Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Svineigā ceremonejā, kū sastdīnis, 6. marta, vokorā nu Latgolys viestnīceibys GORS tīšraidejuse Latvejis Televizeja, gūdynuoti Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” sajiemieji – spylgtuokī i svareiguokī nūtykumi i personeibys 2020. godā, kai ari bolva par myuža īguļdejumu padūta keramikim Voldemāram Vogulam.

Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par padareitū pārn sajiems Aldis Bukšs par kriminalromanu “Bruoli”, Viesturs Kairišs ar kinu “Piļsāta pi upis”, Latgolys viestnīceibys GORS koncertizvadums “Latgolys freska”, repere Ūga ar albumu “LG ir HH”, grupa “Tautumeitas” ar albumu “Dziesmas no Aulejas” i koncertdarbeibu, grupa “Rikši” ar albumu “trīp!”, folklorys kūpa “Upīte” ar aktivitatem, albumu “Padzīdam i…” i videoklipim, Andryva Jūrdža 175. jubilejis goda aktivitatis, Ontona Kūkuoja 80. jubilejis goda nūtikšonys, gruomota “Mīlesteiba. Lelais Līpu kolns” i dzejis izruode “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ”, kai ari latgalīšu dzīšmu kruojums “Muna dzīšmu gruomota”.

Par publikys simpatejumu bolsuojuma bolvys, kurys nūtikšonu organizēja latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv i Latvejis Sabīdryskūs medeju portals lsm.lv i kurā par sovu simpateju varēja nūbolsuot kotrys grybātuojs, – “Žyka” – sajiemieju klive folklorys kūpa “Upīte”.

Ceremonejis reikuotuoji – Latgolys viestnīceibys GORS komanda – izsver, ka, nasaverūt iz navīnkuoršojim apstuoklim, pārnejais gods latgaliskajā kulturā bejs dyžan boguots i daudzveideigs, īviereibys cīneigys nūtikšonys i personeibys bejušys kai muzykā, tai izdeviejdarbeibā, skotivis muokslā i ari kino. Leidza ar tū eipašs gandarejums par vysim 30 suokuma bolsuojumā izvierzeitajim nominantim, kurūs padareitais boguotynuojs ni viņ latgaliskū, nu ari kūpejū Latvejis kulturtelpu.

Itūgod “Boņuks” bolvu padūšonys ceremoneja nūtyka drupeit cytaižuok nikai īrosts – Latvejis Televizejis tīšraidē, kas tyka izdzeivuota car virtualū realitati, TV raidejumu vadeituoja, komiķa Juoņa Skuteļa vadeibā. Ceremonejā varēja redzēt ari grupys “Tautumeitas”, grupys “Dabasu Durovys”, grupys “Židrūns”, folklorys kūpys “Upīte” i grupys “Raxtu Raxti” muziķu prīšknasumus. ”Boņuks” vēļ arviņ ir vīneiguo bolva, kas eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus i padareitū latgaliskuos kulturys dzeivē.

“Boņuks 2020” muola statuetis par padareitū 2020. godā sajēme (alfabeta parādā):

Aldis Bukšss ar pyrmū kriminalromanu latgaliski “Bruoli”

Aldis Bukšs ir rakstnīks, kurs īt nu Baļtinovys. Pats rakstnīks stuosta, ka gribiešona koč kū raksteit, pīraksteit i puorraksteit jimā bejuse jau nu bierneibys. 2020. goda decembrī Aldis izdeve sovu ūtrū krimilanromanu “Bruoli”, kas ir pyrmais kriminalromans, kas pīraksteits latgaliski. Romans reizē izguoja gruomotuos gon latvīšu, gon latgalīšu rokstu volūduos.

Andryva Jūrdža 175. jubilejis goda aktivitatis

Septembra izskaņā tyka svieteita izcyluo latgalīšu kulturys darbinīka, latgalīšu rūkroksta gruomotnīceibys puorstuova Andryva Jūrdža 175. dzimšonys dīna. Jūrdžs beja vīns nu nūzeimeiguokūs i zynomuokūs Latgolys nacionaluos atmūdys dalinīku. Jubilejis svineibyus – koncertizvadumā “Suprātka Kuorklinīkūs jeb Andryvam Jūrdžam 175” – pīsadaleja Nautrānu pogosta amaterkolektivi, jaunīšu grupa “Vysu voi nadaudz”, muziki Arnis Slobožanins i Vinsents Kūkuojs i postfolklorys grupa “Rikši”. Nūtikšonā tyka prezentāta Juoņa Cybuļska gruomota “Andryvs Jūrdžs”. Izdavums ir eipašs ar tū, ka tys izdūts divejuos volūduos – latgalīšu i angļu, i atkluoj ni viņ izcyluo latgalīša i juo saimis lūcekļu dzeivis gaitys, bet snēdz ari īskotu Latgolys sociali politiskajā dzeivē.

