Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Viļānīte Daiga Laizāne, daudzim pazeistama ari kai DJ Deila, piec vairuoku godu dzeivis Reigā, atsagrīzuse Latgolā, lai vēļ vaira dorbuotūs radioraidejumā “5 breinumi” i Latvejis Radejis Latgolys studejā. Kaidu ratu reizi ari myus obejis var dzierdēt radejis viļņūs. Sarunā ar Daigu par juos dīdžeja karjeru, par dorbu radejā, projektu “Siksnē dziesmu” i cytom temom.

Pyrma tuo, kai sasatykom raidejumā “5 breinumi”, par tevi uzzynuoju kai par dīdžeju. Kai tyki par dīdžeju?

Gars stuosts. Pyrms dīdžeja laika vīnmār beju radūšūs meklejumūs. Pamatdorbā struoduoju iz “Tallink Latvija” kai kruiza vadeituoja asistente, vadeju vysaidus pasuokumus bārnim. Tei kasdīna beja forša – nedeļa jiurā, nedeļa sātā. Kod beju sātā, maņ beja taida īškejuo tryukuma sajiuta, lykuos, ka varu vēļ nazkū dzeivē dareit. Suoču raudzeit vysaidys lītys, kas maņ kasdīnā varātu saguoduot prīcu. Dūmuoju par masažys kursim, par skaistumkūpšonu, vīnu breidi maņ topā beja zeimiešona. Vysu laiku tam paraleli skanēja muzyka. Vīnmār fonā beja voi nu “YouTube” voi “Spotify”.  

Pieški dzierdieju vīnu cīši foršu gobolu, suoču pieteit, kas tys ir. Saprotu, ka miksa radeituoja ir dīdžejmeitine Alison Wonderland. Maņ lykuos tik breineigi papieteit juos profilu, kai jei spēlej muzyku, kai cylvāki doncoj. Tuos vīnys dzīsmis deļ guglieju, voi Latvejā ir nazkas, kas muoca dīdžejuot, izaruoda, ka tys ir Ritma Instituts. Sasazynuoju, jī izreiz atbiļdēja, es aizguoju i saprotu, ka vārts tymā vysā īguļdēt. Tys beja jau pyrma kaidu pīcu godu.

Pabeidžu īsuocieju kursus, izguoju padzilinuotū kursu, pīsadaleju dīdžeju konkursūs, praksēs, vysmoz div godus par veļti brauču pa naktim Vacreigys barūs spēlēt, tai sakruoju pīredzi i aizguoja aizaraušona. Suoču struoduot iz kuģa kai kruiza vadeituoja, pamozam izdagu. Maņ patyka dīdžejuot, saprotu, ka ir juojam pauze nu jiurys dzeivis. Kaidu laiku es mieginuoju byut 24/7 dīdžejs, bet tys nabeja vīglai. Saprotu, ka vyslobuokais veids saglobuot dīdžejuošonu kai sirdslītu, ir nadareit tū kai pylna laika dorbu, bet tik tod, kod gribīs, kod ir forša nūtikšona, kod varu spēlēt tū, kas maņ pateik.

Saceji, ka beji kruiza vadeituoja. Kas tys ir?

Kruiza laikā nūteik vysaidi pasuocīni. Kruizs ir div nakts – cylvāki pīcūs vokorā uzkuop, braucam vysu nakti, ūtrā dīnā jī vysu dīnu  Stokholmā, i vokorā atpakaļ iz Reigu. Tys beja sova veida kulturys noms (smejās), tikai iz jiurys, paldūšs. Guoduoju, lai kruiza laikā ir plaša izklaidis porgrama gon bārnim, gon pīaugušajim.

Munā komandā beja ap 30 cylvāku, tī beja gon trubaduri, muzykanti, grupys, animatori, aukleitis, šovu grupys, kas uzastuoja. Beja juoorganizej tys, lai jī izdora sovu dorbu laiceigi i konkretā laikā. Guoduoju par tū, lai vysim, kas brauc kruizā, ir taida kai festivala sajiuta.

Naseņ puorsacieli ari nu Reigys iz Rēzekni. Kas tevi vylynuoja dūtīs atpakaļ iz Latgolu?

Kūpā tī laikam beja treispadsmit godi Reigā ar nazkaidom storppauzem, kod vuicejūs “Erasmus” programā voi beju breivpruoteigajā dorbā. Leluokais īmeslis [puosaceļt iz Latgolu] beja īspieja struoduot radejā. Paraleli tam, kod es vuicejūs par dīdžeju, es izguoju radejis kursus, maņ beja prakse “StarFM” pi Jāņa Romanovska. Es cīši izbaudeju tū sajiutu, ka maņ beja kuoss lyupā. Vysu laiku dūmuoju par tū, ka grybātu tuoļuokū dzeivi saisteit ar radeju. Kod aizguoju nu “Tallink”, paraudzeju, kai ir byut dīdžejam, saprotu, ka nagrybu tū dareit kai pylnys slūdzis dorbu. Es atrodu pamatdorbu, kas beja saisteits ar digitalajim medejim, tys maņ ari patyka.

