Intervejis autore: Ilze Sperga

Latgalīšu literaturys pyrmpubliciejumi ir svareiga portala lakuga.lv ryupe, vēļ svareiguoki – cylvāki, kas jūs roda, ar sovom dziļom puordūmom voi seikim kasdīnys nūvāruojumim, kūpsakareibu redziejumu. Saruna ar dzejneicu Dagneju, juos jaunuokī teksti – atseviškā publikacejā.

“Ir cīši svareigi pastuosteit par sevi,” tai tu poša esi rakstejuse, atsasaucūt iz kaidā seminarā dzierdātū. Pastuosti par sevi – kas ir tovys vītys pasaulī, tovi cylvāki i tovi dzejnīki.

Tys vaira beja dūmuots, ka organizacejom vajag vaira stuosteit par sovim lobajim dorbim. Vyspuor es asmu cylvāks, kuram lobuok pateik klauseitīs cytūs, navys runuot pošai. Ari kasdīnā runoju tikai tod, kod maņ kaids kuo vaicoj voi kod jiutu, ka varu pasaceit kū deļ cytu nūdereigu. Ar dzejūlim taipoš – lobuok mozuok, na par daudzi – gon pošu dzejuļu, gon vuordu jimūs.

Munys vītys ir vysur, kur es asmu dzeivuojuse, – dzymtuo sāta, Dubnys upis krosts, munys školys, Rēzekne, Daugovpiļs, ari Reiga i Viļņa. Vēļ cīši pateikt kolni i tī, kur sylts i paļmys. Maņ ir cylvāki, kurus es saucu par sovim, bet jī mane tai nasauc. I vēļ ir cyti, kuri mani sauc par sovejū, bet es jūs par sovejim naskaitu. I tod, par laimi, ir taidi ar kurim itei dzela sakreit. Taidu nav daudzi, bet jī ir vyslobuokī!

Ar tekstim ir tai, ka paskaitu nu vysa pa druskai – latgaliski rokstūšūs, na vysus, latvīšu klasiku, videjuos paaudzis autorus i jaunuokūs dzejnīkus. Nu uorzemu autoru maņ cīši pateik, kai roksta krīvu dzīsminīks Vladimirs Kristovskis – tekstu tālaineiba i izteiksmis leidzekli. Pateik ari suomu dzejneicys Heli Laksonen raksteišonys stils.

Pādejā laikā ir pasaruodejuši vairuoki “Instagram” i “Facebook” konti, kas regulari publicej dzeju latgaliski i nav saisteiti ar autora profilu, juo poša teikla dzeivi. Ari tev pošai ir taids konts. Voi tei ir tekstu atdaleišona nu seve pošys, palaisšona paceli voi jaunys škautnis dalikšona kluot pi sova teikla tāla? Deļkuo tū nadareit privatajā profilā?

Runojūt par “Facebook”, varu pastuosteit, ka naseņ ar sevi veiču nalelu ekspermentu. Iz gavieņa laiku apsajiemu naēst gali i naīt feisbukā. Ka ar galis naiesšonu ir pavysam vīglai, tod ar naīšonu “Facebook” izturieju viņ puors stuņžu, partū ka īroduma piec pajiemu telefonu i rūka poša nūspīde iz magiskuo “f” simbola. Niule raugu izmontuot rešuok, bet tys eistyn naizadūd – ari deļtuo, ka itū portalu izmantoju dorbā ar jaunīšim i cytim cylvākim, kur līku kaidys viests par nūtikšonom voi aktualom lītom.

Taipoš asmu administrators daudzom grupom i organizaceju, projektu lopom, tī regulari koč kas ir juoīlīk, juoapstyprynoj uzaicynojumi, juoizdzieš kaids spams. Maņ feisbukā ir daudzi paziņu i draugu, kuri bīži koč kū maņ roksta, i feisbuks ir vīns nu komunikacejis kanalu. Iz itū šaļti tys ir cīši aktuali – na tikai pandemejis deļ, bet ari tuo deļ, ka niule dzeivoju laukūs pa sātu ar bārnu i tys ļaun drusku koč kai īraudzeit, kas jauns ir nūtics apleicejūs dzeivēs i vaļstī kūpumā.

