Recenzejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Pyrmais kriminalromans latgaliski “Bruoli” piec byuteibys ir stuosts par veirīša iniciaceju. Attāluotajā brutalajā nūzīdzeibys pasaulī golvonajam varūņam Edgaram Tāraudam vysu laiku juosaper pa dublim i syudim gon puornastā, gon taisnā nūzeimē, jam nav breinumpaleigu kai puorsokuos, tok ir latgaliskuos kulturtelpys orienteri, kas kritiskā momentā paleidz izalaseit pareizū reiceibu. Piec nūzeimeibys itys romans vysa dašamejuo latgalīšu literaturys procesa kontekstā ir taida viersyune kai sovulaik Čenču Jezupa “Pīters Vylāns”, bet piec kvalitatis – puorspiej vysu da itam latgaliski saraksteitū.

Maskulinais kods

Armeja ci sevkura leidzeiga struktura, cītums, kriminalais pasauļs, mežs, ekstremali izdzeivuošonys apstuokli, augstys likmis risks, naatkareigi nu plusa voi minusa viertejumā, ir arhaiski veirīšu puorbaudejumi, tys vyss atrūnams jaunuokajā latgalīšu romanā. Mamom i krystamuotem gon lobuok pateik puiškinu pīaugšona par puišim bez dzeiveibys risku i ar plus zeimi, bet juos veirīšu pasaulī nav nūsaceituojis. Romans suocās ar frāzi “Sādūt cītumā..”, i taids stuosts realā situacejā daudzuos saimēs i sābrim nūzeimuotu cītumā tykušuo veirīša izsliegšonu nu sova lūka, apzeimūguošonu par naveiksminīku ci, vēļ ļaunuok – vysa ļaunuma īmīsuojumu, iz myužu. Navajaga pat cītuma, daudzi veirīši sevi nūroksta pi sevkurys pyrmuos naveiksmis i puorstuoj ceineitīs.

Romana golvonajam varūņam Edgaram Tāraudam izīšona nu cītuma ir jaunys izaugsmis suokums, bet pasauli jis sakuortoj tim pošim pretlykumeigim leidzeklim i veidim, kaidim sačakariejs. Jis tok dorbojās nūzīdznīku vidē! Byut da veileitis pozitivam varūņam, ar sovu dzeiveibu cālim leidzeklim aizstuovēt lelys idejis i vierteibys byutu daudz vīgļuok, kai izlobuot najauši “sastruoduotus syudus”. Tok tys byutu gotovs varūņs bez izaugsmis ceļa.

Romana izadūšona ari tymā, ka varūņa puorbaudejuma lineju nūtur na viņ sižeta nūtikšonu atteisteiba, bet vysa viestejuma nūskaņa. Mežs nav tikai apstuokli, tam nūlosoms ari mitologiskais puorbaudejumu vītys kods – piec īspiejis apgryutynuot varūni, pīmāram: “Vairuok nakai pusstuņdi brids cauri sleikšņom i kuopeliejs puori nūguoztu kūku stumbrim, jis izguoja nalelā klajumā.” Edgaru pavoda myužeigais pelieceigums dobā: “Aiz restuotuo lūga vaļdeja agrim decembra reitim rakstureiguo tymsa.” Voi: “Leiņova leits. Ari Londonā, taipat kai Latvejā, nu snīga nabeja nikuo.” Spūža vosorys saule speid Kristapam. Sovutīs jam taidu izaugsmi aizstuoj dziļais pamats – interese par Zīmeļlatgolys pretuošonuos kusteibu davuse jam cītu vierteibu pamatu i dziļu puorlīceibu.

Nacionalūs partizanu viesture kai mitiskuo paguotne

Cytur lapnojās ar varūņepim voi vysmoz legendom par varūnim, kas arhaiskā paguotnē īveikuši kūpīnai svareigus īnaidnīkus, vīnuojuši kūpejam mierķam, īdvasmuojuši puorejūs. To vītā latgalīšu folklorā atrūnamys teikys par pazemē īslūdzeitom jaunovom, kurys naspiej nivīns izpesteit. Tai godu symtim varūni nasarūn, a kasdīnys problemys rysynoj sīvītis.

Itū kulturys viesturē nūsastabiliziejušū patīseibu romans “Bruoli” piļneigi puormej. Zīmeļlatgolys 20. g. s. militaruo viesture ar Latgolys partizanu pulku Latvejis atbreivuošonys ceiņuos 1919.–1922. godā, a piec tam nacionalajim partizanim mežūs, kas aktivi pretuojuos padūmu varai 40. godūs, glorificāta kai pyrmeileigs veiriškeibys paraugs, izceļūt Zīmeļlatvejis nacionalūs partizanu vīneibys vadeituoja Pītera Supis vuordu. Juo dzymtuos sātys vītys atrasšona i slapona apmekliešona Krīvejis pusē Kristapam ir rituals, kas leidzvierteigs Svātuo Grāla atrasšonai.

Dūmojams, Edgars i Kristaps, uzvuordā Tāraudi, autora nūkristeiti partū, ka Supis vītnīkam Henrikam Ausekļam sagvuords bejs Tārauds. Jim kai jaunuokajai paaudzei juobyun varūņu vītnīkim šudiņ.