Vyspuor itys gods cīši daudz kū apgrīze kuojom gaisā, suoču tausteitīs tymā, kū grybu dzeivē dareit tuoļuok. Pārnejā godā beja īspieja suokt sasadorbuot ar “5 breinumi” (“5 breinumi” – jaunīšu radio raidejums, kas kotru nedeļu tūp Latvejis Radejis Latgolys studejā i kotru sastdīni skaņ pieci.lv” – S. A.), kū es cīši izbaudeju, niu turpynoju struoduot kai raidejuma producente. Latejis Radejis Latgolys studejā pasaceja, ka lobpruot sasadorbuotu ar cylvāku, kurs ir nu tuos [digitaluos] vidis, kurs saprūt, kai itei “virtuve” struodoj. Tai ari pasaruodeja itei īspieja struoduot LR Latgolys studejā.

Rēzekne dūmuos beja jau ilgu laiku, tok nabeja īmesļa te byut, īmeslis i dorba vīta pasaruodeja martā. Tī nabeja div dūmu – saprotu, ka vīnkuorši juoriskej, ka ir īspieja dareit sirdslītu. Vīneigais, kas itūbreid pītryukst, ir draugi, bet principā var īsasēst mašynā i aizbraukt iz Reigu, ka gribīs pastaiguot pa Vacreigu.

Kod es pasaceju tyvuokajim cylvākim, ka braucu iz Rēzekni, beja vysaidys dūmys, puorsvorā vysi beja prīceigi. Maņ ruodīs, ka beja sajiuta, ka kaids vēļ dzeivoj nazkaidūs stereotipūs par Latgolu, maņ sovā ziņā tūs gribīs lauzt. Es poša nabeju nu tūs, kas planavuoja dzeivuot Latgolā, vysod gribieju paceli. Vydsškolys laikā navarieju sagaideit, kod byušu Reigā. Pādejā laikā, bīžuok braucūt atpakaļ iz Latgolu, radzūt, kai ite vyss ir atsateistejs, i sateikūt cylvākus, munys dūmysir mainejušuos. I maņ cīši gribīs, lai ari tūs cylvāku dūmys, kas dzeivoj Reigā voi nav nu Latgolys, ari pasamaina. Ite eistineibā ir cīši labi. Ka vari dareit dorbu, kas dūd pīteikamu materialu lobumu, ite ir fantastiska vīta, kur atsateisteit i byut.

Nu suokuma beji raidejumā “5 breinumi” kai gaška, tod palyki par raidejuma bolsu i niu par producenti. Kai, tovupruot, ir pasamainejs raidejums?

Kod mani pasauce [kai gašku], maņ beja cīši lels gūds, breineigi, ka mani vyspuor pamona, ka es taida asmu. Pyrma tam beju dzierdiejuse par “5 breinumim”, nazkū beju klausejusīs. Kod atguoju paraudzeit sevi kai vīnu nu vadeituoju, pamaneju, ka ir audzs dalinīku skaits, ir daudzi jaunpīnuocieju, i ir taida svaiguma sajiuta. Vysi īt i grib dareit.

Pa munam, raidejums nūteikti ir audzs, atsateistejs. Jau tod, kod beju kai gaška, skaiteju, ka beja cīši lobs leimiņs, vyss beja nūstruoduots. Niu ir vaira cylvāku, vaira vysaidu ideju. Agruok tys vyss beja iz vīna voi divu cylvāku placu, tagad tys ir komandys dorbs, kas cīši atvīgloj kasdīnu, tok dažu reizi tū ari sarežgej (smejās). Ir forši, ka asam vairuok, varim vīns iz ūtra pasaļaut.

Maņ pateik jaunīšu iniciativa, ka jaunīši vydsškolys vacumā īsasaista i turpynoj nest latgaliskū. Maņ ir jau 31 gods i es latgaliski suoču runuot tikai “5 breinumu” deļ. Pyrma tam es runuoju [latgaliski], kod muni vacvacuoki beja dzeivi, es brauču pi jūs gostūs i varieju dažys frāzis izsvīst latgaliski, bet vysod mēle mežgējuos. Nu bierneibys mama ar tāvu ar mani i muosu runoj latvyski, a sovā storpā latgaliski. Ite ari jiutūs latgaliski, nikur napazyudu. “5 breinumi” turpynoj latgaliskū nest pasaulī, tei ir tei namaineiguo līta, ka kaids, kurs ir pazaudiejs sovys latgaliskuos saknis, pasateicūt raidejumam, tuos atgiust. Es asmu tam cīši lels pīmārs.