Sovus dzejuļus “Facebook” napubliceju, partū ka itū portalu vaira izmontoju deļ sabīdryskūs aktivitašu. Maņ ir daži draugi, kas kotru dīnu līk tī sovus tekstus, es jūs parosti napuorskaitu. Lai skaiteitu dzeju, pa munam, vajaga mīra, eistuo laika i vītys. Es ari nagrybu ar sovim tekstim uzabuozt koč kaidim kolegim nu bejušūs dorba vītu, studentim, školuotuojim, kurim asmu koč kod vadejuse nūdarbeibys voi karjerys konsultacejis. Laika gaitā tī ir pīsalasejs daudz vysaidu ļaužu. Es zynu, ka ir vareiba tūs kontaktus sazortēt pa grupom, bet tai kai es tī nikuo cīši privata napubliceju, tuo naasu izdarejuse. Privatuokys zinis, biļdis voi cytreiz dzeju tod rokstu dažaiduos “WhatsApp” grupuos, kur tikai sovejī – voi nu tyvuokī draugi, rodi voi kolegi, voi bīdreibu cylvāki. Maņ ir ari konts Instagramā “Dagneja”, kur es publiceju dažaidys biļdis, kū asmu biļdiejuse nu kaidu pasuokumu voi kasdīnys dzeivis – puorsvorā doba, dzeivnīki i koč kaidi tyvplāni.

Itūzīm esi suokuse regulari publicēt tekstus teiklā – Instagram kontā “Dagneja_i_Dzeja”. Pastuosti, deļkuo izliemi tū dareit i voi itys kanals ir atness gaideitū?

Itymā godā sadūmuoju, ka mož varātum izdūt sovu dzejūļu kruojumu. Muni dzejuli ir nazcik kūpkruojumūs, pyrma pīcu godu kūpā ar vēļ trejom dāmom izdevem dzejuļu gruomotu “Linejis”. Niule ir dūma, ka mož vajaga sovu. Tys ir otkon kai taids eksperiments i izaicynojums reizē. Deļtuo itūgod apsajiemu vaira raksteit, lai apsavārtu, kas nu tuo da gola izīs. Deļtuo sataiseju instagramā atsevišķi kontu “Dagneja_i_dzeja”, kur raugu regulari nūpubliceit koč kaidus jaunūs dzejūļus. Tys konts ir reizē kai motivators koč kū sacereit, partū ka lobais tūņs ir regulara publicitate, i reizē kai arhivs, kur atrūnami vysi pusleidz jiedzeigī dzejūli. Deļtuo ka bīži ir tai, ka tī bloceni, kladis i papeira lopys pagaist, datori nūsabeidz, telefoni nūsleikst i vyss, kas tymūs saraksteits, leidza ar jim. Es caur itū kontu vēļ pīsekoju cytim rokstūšajim i koč kaidom gruomotu temom, lai byutu vaira lītys kursā, kas nūteik itamā jūmā vyspuor. Tei maņ ir taida raksteišonys, gruomotu, literaturys virtualuo tuseņa vīta. Nikaidu lelu gaidu i cereibu maņ nu ituo konta nav. Ka kaids īlīk pi dzejūļa sirsneņu ci īkomentej, prūtams, ka forši.

Pastuosti par bīdreibu “Jaunvide”! Voi dorbs ar jaunīšim i sabīdryskuos aktivitatis namaisa dzejneicai Dagnejai? Kas ir tovys dzejis skaiteituojs?

Itū organizaceju sataisejom pyrma diveju godu kūpā ar cytim jaunim ļaudim nu Vuorkovys pusis. Golvonuo dūma beja īsaisteit vītejūs jaunīšus dažaidu pasuokumu i iniciativu eistynuošonā Vuorkovys nūvodā. Pa druskai kaidus projektus, pasuokumus taisom, pīsadolom ar tolkuos, sakuortojam kaidu styuri. Ir plans sataiseit kaidu pastaigu stygu voi reanimēt velo maršrutu.