Folklorys kūpa “Upīte” ar aktivitatem, albumu “Padzīdam i…” i videoklipim

Folklorys kūpys “Upīte” viersaizdavums ir saglobuot, atteisteit, kūpt i popularizēt namaterialuos kulturys montuojumu, kas īt nu Zīmeļlatgolys, eipaši izceļūt “Upītes kultūrtelpas” davumu. Jaunajā albumā “Padzīdam i…”, kas ir jau catūrtais folklorys kūpys albums, ir 17 Zīmeļlatgolys dzīsmis. Tuos sovys dzeivis laikā pīrakstejs folklorists, nūvodpietnīks, dzejnīks  i izcylais Latgolys kulturys darbinīks Ontons Slišāns. Par albuma vizualū nūformiejumu pasaryupeja tūlaik deveņus godus vacais Ontona mozdāls Jēkabs.

Grupa “Tautumeitas” ar albumu “Dziesmas no Aulejas” i koncertdarbeibu

Grupys “Tautumeitas” albumā “Dziesmas no Aulejas” apkūpuotys autentiskys Aulejis pusis dzīsmis. Albums vinila platis i kompaktdiska formatā izdūts Latvejā i Vuocejā. Albums ir sovā ziņā grupys atsagrīzšona pi pyrmsuokumu – “Tautumeitas” roduos, kab grupys vadeituojis Asnatis Rancānis eksamena koncertā dzīduotu Aulejis pusis tradicionalū muzyku.

Izdavums “Muna dzīšmu gruomota”: notu gruomota, koncerts “Dzīšmu gruomota” i latgalīšu dzīšmu stuosti

Da ituo leluokais latgalīšu dzīšmu kruojums, kurymā apkūpuotys 300 dzīsmis latgaliski – kai tautysdzīsmis, tai autordzīsmis gondreiž 100 godu ilgā periodā. Dzīsmem kruojumā ir vuordi, notys i akordi. Izdavums jau ir ar viesturisku vierteibu – īspieja dzīsmem sasaglobuot ni viņ audio versejuos, nu ari plotai lītojamajā notu pīrokstā. “Muna dzīšmu gruomota” mierkis ir popularizēt dzīduošonu latgaliski. Taipat pārn GORĀ nūtyka ari koncerts “Dzīšmu gruomota”, kuruo īdviesmis olūts beja taišni itys dzīšmu kruojums.

Koncerta īroksts ITE.

Koncertizvadums “Latgolys freska”

Anna Rancāne ir vīns nu myusdīnu Latgolys spylgtuokūs simbolu – gon literaturā i publicistikā, gon ari Latgolys sabīdryskajā i kulturys dzeivē. Koncertizvadums “Latgolys freska” ir kai simboliskys ceļuojums pa Annai eipašom Latgolys vītom, kuruos jei meilu pruotu ruoda cytim, kurys ir īdvesmuojušys i īprīcynuojušys, i tys ir veļteits Annys jubilejai. Ceļuojuma stuostus dirigenta Sigvarda Kļavys vadeibā izdzīduoja Latvejis Radejis kors i muziki, bet izstuosteja poša Anna Rancāne i Jaunuo Reigys teatra aktrise Baiba Broka. Izvadums paruoda gon dzejneicys Annys Rancānis personeibu, gon jai tyvys Latgolys vītys, kas īveitys muzykys volūdā, dzejis i prozys tekstūs.

Koncertizvaduma īroksts ITE.

Ontona Kūkuoja 80. jubilejis goda nūtikšonys, gruomota “Mīlesteiba. Lelais Līpu kolns” i dzejis izruode “Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ”

Latgalīšu dzejnīkam, publicistam, kutlurys i sabīdryskajam darbinīkam Ontonam Kūkuojam 2020. goda izskaņā palyktu 80 godi. Par gūdu tam ir aizsuokta juo literaruo montuojuma transformaceja jaunūs formatūs – tūp muzykala dzejis izruode, teik puorizdūta dzejis gruomota “Mīlesteiba. Lelais Līpu kolns”, kai ari Facebook kontā kotru dīnu tyka publicāts vīns Kūkuoja dzejūļs nu puorizdūtuos gruomotys. Gruomotai “Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns” ir davīnuots QR kods, kas nūvess iz izruodi internetā. Itei ir ari pytmuo gruomota latgaliski, kuru reizē var skaiteit ari naredzeigi i vuojredzeigi ļauds.