Dzymtys koncepts

Nu suoku romanā īsazeimej, ka Edgars ir slyktais bruoļs, a juo pretstots Kristaps – lobais, jī nasimpatizej vīns ūtram. Tok autors itū laseituojam dajiuktū modeli dreiž salauž, Kristapa vīnkuorši nav, i Edgaram dziļuo pīdereibys apziņa dzymtai līk pasajimt atbiļdeibu par itū “tukšumu”. Jis dreiž gotovs īt da gola ari bruoļa mekliešonā, byut lobais bruoļa vītā, kod taidam juobyun. Vuordam “kauns” Kristapa zeimeitē te eipašs svors, partū ka jim audzynuota atbiļdeiba. Gols golā – Edgars ir bejs tys, kas pamudynuojs Kristapu pīsavēst nacionalūs partizanu viesturei.

Romanā paruodeits idealais veirīšu audzynuošonys princips – na viņ puormontuot dzymtys veirīšu padareitū, tok aizīt tuoļuok par īprīkšejom paaudzem. Zeimeigi, romana prologā tāvs nasabeist Edgaram atsazeit tymā, kas jam nav izadevs, tys aizdadz puisī gribiešonu sevi aplīcynuot: “Tāvs vysod sovu stuostu par igauni pabeidze, dūmeigi nūgrūzūt golvu. Jam tys beja koč kas nasaprūtams, bet varbyut jam beja baist pīzeit, ka pats iz kū taidu nabyutu spiejeigs. Nasaverūt iz tāva nūsūdūšū attīksmi, Edgaram nu tuo vokora Kaļveišu vyrtuvē speiteigais igauņs beja īsaspīds atmiņā iz vysa myuža.”

Koč muotei Edgars ir Pazudušais dāls beibeliskā izpratnē, i prīca par juo atsagrīzšonu vactāva bērēs izpalīk, tok varūņam pošam juos ituosšaļts attīksme nav nūsokūšuo. Jis sovu ceļu nūīs taipat.

Kulturys zeimis – varūņa vierteibu orienteri

Muotis ryupis, sātys iedīņs i patvārumu simbolizej sīrs, kū Kristaps gribiejs bruoļam cītumā atdūt i kas vāluok nūruodejs iz poša Kristapa pādim Igaunejā. Latgalīšu kulturys leidzīnī sīra rytuļam ir mitologiska nūzeime – saulis atveids godskuortu i gūdu svātkūs. Partū obejim bruolim sīrs ir kas vaira par iedīni – saikne ar muoti, ar dziļajom seņču saknem. Sovutīs veiriškais simbols zyrgs viesturiski bejs latgaļu karaveira, tod zemnīka tyvuokais leidzgaitnīks, aizviesturiskūs laikūs ticiejuši, ka jaunū vegetacejis sezonu atnas Saulis zyrgs. Tāraudu vactāvs jamās ar saceņseibu zyrgim, storp jim ari nūmierst. Tys nav tragiski, kod zyni, ka ir maņtinīki.

Romana raitajā darbeibā īkļautys i bēris, i bazneicys apmekliešona Zīmyssvātkūs, i kopu sakūpšonys nūzeimeiba. Eipaši jau pādejais svareigs indikators attīceibuos ar senčim, i te sevkurs laseituojs var izviertēt sovys attīceibys ar dzymtys saknem: “..niu dala teritorejas beja aizauguse, kopu kūpas nakūptas, vītom izguozti krysti, izlauzti sātmaļa dieli. Vysai narakstureiga aina deļ latgalīšu kopu. Lai voi kas, bet kopi ite beja svāta līta. Kopu nakūpšona beja leluokuo nacīņa, kū varēja izruodeit sovim seņčim. Itaidas ainas kai Začānu kopūs līcynova, ka cīms i tuos dzymtas, kas kopus nazkod veidovušas, ir izrautas uorā nu ituos vītas ar vysom saknem.”

Puori vysam latgalīšu volūda, kurai autors veļtejs eisu prīkšvuordu. “Nav pareizu voi napareizu formu, ir tikai nu paaudzes paaudzē montuota volūda, kura peļnejuse tikt kūpta.” Vīglu rūku tekstā īkļauta Ryučupis vītvuorda etimologeju, kas laikam darātu ari eistajim Akmeņryučim. Vēlēt tikt tulkuotai cytuos volūduos, vysupyrma nūvārtātu Igaunejā.

Svešuma puorbaudejums i puorejī

Cik ryndkūpuos uzskaiteju latgalīšam svareiguos vierteibys, tok kai atsatīkt pret dūšonūs svešumā vyspuor? Ka viņ sistīs fabrikā, laikam nav vārts. Ka deļ dzeivis školys i apvuoršņu plašuma, tod nui. Edgars izīt “taidu dzeives skūlu, kaidu leidz šam nabeja variejuse pīduovuot ni vydsskūla, ni augstskūla. Taidu, kaidu ir spīsts izīt sevkurs kautreigs i angliski švaki runojūšs laucinīks. (..) Lauki i Latgola voi, Anglejas gadīnī, Latveja beja pīteikami lobi atslāgvuordi, lai īintrigietu.” Poša ziņā, kū dareit tuoļuok ar itū školu. A kuoja nūzīdzeibā var pasleidēt i pi sātys pakša, nūzīdznīki dorbojās i te, i tī.

Jamūt vārā ituo teksta viersrokstu, koloritūs nūzīdznīkus, igauņu lykumsorgus, suomu cītuma darbinīkus likšu mīrā. Vieliešu gruomotai eistu puorbaudejumu – puortapt filmys scenarejā.