Recenzejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Ontona Kūkoja (1940–2007) 80 godu jubilejai topušuo dzejis video izruode “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ” veidota kai vīns projekts ar puorizdūtū dzejūļu kruojumu “Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns” (1995). Vysi izruodis teksti pajimti viņ nu ituos gruomotys, a pats izruodis stuosts ir par puisi i meitini, kuri runoj atškireiguos – latgalīšu i zeimu – volūduos.

Nu dzejis iz dramaturgeju

Ontonam itei izruode patyktu, partū ka jis sovys dzeivis laikā vysod veicynuojs i rūsynuojs vysaida veida radūšu izapausšonu – īsazeimiešonu sovā vītā i laikā. Ontons naškiruoja, kurai vītai vairuok pīdereigs. Kur jis beja caur liktini nūlykts, tī atdeve sevi vysu. Tam ir augli. Taišni Ludzā, Jura Soikāna Ludzys muokslys školā, kurys pyrmais vadeituojs jis beja, generej i realizej daudz ideju, ari popularizejūt O. Kūkoja dailradis montuojumu. Radeituo izruode kūpā ar bīdreibu “Teātris azotē” nav teatrala dzejis kompoziceja, a dramatisks uzvadums ar sovu, nu dzejis kruojuma motivu naatkareigu sižeta atteisteibu.

Diveju jaunu cylvāku sasatikšona, īsamīliešona, pyrmuo nasasaprasšona, otkon ceļa atrasšona vīnam pi ūtra – it kai bezgola vīnkuoršs stuosts. A jis kai puzle juosalīk nu vīna kruojuma dzejūļu. Te tys pyrmais pakuopīņs, kur aizamest kuojai. Dramaturgejai vajag konflikta, pretstotu sadursmu, nūtikšonu vierzeibys, a dzejā tik liriskuo varūņa nūskaņuojumu, šaļteņu izjiutu puormejis, tālaineiba, na viestejuma sižetiskums. Tok režisorei Marikai Čerņavskai nadzierdeiguos meitinis i muziķa attīceibu stuosta kotrai epizodei izadevs tik organiski atrast pīmāruotu dzejūli, ka O. Kūkuoja dzejis napaziniejs nūticēs, ka tī dzejūli taidā seceibā ari saraksteiti i jau nu suoku veidoj itū stuostu.

A stuosta nūslāpumainais breineigums dabiskā i estetiskā saspēlis intimitatē, kū nūtāluot akterim ir saguojs. Ka naatrast ituo naradzamuo dīdzeņa, pa kū jū vīnlaidā cauri izruodei izvērt, tei byutu aizamesšona iz ūtrys kuojis. Nabyutu atsataisnuojs, parkū akteri ir viņ diveji, i bez apleicejuo pasauļa leidzdaleibys. Obeju akteru kusteibuos i žestūs viņ muojīni par skateituojam nūjaušamū, tok taipat darejs ari O. Kūkojs tekstūs voi gleznuos – pasacejs napasokūt, paruodejs naparuodūt. Intimitate ir ituos izruodis golvonais panuokums, itys jū atškir nu O. Kūkoja dzejis izruodis “Klēpis”, kas tyka spālāta pyrma 20 godu.

Dialogs ar izruodi “Klēpis”

Runojūt par niulenejū izruodi “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ”, navar napīminēt 2000. godā iz Ontona 60 godu jubileju īstudātū Rēzeknis Tautys teatra dzejis izruodi “Klēpis”, koč voi partū, ka obejis izruodis vīnoj pats Ontons. I obejis izruodis paruoda, cik atškireigi iz skotuvis var izruodeit vīna autora leidzeigu motivu dzeju.

