Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Kulturys nūtikšonu kalendarā īsaguojs, ka 8. apreļs lelā mārā saistuos ar dzejneicys i dzīsmineicys Bronislavys Martuževys (1924–2012) vuordu, partū ka tei ir juos dzimšonys dīna. Jau ūtrais pavasars, kai Covid-19 īrūbežūjumu deļ pasuokumi nanūteik, tok tei ir īspieja kū puordūmuot dziļuok. Saruna ar B. Martuževys fonda “Rakstītāja” vadeituoju Annu Eglienu par šudiņdīnys vierteibom, pārņ izguojušū B. Martuževys “Likteņgaitu kladi” i pasuokumu īcerem Lubuonys pusē, dzejneicys sātā “Dārziņi”.

Parkū fondam ir nūsaukums “Rakstītāja”?

Kod Martuževa slēpēs pagreidē nu 1946. goda leidz 1951. godam sovuos Lazdiņu muojuos, jei sovus raksteitūs dzejūļus rūkrokstā sakuortuoja kladeitē kai kruojumu i tū nūsauce “Rakstītāja”. Pyrmais dzejūļs tamā kruojumā ari ir “Rakstītāja”. Tys vuords juosaprūt plašuok kai tikai dzejis raksteituoja, jei sevi apsazynuoja ari kai tautys liktiņa raksteituoja. Mums lykuos, ka tys ir pats atbylstūšuokais, kas saistuos ar Bronislavu. Partū pajēmem fondam taidu nūsaukumu.

Kū Jums nūzeimoj byut B. Martuževys maņtineicai?

Maņ taids laimeigs liktiņs 44 godus nūstruoduot rakstnīceibys muzejā (Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs – S. Ū.), nu tūs 33 par golvonū kruojuma globuotuoju. Tei ari beja liktiņa duovona dareit dorbu ar apziņu, ka munai prācai ir vierteiba. Ar Bronislavu ir taipat. Myusu 20 godu draudzeiba ir īspieja kūpt Bronislavys vierteibys, juos apleicīni un tū vysu paruodeit kai vajadzeigu sabīdreibai. I tū var dareit ar prīcu i patikšonu.

Vīns cylvāks praktiski nikuo daudz navar izdareit. Vīnmār vajag kaidus dūmubīdrus. Myusu fondam šūgod jau pīci godi. Ni reizis nav bejs juosastreida, kas ir vierteiba. Ar prīcu dorom tū, kū varim izdareit.

“Likteņgaitu kladē” Bronislavys teksti apzynuotai saveiti ar tekstim par Latvejis viesturi, parkū tai?

“Likteņgaitu klade” ir dūmuota školom kai vuiceibu leidzeklis, asmu gondareita par rezultatu. Pamatideja pīder Andram Baltaču saimei. Runojūt viņ par Bronislavu, ir vajadzeigs tys laikmeta fons. Juos dzeivis gaita lelā mārā ir ari Latvejis dzeivis gaita. Kotrai “Likteņgaitu kladis” nūdaļai ir viesturnīka Kaspara Stroda saraksteituo sadaļa ar Latvejis viesturi, tod Martuževu gaitys, tod atseviški juos dzejūli rūkrokstā i dzīsmis ar notom. Interneta izdavuma kotru nūdaļu papyldynoj 10 minotu kūpsavylkuma video.

Ir nūvāruojumi, ka jaunuokajim Dzejis kliets apmaklātuojim ir svareigi īdūt myusu viesturis kontekstu. Runojūtīs ar munys paaudzis cylvākim, daudzys lītys, kai 1940. goda okupaceja, obejis deportacejis, mežabruoli, Sibireja, nav juopaskaidroj. Bet bārnim tys gon vajadzeigs, viņ tod palīk saprūtams Bronislavys liktiņs. Asmu puorsalīcynuojuse ari, ka navarim saceit, ka tuos lītys jaunū paaudzi nainteresej.

Nu kuo tys paīt, ka Bronislavys paaudzis cylvākim Latveja beja pats duorguokais, kas jim beja?

Bronislavys tāvs aizguoja nu Latgolys iz Vydzemi, nūpierka 27 ha izgrīzta meža, partū ka Latgolā beja zemis tryukums. Ar sovys saimis spāku lauze calmus, īkūpe zemi, izcēle muojis. Kod varēja suokt dzeivuot, atguoja leluos puormainis. Latvejā piec I pasauļa kara beja lela rūseiba – dybynuojuos jaunsaimnīceibys, cylvāki byuvējuos, īkuortuoja sovys dzeivis lobuok kai īprīkš. Tys nūtyka ar lelu pacālumu, sovys zemis mīlesteibu. J. Klīdziejs sacejs, ka jī beja breivuos Latvejis paaudze. Ar Latvejis goru kai lelu vierteibu jī beja izauguši. Ari Bronislavai tys beja. Piec tam tys kolhozu laiks tūs vierteibu mārus nūjauce, natyka puormontuots Breivuos Latvejis gors.

