Dāvids Rubens: Kod ceiņā pagaist mierkis
Sagataveja: portals lakuga.lv
Dāvids Rubens ir jaunīts nu Leivuona nūvoda Rudzātu pogosta, juo vuordu portala skaiteituoji varātu byut dzierdejuši par juo sudobra medaļu Eiropys Savienībys Dobyszynuotņu olimpiadē Slovenejā (2018). Kaids varātu byut skaitejs juo literarūs dorbus. Šudiņ Dāvids studej Reigys Tehniskajā universitatē, kūpā ar draugim veidoj raidīrokstu par politiku i roksta prozu sovai i cytu prīcai. Lakuga.lv skaiteituojim pīduovojam puorskaiteit Dāvida puordūmu rokstu.
Rokstu savu redzīni vysleluokajā cīnā pret vysim latgalīšu sabīdryskim i kulturys darbinīkim – inteligenci, bet navaru sasamīreit, ka dreiži viņ latgalīšu volūda byus muzeja eksponats, par tū ka nabyus runuotuoju, i vyss iguļdejums paliks “kačam zam astis”. Kam dar myužeiguo pliesšonuos par tū, kai pareizi saukt latgalīšu volūdu. Saceisit – gūdam! A muote bārnam pa tū laiku damierst latgaliski īvuceit runuot i laseit. Ceikstētīs Reigys gaitiņūs var tī, kam daudz laika, myusu Latgola ir te. A tī, kas sprīdelej, ka puormaineit var kaut kū tik tī, kam vara rūkuos, poši varys kuoreigi.
Saprūtu, ka vysi gribim byut leli varūni, a i mozumeņā ir lels spāks. Vēļ 19. godu symtā krīvu varas i pūļu muižinīku apspīsteibā ar vysu latiņu drukys aizlīgumu, kod myusim nabeja taidu ītekmeigu veiru ci sīvu kai tagad, volūda tūmār beja. Nui, klieteņā, a ni pi smolkim goldim, bet beja – dzīsmēs, lyugšonās i gonu gaituos. Kū tad dūd vīns miļjons eiru latgalīšu volūdai, kū žieleigi izceineja Saimas darbūni, kū dūd gruomotys, materiali, burtneicys i pat kū dūd muoceibu stuņde latgaliski, ka dreiž daīs vuiceit latgaliski tikpat kai franču mēlē – nu piļneigys nullis. Volūdu nūturēsim, a cylvākus zaudēsim, kam tod myusim vaira taida volūda?
Ka tei myusu elite sasadaleitu pa pogostim i suoktu koč par školuotuojim struoduot, byutu vaira labuma, nikai tān. Latgalīšu volūda ir cylvāku volūda – saskarsmis volūda, ni lāmumi, ni diskusejis ir vajadzeigys, a lideri, kas koč sovus meilūs pogosta ļauds īvadeis latgaliskuo guļtnē. Dīmžāļ prīsteri, kas tik ilgi saudziejuši kai ticeibu, tai volūdu, šudiņ daudz vairuok laika spīsti veļteit draudzis saglobuošonai, deļtam blokus lītom laika napīteik, taipoš nūvodu, pogostu vadeibys moz viereibas pīgrīzušys volūdys vaicuojumim.
Daudzi pīzeist, ka Varakļuonu nūvoda īkļaušona Rēzeknis nūvodā beja cīši lela uzvara, kaut ari patīseibā apakšā palics lels zaudiejums, par tū ka ar lykumu byusim cylvākus atgrīzuši Muorys zemē, bet jūs skots pagrīzts pret Modūni. Bez tuo ni jau Varakļuonu īdzeivuotuojus vajag kaunynuot, bet pošim padūmot, cik daudz spāka īguļdeits, lai styprynuotu latgalīšu volūdu itymā regionā – voi koč puse nu tuo, kū dažs lobs iztērēja, piečuok paskaidruodams puornūvodnīkim, ka Varakļuoni ir Latgola.
Drūši viņ, kaids vaicuos, kas tys par nakauni, kas īsadrūsynoj sprāguot? Bet, dzeivuodams Rudzātūs, Leivona nūvodā, es zynu, kaids stuovūklis ir latgalīšu volūdai i kai ir, kod jau trešū reizi jem rūkuos Jura Cybuļa i Lidejis Leikumys “Skreineiti” , lai vuiceitūs latgalīšu volūdu. Nui, ziņuos roksta i televizejā runoj – vuicitēs latgaliski, a kū maņ tys dūd, ka pogostā nav taida cylvāka, kas reali aicynoj iz latgalīšu volūdys apgivi. Ir myusim folklora, ir tradicejis, bet kod palīk tys viņ, tod volūdu varim saukt par “aizguojušu”. Pat pījamūt, ka byus nūvodvuiceibys stuņdis latgaliski, kas par tū, ka, stuņdei beidzūtīs, nivīns vaira latgaliski narunuos. Atcerūs sovu izbreinu, kod izdzierdieju školotuojis sovā storpā runojam latgaliski, i es tycu, ka jī byutu daudz drūsuoki, ka ari jūs kaids namiteigi skubynuotu i uzrunuotu.
Prūtams, ka muns stuosts nav nu tūs vystragiskuokūs, aiz tuo, ka maņ dzeivē izadevs giut īdvesmi nu cylvāku, kas asūt Latgolys patrioti, ir ciļvieciski pamudynojūši vuiceitīs latgalīšu volūdu. Par tū spieceiguokū ītekmi var nūsaukt ministris Ilgys Šuplinskys uzaicynuojumu sasatikt, piec tam, kod jei beja atzineigi nūviertiejuse munu ideju “Jaunīšu Saeimā”. Varu golvuot, ka, lai cik reižu byutu dzierdiejs ministris uzrunys, nikas nikod naatstuoj tik dziļu īspaidu, kai vīnkuorša saruna. Vacuoki ar mani latgaliski narunuoja, školuotuoji ari nā, a ministre Reigā runuoja! Tys ari uzrunoj!
Deļtuo vysi, kas prūt latgalīšu volūdu, bet vysvaira tī, kuri ir vaira zynomuoki ļauds, ejit tautā! I na ar demagogeju, bet ar cīnu i pazemeibu. Latgalīšu volūda ir zemnīku volūda, i ikvīns, kas tū saprass i, pat augstā činā tics, nazaudēs itū vīnkuoršeibu, spēs aicynuot – cīneit i nūviertēt sovys saknis, sovu volūdu!