Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

It kai piec nūveciejušim vuordim vajadzeibys nav, kasdīnā lītojam myusdīneigus vuordus. Dažim arhaiskim etnonimim (etnosa (ciļts, tauteibys i tml.) apzeimiejumim) pat soveiga nagativa emocionala nūkruosa, kas ir viesturiski pamatuota, a šudiņ nasaprūtama. Tok ar itim vuordim i jūs aizmierstajom nūzeimem sasateikam vītvuordūs i uzvuordūs. Jī pastuosta prīškā kū par myusu viesturi – kas bejs pazeistams i pošsaprūtams myusu seņčim.

Čudi

Piec izadaleišonys nu žemaišu-zemgaļu-sieļu-latgaļu ciļšu kūpeibys, kas pastuovēja 1.–4. godu symtā, latgali nu suoku dzeivuoja zīmeļaustrumu Leitovā, zīmeļu Boltkrīvejā, austrumu Zemgalē i dīnvydu Latgolā. 6.–7. g. s. suoce vierzeitīs iz zīmelim, 12. g. s. dasnēdze myusdīnu Latvejis zīmeļaustrumu rūbežu, austrumu rūbežs – Velikajis upe. Austrumlatveju tūlaik apdzeivuoja Baltejis suomu ciļts, kū īguojušī latgali i sieli, ari Novgorodys slāvi hronikuos sauce par čudim. Jī Latgolys teritorejā palyka iz vītys i turpynuoja dzeivuot sābrūs latgalim, pakuopeniski sasajaukdami ar latgalim, puorjimdami jūs kulturu i volūdu. Sovutīs ari jī ir atstuojuši dziļus pādus Austrumlatvejis iudiņu nūsaukumūs i latgaļu ciļts volūdā. Vāluokajūs godu symtūs krīvi par čudim sauce vysys Baltejis suomu ciļtis. Plašuok par čudim i jūs apzeimuojuma semantikys atteisteibu var skaiteit volūdnīka Ontuona Breidaka rokstā “Baltijas suomu un latgaļu-sēļu etnolingvistisko sakaru jautājumi”. (A. Breidaks. Darbu izlase 2, 2007, 277–288)

Myusdīnuos etnonims “čudi”, vysbīžuok atvasynuotā formā ar pīdiekli -ar-, sasaglobuojs Latgolys vīvuordūs i uzvuordūs. Izmontojūt Vītvuordu datubāzi, atsakluoj, ka Latgolā ir daudz ituos saknis vītvuordu: Čudarānu cīms i azars Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogostā, Čudarīne Baļtinovys nūvodā, Čudis pūrs Bolvu nūvoda Tiļžys pogostā, Čudova Dagdys nūvoda Ezernīku pogostā, Čuduri Kruoslovys nūvoda Rūbežnīku pogostā, Čudari Kuorsovys nūvoda Malnovys pogostā, Čodarānu cīms i upe Cyblys nūvoda Blontu pogostā.

Uzvuordu Čudars i Čodars izceļsmi volūdnīks O. Breidaks skaidroj ar ituos Baltejis suomu ciļts apzeimiejumu. Sovutīs Ilmāra Meža pietejumā “Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale” pīduovuots ituos saknis uzvuordu, kai Čudars, Čuders, Čudors, Čudarāns, Čudorāns, Čuderans, varbyutejū etimologeju saisteit ar pūļu “cud”, vacpūļu “cudo”, “czudo” ‘breinums’ ci personvuorda Teodors, Hudors voi Fedors adaptātū formu. (99)

Gudi

20. g. s. nūzeimeiguokajā, Kārļa Mīlenbaha i Jāņa Endzelīna, latvīšu volūdys vuordineicā atrūnams, ka par gudim saukti voi nu boltkrīvu plūstnīki voi apleikceļojūši kramnīki (seikumu tierguotuoji). (ME I, 675) Leidzeigs boltkrīvu apzeimiejums nav atrūnams ni pūļu, ni krīvu vuordineicuos, a elektroniskuo lītuvīšu volūdys vuordineicā “gudas” pamatnūzeimē skaidruots kai boltkrīvs (reizem pūļs ci krīvs).

Vītvuordu ar sakni gud- pat vairuok Kūrzemē i Zemgalē, Latgolā viņ daži: Gudeli Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogostā, Gudakovski Rēzeknis nūvoda Stolerovys pogostā i Zylupis nūvoda Pasīnis pogostā, Gutki (Gudki) Cyblys nūvoda Blontu pogostā. Tok vītvuorda rasšonuos var byut saisteibā ar cylvāku, kam dzymtys vuordā etnonims “guds”. I. Mežs ar itū etnonimu sovā pietejumā saista taidus uzvuordus kai Guds, Guts, Gudakovskis, Gutakovskis, Gudakovs, Gudelis, Gudels, Gudeļs, Gudenkovs, Gudenoks, Gudulis, tok Gutāns, Giutāns, Gutans – ar pūļu personvuordim Gut, Guta, Gutek, Gutka. Valentins Lukaševičs gon sugys vuordu “gutāns” skaita par “guds” sinonimu.