Saimis, sātys vierteiba ari nu tuo laika mozynuojusīs. Bet ari itymūs laikūs nav vysi vīnaidi. Kod suocēs Covid-19 laiks, kai vīna daļa cylvāku gribēja tikt iz Latveju, puordzeivuoja, kab viņ napalykt uorzemēs! Mes asam tykuši pi leluos breiveibys, kod vysi žūgi nūjaukti, bet ari myusu vierteibu mārs drupeit ir mainejīs.

Itymā laikā asmu sev nūformuliejuse, ka sabīdreibai pītryukst četru “p” – pazemeibys, pacīteibys, pīticeibys, pateiceibys.

Pateiceibys, ka mums vyspuor ir taida Latveja i mes naasam slyktuokuo vaļsts iz pasauļa. Tai kai Lidija Lasmane-Doroņina, kura ir tik daudz pīdzeivuojuse i puordzeivuojuse, soka, ka tik labi kai tagad nikod Latvejā nav dzeivuojuse. Mes gribim vairuok nakai mums patīseibā vajag, varātu iztikt ar mozuoku daudzumu. Asūt dīnu dīnā ar Bronislavys vierteibom, saprūti, ka patīseibā ikdīnā navajag daudz, lai labi dzeivuotu.

Kai B. Martuževys pasuokumu vīta Lubuonā “Dārziņi” puordzeivoj Covid-19 laiku? Voi raisuos jaunys idejis?

Covid-19 laiku puordzeivojam bez vaimaņu. Lobs itys laiks nav, bet tys nav brīsmeiguokais, kas ar Latveju laika gaitā nūtics. Navar tikai publiskys lītys eistynuot, kotru godu aprelī mums beja paradzāts Bronislavys dzimšonys dīnys pasuokums, jau pārņ vajadzēja atceļt. Bet augustā, kod Bronislavai vuorda dīna, nūtyka Latvejis Ordeņu bruoleibys saliduojums Lubuonā, Dzejis klietī nūtyka skaists koncerts.

Pārņ izadeve vīns leluoks projekts – īkuortuojom auto stuovlaukumu, nūpierkom biotualeti ar pīeju cylvākim ar eipašom vajadzeibom. Pasaruodejuši div jauni dzejis “strūpi” – nu uorpusis strūps kas strūps, kod attaisi – tod īškā rāmeiši ar dzejis tekstim i biļdem. Jauns objekts ir “slāptuve”, tei Bronislavys eistuo slāptuve nabeja jau “Dārziņos”, a “Lazdiņu” muojā. Navarējom jū iudiņa deļ īkuortuot apakšā, scenografs Ivars Noviks izdūmuoja “paceļt iz augšu”. Tārauda materiala sīnys kai spīgeli iz uoru atspeid spūdri, a īkšpusē ir absoluta tymsa. Sīnys ir nūformātys ar pagreidē raksteitim rūkrokstim. Dūma taida, ka tys pasauļs da tuo spīgeļa daīt i kai atlāc atpakaļ, īškā nateik. Tys, kas īškā, nateik pi uorpusis. Lai cylvāks tī īīt, pasēd pīcys minotys, padūmoj, kai byutu tai nūdzeivuot pīcus godus, naizīmūt iz uorpasauli.

28. augustā asam īceriejuši pasuokumu “Laiks ir gūdu prast” par Bronislavys “tautysdzīsmem”. Daudzi ir dzierdejuši dzīsmi “Gona gūda, gona gūda, Laiks ir gūdu prast..”, kū pasnādz kai tautysdzīsmi. 1985. godā Bronislava dīnysgruomotā atkluoj, ka tei ir juos saraksteita dzīsme i kai jei jū palaiž vīnā pasuokumā tautā. Jei roksta, ka ar laiku jū dzīduos i nivīns nazynuos, kur jei i kai rodusīs. Kod 80. godu vydā atbrauce folkloristi, jei kai dzejneica vys vēļ beja pagrīdē, juos dzejūli tyka publicāti ar Evys Mārtužys vuordu. Tai tim folkloristim jei tuos sovys dzīsmis izdzīduoja kai tautysdzīsmis. Daļa itūs dzīšmu aizguoja tautā, daļa palyka Bronislavys kladeitē. 1994. godā 35 dzīsmis Bronislava īdzīduoja maņ kasetē. Es tūreiz nasaprotu, ka tuos nav tautysdzīsmis, a juos pošys sacarātys.

Augustā kūpā ar “Rikšim” gatavejam koncertu ar itom dzīsmem. Dūma ir juos izdūt nalelā dzīšmu gruomateņā ar notom.