudz, bet volūdnīku moz. Paguoja laiks, komer kaids pietnīks tyka da kaidys volūdys, apsasēde, pīraksteja nu runuotuoju, izpieteja. Īskots itūs volūdu atteisteibys dziļumūs kaidu reizi nav seviški dziļš, jo pīroksti ir tikai nu kaidu pādejūs 150 godu.

Indiaņu volūdu saimēs redzim tū pošu, kū Baltejā. Volūdu saimis, kas ir sūpluok, vīna nu ūtrys īsatekmej, volūduos pasaruoda sovstarpejuos leidzeibys, teik puorjimti vuordi i strukturys.

Pēdejūs 20 godus, bolstūtīs iz arheologiskim pietejumim, teik uzskateits, ka Zīmeļamerikys pyrmīdzeivuotuoji kontinetntā īsaroda, braucūt ar laivom nu Azejis gar Amerikys rītumu krostu. Seņuok beja dūma, ka jī lānā gorā atguoja kuojom. Partū Kalifornejā ir pastuoviejuse natycama volūdu daudzveideiba.

Cik saprūtu, jiusim pošam ir Ludzys igauņu saknis.

Kod aizdūd itū vaicuojumu, grybu stuosteit, cik skaidri es pats tū saprūtu. Cīši īspiejams, bet naasmu piļneigi drūss.

Maņ pošam pyrmuo saskare ar itū temu beja, kod suoču vuiceitīs igauņu volūdu, tys beja pyrma kaidu 10 godu. Tymā laikā maņ vēļ nabeja nikaidys saisteibys ar Ludzys igauņu pietnīceibu. Atrodu škārsteiklā Ludzys igauņu pietnīka rokstu, kurā beja pīmynāti vairuoki uzvuordi, kas it kai saisteiti ar Ludzys igaunim. Tū storpā beja uzvuords Soikāns, kas ir muna dzeda uzvuords (red. pīdz. Ulda dzeds ir muokslinīks Jurs Soikāns). Es nūdūmuoju, cik interesanti! Munā saimē nav atmiņu, ka mes byutu cālušīs nu Ludzys igauņu. Ir stuosts, ka Jurs, muns dzeds, sovulaik asūt izpietejs, ka Soikāns ir sūmugru uzvuords, bet es saceišu, ka es nabeju piļneigi drūss par tū. Atrodu 70. godūs uorpus Latvejis izdūtu gruomotu latgaliski par Latgolys uzvuordim. Tī beja pīmynātys div īspiejamuos izceļsmis uzvuordam “Soikāns”. Vīna beja nu igauņu volūdys, ūtra beja nu krīvu volūdys – uzvuords radīs nu vuorda “сойка”, kas nūzeimoj seiļs. Maņ itei etimologeja ruodejuos daudz tycamuoka, jo tys beja vīnkuoršuok.

Ludzys igauņu pietnīceibys gaitā saguoja satikt vīnu sovu attuolu radineicu. Jei beja izpietejuse myusu saimis rodurokstus pavysam tuoli. Jei ari beja saprotuse, kur atsaroda Soikānu seņču cīms Britiki. Tys beja natuoli nu Cyblys i vaira napastuov. Kod mes tī bejom, jei stuosteja, ka mežā laikam asūt daudz seiļu. Ruodīs logiski, ka uzvuordam cylvāki pajēme vuordu, kas saistuos ar jūs vītu. Pyrms dažu godu izdeve Ilmāra Meža gruomotu par Latgolys uzvuordim, tī uzvuorda Soikāns izceļsme ari saisteita ar krīvu volūdys vuordu seiļs. Es nūdūmuoju, ka Ludzys igauni maņ nav rodūs.

Kod es vaira suoču pieteit Ludzys igauņus, pasaruodeja pazeimis, ka varbyut asmu cielīs nu igauņu. Soikāni i vēļ kaidys četrys saimis ir cālušuos nu vīnu seņču. Pietnīceibys gaitā satyku folklorys kūpys “Ilža” dalineicu, ar kuru maņ ir kūpeigi seņči. Jei ir izpietejuse, ka juos seņči bejuši Ludzys igauni. Ka jim beja, tod varātu dūmuot, ka myusim ari beja. Vēļ vīna līta, Ludzys igaunim uzvuordi leluokūtīs nav saisteiti ar igauņu volūdu.

Ludzys igauņus jau pietejat kaidu laiku. Kas jiusim beja leluokais atkluojums itymā procesā?

Vīns nu leluokūs atkluojumu beja, ka es atrodu vēļ dažus cylvākus, kas prota kaidus teikumus Ludzys igauņu volūdā. Maņ vīns cylvāks beja zynoms jau nu suokuma – Antonina Nikonova, vīna nu pādejūs, kas prota dažus vuordeņus.

Maņ pateik ceļuot, vysod interesiejušys gryušuok sasnīdzamys vītys, nūmalis ruodīs vysinteresantuokuos. Oskars Kallass sovā 1894. godā izdūtajā monografejā beja uzruodejs 53 cīmus, kurūs beja atrads Ludzys igauņus. Es gribieju aizbraukt iz vysom itom vītom, tū dorūt, es satyku cylvākus, kas zynuoja, kū pasceit Ludzys igauņu volūdā.

Latvejā dzeivojūšī zyna par lībīšim, bet par Ludzys igaunim tikai naseņ zynuošonys ir pasaruodejušys. Ludzys apleicīnē ir daudz cylvāku, kas ir apzynuojuši sovu izceļsmi. Ruodejuos puorsteidzūši, ka cylvāki zyna, ka jim ir Ludzys igauņu izceļsme. Es pats tikai pyrms kaidim 12 godim uzzynuoju, ka ir bejuši Ludzys igauni.