Gryuši pasaceit, kas kam maisa voi namaisa. Pa munam, vyss manī jau seņ ir sasamaisejs — dzeraune, piļsāta, cylvāki, datori, sarunys, sarakstis, dūmys, sajiutys, dorbi, valisprīcys. Es nazynu, voi dzejneica manī ir vysu laiku voi tod, kod rokstu. Īspiejams, ka raksteišona ir koč kaida vīna rodūšys komunikacejis forma. Projektus raksteit cytu reizi ir vīgluok kai raksteit dzeju.

Es dūmoju, ka munu dzejūļu skaiteituoji ir muni draugi i pazinis. Gon jau, ka vaira jauni cylvāki, bet, ka gūdeigi, eisti nazynu. Naasmu tik daudzi publiciejuse sovus dorbus i naasmu nikod par tū dūmuojuse.

“Facebook” kai moto esi īrakstejuse “Dzīve ir skaista un brīnumu pilna! Nebeidzu par to priecāties un brīnīties! :)” Pastuosti, kū tu niu dori i kas tevi īprīcynoj itūpavasar. Pastuosti par breinumim!

Gon jau, ka kotram ir sova izpratne, kas jam ir breinums. Deļ mane tys ir vyss, kas maņ apleik. Doba ir breinumaina – kotra snīga puorsleņa, smiļdzeņa, skujeņa, putineņš, zviereits. Cylvāki ir breinumaini – tik dažaidi: prīceigi, biedeigi, sirdeigi i draudzeigi, leli i mozi. I maņ cīši pateik, kai vyss mainuos dobā i cylvākūs, kai jī vysi sovā storpā nazkū rūsuos i jamās. Kotra šaļts ir perfekta sovā eistynumā.

Breinumi ir ari cylvāki, kuri pieški pasaruoda naz nu kurīnis i paleidz, kod tys ir vysu vaira vajadzeigs. Najauši satykti seņ naradzāti draugi, nūlykta duovaneņa pi sātys durovu. Ari tys, ka tu pats var izlemt, kai, kur i ar kū tu gribi dzeivuot i kam ticēt, ir breinums i reizē duovona.

Eists breinums ir ari bierneņa pīdzimšona. Byut sūpluok mozam ciļvieceņam i vērtīs, kai jis īpazeist itū pasauli i breinojās par vysu – tei ir ari muna pamatnūsadorbuošona pādejuo goda laikā.

Kas ir tovi īdvesmis olūti? Kur tu ikdīnā sūpluok sabīdryskajom aktivitatem i saimei ar mozu bārnu atrūņ laiku raksteit? Kod i kai pi teve atīt dzeja?

Tai kai asmu gona aktivs cylvāks i maņ ir daudzi interešu i valisprīcu, raksteišonai munā dzeivē napalīk tik daudzi laika i vītys. Partū ka deļ mane tei ir taida līta, bez kuruos varu labi iztikt. Bez cytu valisprīcu – ēst taiseišonys, rūkdorbu, ritiņbraukšonys, zyvu giušonys, ceļuošonys, ūguošonys i sieņuošonys, sasatikšonys ar draugim, projektu eistynuošonys, kai asmu saprotuse, dzeivuot navaru.

Agruok raksteju, braucūt sabīdryskajā transportā voi siežūt kopejneicā voi parkā iz sūleņa. Niule rokstu pa vokorim, naktim sātā voi nu virtuvē, voi iz balkona. Cytā laikā eisti nasaīt, partū ka mozais bārns prosa daudzi uzmaneibys i juopadora ari cyti sātys i datora dorbi.

Ar dzejis atīšonu maņ ir garlaiceigais variants – nav ni sveču, ni veina, ni slaponu mūzu. Kod breivuoks kaids vokors, vīnkuorši atsasāstu i koč kū pīrokstu. Cytu reizi dzejūļs mudri pīsaroksta, partū ka jis jau pyrma tuo ir sasalics golvā. Cytu reizi es padūmoju, kai interesnuok pīraksteit tū, kū es grybu itymā šaļtī pasaceit. Vysu vaira mani īdvasmoj pozitiva komunikaceja ar apleicejim cylvākim i doba, a vysu lobuok tys vyss kūpā.

Dagnejis jaunuokūs dzejūļus skaitit ITE.

Sekuot leidza Dagnejis dzejai Instagram profilā var ITE.