Režisore Māra Zaļaiskalns tūreiz napasabeida pajimt Ontona pošu erotiskuokū kruojumu – “Klēpis” (ka īraksteit škārsteikla maklātuojā, var atrast i nūsavērt izrodis īrokstu). Ontons pats ir bejs daļa nu ituo teatra, varbyut tys izlics pīnuokumu sovejū naatdūt publikai puoruok tīši? Juo i Juos saspēle pat koketiešonys momentūs nūteik cytu kluotīnē. Parkū ignorāta intimitate? Voi agruokūs paaudžu kupluos saimis modeļs, kur vysi vysod vīnā ustobā, paredzēja kaidu lauluotūs nūsarūbežuošonu? Saimiskums kai augstuoka vierteiba pyrma, tod viņ dzili, dzili sevī nūglobuotuo intimitate. I dūmuot, Ontons sevī sakūpuojs ituos vysys naizpaustuos mīlesteibys i izliejs sovā dailradē smukuokū nu tuo vysa.

Obejuos itamā ziņā polarajuos izruodēs koč kas kūpejs nūlosoms meitiņu kusteibuos, laikam jau Ontona kods, kas mīdzās iz uoru cauri vysom režisoru koncepcejom. 2000. gods izruodē pret skateituojim ar eisuokū molu pagrīztais golds atguodynoj X burtu. Nazynomais lelums, apslāptais? Sovutīs 2020. gods izruodē izmontuotuos taburetis nikuo nasliep – vyss radzams cauri. Kai sātys modeļs juos nav svareiguokys par cylvākim – pajem i nes, kur vajag, siestīs, kur gribi. Koč i puornosojamys, tok ar skruodžim – kūkim, kas savīnoj taburetis kuojis i stabilizej konstrukceju.

Varbyut izruodis veiduotuoji nikuo par taburešu simboliku nav dūmuojuši, tok, sasnādzūt zynomu dzilīnis leidzīni, sevkurā dorbā nūlosomys papyldu nūzeimis. Juopīzeist, ka izruodē na viņ atrosti pareizī dzejūli stuostam, tok ari pastreipuoti dzejūļu kruojuma akcenti.

Šaļteņa pyrma

Nūdzierdys, ka tiuleņ nūtiks koč kas svareigs, breineigs ci napīradzāts, ir caurveju motivs dzejūļu kruojumā “Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns”. Nūstuojūt, pīklustūt pyrma tuo, liriskais varūņs paruoda bejeibu, cīnu pret Vysaugstū i Pasauļa kuorteibu, kai: “Tys skatīņs – pyrms pasavieršonys…/ Tuos acis – pyrms īraudzeišonys…” Izruode īsasuoc ar taidu pat pasauļa apbreina momentu, skonūt dzejūļam “Kaidā vokorā klusā..”. Varūņs vēļ uorā i saulē dūmuos runojās ar vysu apleik asūšū, tok dreiž jis tiks tymsā, psihologejis volūdā – attīceibu puorbaudejumā, kur obejim juoizīt gaismā.

Varūni piec nasaprasšonuos atrūn ceļu vīns pi ūtra i gaismu, izruodis kulminaceja ir finals. Viņ spūži prožektori i smaideigi, kusteibā dzeivi akteri, a sajiuta, ka izsauts nazcik salutu.

“Kod beju es pats”

Izruode beja īcarāta kai programys “Latvijas skolas soma” produkts, kū školys varātu pīsasaceit kai unikalu vareibu vīnkūp i kluotīnē sasatikt ar latgalīšu volūdu, O. Kūkuoja dzeju, Kristapa Rasima muzyku, kusteibu i zeimu volūdu. Tok itūšaļt Covid-19 ir puormejs vysu plānus. Izruode nūsaverama škārsteiklā.

Kū stuosteit jaunajai paaudzei par O. Kūkoju? Vysu pyrma, ka jis beja patīss sovā i cytu prīškā. Kod esi tics skaidreibā ar sevi, tod var saīt kombinaceja “tu i es, i pasauļs”.

Kū atguodynuot tim, kas Latgolys goreigū spākaveiru pazyna? Ka napagaist padareitais, palīk energeju i sajiutu leidzīnī. Tys veicynoj turpynuošonūs i myužeigu grīzšonūs pa atteisteibys spiralis riņčim.