Jius esit izveiduojs jaunu Ludzys igauņu volūdys raksteibu. Voi procesā beja kaidys volūdnīciskys dilemys?

Nui, esitineibā beja. Izveiduot itū raksteibu beja daudz sarežgeituok, kai es beju dūmuojs. Tys beja gars ceļš.

Muna dūma beja, ja jau Ludzys igauņu volūda ir radnīceiga lībīšu volūdai, tod jau principā var raksteit apmāram taidā pošā veidā. Ludzys igauņu volūdā ir eipatneibys, kas napasaruoda taidā pošā veidā lībīšu volūdā. Na vysuos vītuos, kur ir drusceņ garuoks patskaņs, kas naītekmej vuorda nūzeimi, jis pasaruoda fonetiski. Raksteibys pyrmajā versejā beju vysur tūs garūs patskaņus salics, beiguos ruodejuos sarežgeiti. Ari igauņu kolegi pīrynuoja, ka tys nav vajadzeigs. Atdzeivynojūt volūdu, ir svareigi, ka na tikai raksteiba pareizi attāloj volūdu, bet ari, ka tei nav sarežgeita.

Drūši viņ roduos vajadzeiba radeit jaunus vuordus. Materiali, kas sasaglobuojuši par Ludzys igauņu volūdu, ir vaira kai 100 godu seneji, niu eksistej lītys, kas tymā laikā napastuovēja. Kai jius atrysynuojot vuorddarynuošonys vaicuojumu?

Es nagribieju radeit sova veida Ludzys igauņu esperanto. Gribieju, lai Ludzys igauņu volūda munā gruomotā pasaruoda, kaida tei pateišom beja, bet reizē ari nagribieju radeit “pīminekli”, gribieju, lai tei byutu izmontojama modernā kontekstā.

Par laimi, ir volūdys pīroksti nu 20. godu symta 50.–60. godu, tys beja moderns pasauļs, daudzys lītys pasaruodeja, cylvāki runuoja par automašynom, viļcīnim, ir īskots, kaidā veidā cylvāki veiduoja vuordus. Es nagribieju volūdu puoruok “sateireit”, ka beja aizgivumi, gribieju jūs atstuot. Ludzys igauņu volūdā ir aizgivumi nu latvīšu, latgalīšu volūdu, ari krīvu.

Runojūt par jaunim vuordim, vierūs, kas nūteik veru volūdā Igaunejā. Veru volūda i setu volūda ir muosu izlūksnis Ludzys igauņu volūdai. Jaunus vuordus radeju, par paraugu jamūt literarū veru volūdu, bet izmontojūt jau asūšus vuordus Ludzys igauņu volūdā. Pīmāram, veru volūdā, lai pasaceitu “kopejneica”, soka “kopejis sāta”. Piec taida poša principa, izmontojūt Ludzys igauņu vuordus “kopeja” i “sāta”, radeju jaunvuordu “kohvejatare”. Šur tur pajiemu vuordus nu myusu dīnu veru volūdys i atveiduoju Ludzys igauņu raksteibā, tai beja pīmāram, ar vuordu “dators”, kurs Ludzys igauņu volūdā ir “arvuț”.

Gruomotā ir īkļauti dažaidu Ludzys vītu nūsaukumi, pīmāram, Ludzys Turisma informacejis centrs, kas Ludzys igauņu volūdā skaņ kai “Ludzi pīŗkunna tūrismi informatseja keskus”. Vuorda “informacejis” formu puorjiemu nu latgalīšu volūdys. Es dūmuoju, ja Ludzys igauni koč kū puorjimtu, tys dreižuok byutu nu latgalīšu volūdys navys latvīšu volūdys.

Es kotrā ziņā raudzeju saglobuot Ludzys igauņu volūdys goru. Itūšaļt asmu vīneigais, kas vuordus veidoj. Es nagribieju izdzēst ari tuos starpeibys, kas pastuovēja storp Ludzys igauņu volūdu i izlūksnem Igaunejā.

Saprūtu, ka nasaredzit, ka Ludzas igauņu volūda varātu tikt atjaunuota, īsavīst kasdīnā.

Kod maņ beja kaidi 20 godi, ruodejuos, ka ar sovim spākim izmaineišu lībīšu volūdys situaceju, paleidziešu, atjaunuošu. Aizbrauču i saprotu, ka tys nav tikai vīna atseviška cylvāka dorbs, tys ir kūpdorbs.

Tys nav tik daudz par tū, kū es dūmoju par Ludzys igauņu volūdys nuokūtni. Es taisūs turpynuot volūydys pietnīceibu, grybu izveiduot pedagogiskus materialus. Ābece ir suokums. Byutu vajadzeigs ari volūdys kurss. Vajadzeiga seika pietnīceiba par formom, lai izveiduotu plošuoku vuordu kruojumu, kas ir taišni jimti nu asūšuo materiala. Es asmu tikai daļa nu ituo stuosta, ir juoredz, voi poši Ludzys igauņu piecteči grib volūdu vuiceitīs nu jauna.

Asmu prīceigs par tū, kū Jura Soikāna muokslys škola i teatris “Azotē” ir darejuši ar Ludzys igauņu volūdu. Gruomotys atkluošonā beja uzvadums, kurā beja īkļauta Ludzys igauņu volūda. Maņ ar tū nabeja nikaidys saisteibys, tys beja itūs cylvāku projekts. Tys varbyut līcynoj par tū, ka ir interese volūdu atdzeivynuot.

Medeju atbolsta fonda īguļdejums nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par roksta saturu atbiļd portals lakuga.lv.