Kod vuicejūs pi Jāņa Romanovska radiokursūs, vīna līta, kū jis maņ saceja, ka maņ tī “ķ” i “ģ” cytaidi i ka gribu struoduot lelā radejis stacejā, maņ juoīt iz runuotuos volūdys kursim, juobyun perfektai ar latvīšu volūdu. Bet tymā pat laikā es struoduoju iz kuģa, kur maņ saceja, cik forši, ka tu esi tu, ar ūdzeņu, pīvīnuotū vierteibu. Es asmu ite, Latgolā, kur varu runuot breivai i apgiut latgalīšu volūdu. Vydsškolys suokumā es kautriejūs dažu reizi saceit, ka asmu nu Viļānu voi Latgolys, tod tagad es ar lelu lapnumu varu pasaceit, nu kurīnis asmu, maņ nav kauna sajiutys. Tei ir tei foršuo sajiuta, nasakautreit nu sovu sakņu.

Kū tu esi īsavuicejuse, dorbojūtīs raidejumā?

Pyrmuo līta ir runuot, dūmuot latgaliski. Veļ tehniskuos lītys – kamerys, kai tuos nūlikt, skaņu teireišona, defekti, efekti, tys, kū maņ stuosteja radejis kursūs, bet kū da gola nasaprotu.   

Kasdīnā ir juouzrunoj i juorunoj ar cīši daudz napazeistamim cylvākim. Maņ ir vīglai veiduot sarunu ar cylvāku, kurū pazeistu, es kurū radzu, bet, kod ir juozvona, maņ ir diskomforts. Itūbreid jiutu, ka tys vyss saīt vīgļuok. Es ari pamaneju, ka vītejīnu Latgolys ir cīš atsauceigi.

Vēļ vīna līta – struoduot ar jaunīšim. “5 breinumi” lyka vaira aizadūmuot par tū, kai “īkuopt jūs kūrpēs”, lai saprostu, par kū runuot, kū aicynuot. Tei ir vēļ vīna līta, kas ļaun sasajust jaunekleigai.

Pamanieju, ka tu dorbojīs ari projektā “Siksnē dziesmu”. Kas tys ir?

Tys roduos, kod dīdžejim tyka atjimts vyss – īspieja byut cylvākūs, īspieja dareit, tū, kas jim pateik. Itys projekts ir muna bejušuo pasnīdzieja Aivara Apriķa aba DJ Ai-Va iniciativa . Jis vīnu dīnu maņ pīzvaneja i saceja: “Daiga, mes te dūmojom, ka varātu vīnu projekteņu uztaiseit, kū soki?” Paraudzeju i saguoja, satyku sovus kolegys, ar kurim puorsvorā nabeju pyrma tam sasatykuse. Paraudzejom, kai ir minēt dzīsmi vīnys sekuņdis laikā. Tys beja jautrai, beja nazkas taids, kū nabejom darejuši. Turpynuojom sadarbeibu, suocem īsaisteit ari cytus cylvākus nu molys.

Beja cīši lels entuziasms tū dareit leidz šaļtei, kod saprūti, ka tys prosa par daudz breivuo laika. Itūbreid ir plānuots nūslēgt sezonu nazkod junī, i tod ar jaunom idejom atsagrīzt rudinī.

Kod es raksteju bakalaura teoretiskū daļu, paraleli klausejūs ari tovu DJ setu.

Tī “Twitch” (“Twitch” – platforma, kurā ir īspiejams straumēt vysaida satura lītys – S. A.) pasuokumi beja vaira deļ seve, na deļ cytu. Ir dīdžeji, kas ceņšās ar tū nazkū nūpeļnēt, bet nu munys pusis tei beja vīnkuorši atsagrīzšona atpakaļ, itūreiz virtualā balleitē, atzsvaidzynuot īmanis, itūbreid kasdīnā nav tik daudz laika, lai vīnkuorši dasastuotu pi puļts i spālātu. Nav ari motivacejis, deļtam ka nav pasuokumu.

Beja gona lela atsauceiba. Tūs obejus “Twitch” strīmus es sataiseju ar kolegu, kuru īpazynu “Siksnē dziesmu” – DJ Volgu. Ka pyrma goda maņ pīduovuotu spēlēt duetā, es vēļ padūmuotu, maņ pateik struoduot pošai iz sevi. Mes nūlēmem paraudzeit spēlēt kūpā, vīna ūtru pamuocūt i koč kū īsokūt. Piec tim vokorim beja vysmoz div dīnys taida forša eiforeja, endorfini i taida loba sajiuta. Ari draugi raksteja, ka breineigi saguoja, majā plānuots vēļ vīns “Twitch” DJ sets.