Izruodis īroksts ITE.

Postfolklorys grupa “Rikši” ar koncertdarbeibu, albumu “trīp!” i videoklipim

Pošā 2020. goda janvara suokumā sovu trešū albumu, svietejūt desmit godu jubileju, izdeve postfolklorys grupa “Rikši”. Albumā “trīp!” dzierdamys 12 Rēzeknis pusis godskuortu īrožu dzīsmis grupys dalinīku aranžejuos. Albums pīdzeivuoja divejus atkluošonys koncertus – Latgolys viestnīceibā GORS i muzykys nomā “Daile”.

ŪGA. Albums “LG ir HH”

Latgolā ir hip-hops – par tū pārnejā godā ar sovu debejis albumu “LG ir HH“ atguodynuoja repere Ūga nu apvīneibys “Ausmeņa Records”. Par 11 dzīšmu apkūpuojumā īkļautim skaņdorbim jei īprīšk sacejuse: “Taiseju muzyku, kas maņ nese jumtu paceli, pa munam, es klauseituoju raunu vydā izdzeivuot leidza vysam myusu stuostam, kai vyss suocēs – kusteiba, muzyka.”

Viesturs Kairišs i kina “Piļsāta pi upis”

“Piļsāta pi upis” ir attīceibu stuosts iz īprīškejuo godsymta 30.–40. godu viesturiskūs puormaiņu fona. Pyrmū reizi vīnā Latvejis kinā paruodeitys daudzi i dažaidys viesturiskuos nūtikšonys, kas itymā laikā napīlyudzamā uotrumā sekuoja cyta cytai. Režisora Viestura Kairiša kina ir taiseita ar mīlesteibu pret Latgolu i ir īmyužynuojuse tuos kulturu i ļauds. Kai sacejs režisors: “Kina ir latgalīšu volūdā – skaistuokajā pasauļa volūdā.” “Piļsāta pi upis” ir 2020. gada skateituokuo kina Latvejis kinuteatrūs, tū nūsavēruši ap 70 000 skateituoju.

Balvai itūreiz tyka sajimti vaira 120 dasacejumi kategorijās “Valoda. Literatūra. Publicistika“, “Audio. Video“ i “Aktivitātes. Notikumi. Personības“, kūpejais bolvys pretendentu skaits sasnīdze 112 dažaidys nūtikšonys, personeibys, dorbus, projektus i cytys aktivitatis. Kai pretendentu viertiešonys kritereji ari itūreiz beja izvirzeiti gon pretendenta snēguma kvalitate, aktivitate vysa goda laikā, regionā, vaļstī voi plotuokā mārūgā raiseituo rezonanse, latgaliskums i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšona, pretendenta ilgtspieja – ītekme iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.

Bolvys “Boņuks 2020” žurejis komisejā viertejumus par pretendentim itūgod snīdze rekordels žurejis komisejis lūcekļu skaits – 56 latgaliskuos kulturys puorzynuotuoji, īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, bolvys reikuotuoji puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu pīaicynuotī eksperti.

Ceremoneju veja vareiba pīdzeivuot Latvejis Televizejis tīšraidē nu Latgolys viestnīceibys GORS, kai ari lsm.lv i replay.lv.  

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi padūta 2009. godā, bet nu 2013. goda bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. Bolvys nūtikšonu atbolsta Kulturys ministreja, Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar AS “Latvijas valsts meži” i Latgolys Regiona atteisteibys agenturys atbolstu, kai ari Rēzeknis piļsātys dūme, Aglyunys nūvoda, Baļtinovys nūvoda, Bolvu nūvoda, Dagdys nūvoda, Kruoslovys nūvoda, Leivuona nūvoda, Ludzys nūvoda, Rēzeknis nūvoda, Viļānu nūvoda i Vileks nūvoda pošvaļdeibys, bīdreiba “Partitūra”, Latvejis Televizeja, SIA “Kompānija NA”, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Latgolys Kulturviesturis muzejs, kinu studeja “Balti”, SIA “Latgales ziedi”, kopejnieca ZĪDS, Latvejis Radejis Latgolys studeja, Veseleibys inspekceja i Slimeibu profilaksis kontrolis centra Rēzeknis nūdaļa.