Pādejū laiku vysi acimradzamu īmesļu deļ puorsvorā sēd pa sātom, deļtam ka nikur daudz navar aizīt. Kū tu sev esi īgivuse itymā laikā?

Breivū laiku, kas maņ cīši datryuka. Vysi plāni pieški tyka atcalti i tuo vītā, lai rauduotu voi puordzeivuotu, vīnkuorši beidzūt izbaudeju tū, ka nav nikur juoskrīn. Leidz ar tū beja laiks vaira dūmuot par tū, kū gribi dzeivē dareit, kaitā jūmā, kur redzi sevi iz prīšku. 

Koč kaiduos šaļtīs mani uzrunuoja cylvāki i ļuove dareit lītys, kas mani interesej, vīna nu tūs – “Laimas Labdarības namiņš”, kur paleidzieju projekta vadeituojam. Tys beja fantastiski. Beidzūt beja īspieja izdareit kaidu cīši lobu dorbu. (Laimas Labdarības namiņš – pārnuo goda Zīmyssvātku akceja, kurā cylvāki varēja saguoduot duovonys bārnim, kuru saimis navarēja tuos atsaļaut – S.A.) Apsazynuoju, ka nav tik svareigi lelī panuokumi i kotru nedeļu jaunys drēbis. Nazkai sovaižuok nūviertieju naudu i laiku. Svareiguokais ir byut ite i tagad. Itys izaruodeja puormaiņom boguots laiks. Plusā guoja kluot “5 breinumi” – taids jauns atspierīņs jūmā, kas maņ pateik.

Zynu, kuo maņ vysvaira datryukst (smejās). Tei ir ceļuošona. Tod, kod beja laiks, kod varējom dareit tū, kū gribim, tod varēja satikt saimi sevkurā laikā, tod es jūs nasatyku tik bīži. Kod tys ir aizlīgts, tu suoc nūviertēt leidz tam kūpā pavadeitū laiku. Tagad, kod div muojsaimnīceibys var byut kūpā, beidzūt varu pavadeit laiku ar muosu i muosysdālu. Es izbaudu kotru minotu. Maņ suopēja tuos šaļts, kod navarējom sasatikt. Mozais cilvieceņš aug, a es jū naradzu. Agruok iz Viļānim brauču reizi treis mienešūs, tagad, kod pīspīdu kuortā nadreikstieju apcīmuot vacuokus, pajutu sirdsapzinis puormatumus, parkū agruok napasacīmuoju bīžuok pi jūs.

Vaicuojums, kū navaru napavaicuot. Tev ir kačeits, asmu redziejuse ari video, kur tu jū ar siksneņu staigynoj uorā. Kai tai saguojs? Kai jam uorā pateik?

(Smejās.) Jū sauc Mikijs. Es asmu jam taņte, pyrma goda ar asteiti maņ muosa palyudze pīskateit iz nanūteiktu laiku. Tagad saprūtu, ka nu juo nagrybu škiertīs. Muosys sātā kači ik pa laikam vede uorā. Jam patyka paēst zuoleiti, bet pryncypā jis ir sātys kačs, jis var palikt ari sātā.

Paguojušuo goda novembrī es puorsavuoču iz jaunu dzeivūkli, cīši mozeņu – 23 kvadratmetri. Muns kačs bīži stuovēja pi durovu i ņaudēja, prasejuos uorā. Ruodejuos, ka telpa jam ir par šauru. Atrodu tū saiteiti i jū izvežu uorā. Tod suocēs pats trokuokais – jis maņ nu reita i vokorā varēja stuovēt pi durovu i praseitīs uorā. Īsauču jū par catdog (“catdog” – kačusuņs – S. A.) (smejās). Jam pītyka ar pusstuņdi pastaiguot, apsvīst leikumu i īt iz sātu.

Itūbreid, kod asmu Rēzeknē jau mienesi, maņ jis ni reizis nav prasejīs uorā, dūmoju, ka tū ītekmej ari vide, kaidā dzievoj, kaids dzeivūklis – lels voi mozs. Dūmoju, ka tyvuokajā laikā mes poši izīsim uorā, lai kaimiņu taņtis parunoj par meitini ar kači (smejās). Kod puorsavuoču iz Rēzekni, muns tāvs saceja: “Tu tik naved kači pogolmā.” Es prosu – parkū nā? “Apleik četrys sātys, vysi runuos!” Kas runuos, taņtis? Lai runoj, muns kačs ir progresivs (smejās). Muns kačš ir “TikTok” zvaigzne!