Viesturiski balti ar vuordu “gudas/guds” apzeimiejuši kaimiņus dīnvydūs, tai vuorda “gudas” izceļsmi lītuvīšu volūdnīki i viesturnīki skaidroj saisteibā ar gotim – vīnu nu austrumgermaņu tautom, kam Leluos tautu staiguošonys laikā 3.–6. g. s. beja nūzeimeiga lūma Eiropā. Goti 2. g. s. pamete Zvīdrejis dīnvydu regionus i ap 3. g. s. apsamete plašā regionā da Donovys lejtecei, daļa – ari ap Malnū jiuru. Kareiveiguo gotu ciļts 4. g. s., apsavīnojūt ar vairuokom cytom, izveiduoja karalisti nu Baltejis da Malnuos jiurys. Vāluokūs laikūs balti itū etnonimu attīcynuoja iz dīnvydūs dzeivojušajim slāvim niulenejuos Ukrainys i Boltkrīvejis teritorejuos.

Ļahi

Apvydvuords “ļaks” apzeimej laku, lakuotu uodu, muola trauku eļļai, viervi vazumu sastyprynuošonai. Najaukt, itys nav eistais. Sovutīs Cyblys nūvoda Pušmucovys pogosta Ļahu apzeimiejums rokstoms ar h, itū vuordu ari izrunoj  ar h (zynu, partū ka mama dzymuse Ļahu dzeraunē). Ir ari Ļaha sola Dagdys nūvoda Osyuna pogostā, ir uzvuordi Ļahs i Ļahovičs, pamatā asūšais “ļahs” nūzeimej ‘pūļu tauteibai pīdereigs’.

“Ļahi” ir vacuoks vuords kai “pūli” voi “poļaki”, interesanti, ka atškireigī etnonimi paruoda Pūlejis div atškireigys atteisteibys fāzis. Maksa Fasmera krīvu etimologejis vuordineicā vuorda “ļahi” semantika skaidruota kai ‘tukšīnis īmeitnīki, jaunīguojieji nakūptā zemē”, sovutīs Pūleja etimologiski nūzeimej ‘teirumu zeme’ i pūli – ‘juos apdzeivuotuoji’. Tok lītuvīši vys vēļ pūļus sauc viesturiskajā vuordā “lenkai” i “Lenkija”, kas atbylst “ļahi” i “Ļaheja”.

Maskali

Latvīšu vuordineicuos apvydvuords “maskaļs” ir krīva nūsaukums Dainuos; Latgolā vēļ staravera apzeimiejums, ari “moskovīts” sinonims. Vuordam ir dziļuokys saknis i nagativa emocionala nūkruosa, partū jū navajadzātu attīcynuot iz staraverim, kas iz teni atguoja bez agresejis, voi sābru, pīrubežys, krīvim.

Viesturiski ar itū vuordu apzeimuoti krīvu karaveiri, kas nese pūstu i nalaimi. Bīžuok “maskaļu” ībrukumi saistuos ar Ivana Borguo karaguojīnim, itys vuords sastūpams krīvim apleicejūs tautu volūdos.

Daugovpiļs nūvoda Naujinis pogostā ir Maskaļāni, a I. Mežs arhivu dokumentūs atrads uzvuordus Maskalāns, Maskulans, Maskaļenoks, Maskaļenko, tok presē maneiti ari Maskaļs/Maskale.

Vuords darynuots nu Krīvejis golvyspiļsātys nūsaukuma, interesanti reikuojīs damaturgs Arturs Rubenis, darynuodams nu “maskaļs” Krīvejis nūsaukumu, kai tū redzim juo lugā “Dyureite Maskalijas golmā”. Neitrals byutu “Moskovejis” variants.

Skabari/skobari

Par skabarim (скобари) īsaukti Pleskovys (latgalīši varātu saceit ari “Opskovys”) i juos provincis pamatdzeivuotuoji, kriviču piecteči, deļ slovonūs vydslaiku kaļvu. Jī beja tuolā apleicīnē pīzeiti durovu, lūgu i cytu sātom vajadzeigu apkolumu (скобяныe изделия) meistari. Pleskova (Псков, agruok Плесков) dokumentūs pyrmū reizi mynāta jau 903. g., 10.–13. g. s. jei palyka par Senejuos Krīvu zemis nūzeimeiguokū tierdznīceibys centru i vīnu nu leluokūs tuo laika Eiropys piļsātu.

Myusdīnu Pleskovā uztur skabaru zemis identitati i turistu pīsaistei, i sev par lapnumu. Skabaru kolumi beja vajadzeigi ari tūpūšajai Sanktpīterburgai, tok picerīšu socialajā atmiņā jī nav palykuši ar lobu slavi, partū smolkajā Sanktpīterburgā par skabarim sauc naaudzynuotus provinciaļus.

Latgalīšim tys ir neitrals vuords, vītvuordūs i uzvuordūs nav atrūnams – na jau skabari devēs iz latgaļu zemem, a latgali meklēja nūpierkt sātom vajadzeigūs durovu rūkturus i kļamkys, skobys i atslāgus.

Sipaki

Ka skabari ir nu Pleskovys, tod sipaki – krīvi nu Velikije Luku pusis, kai sovā specvuorduojā skaidroj Valentins Lukaševičs. (157) Tok “sipaki” ir vuords ar ekspresivi nagativu nūkruosu, tū aplīcynoj ari latgalīšu publicistika.

Tadeušs Puisāns rokstā “Kai veizes pelneja lakerkas” par “sipakim” roksta: “Jo nu vīnas puses beja vārōjama pōrspeilāta turēšonōs pi seņču tradicijom, tod nu ūtras puses aizdūmas un aizsprīdumi raksturōja atteiceibas pret ūtru, kas napīdarēja caurmāra šauras sabīdryskos kūpas strukturā. Apprecēt svešticeibnīku beja nūzīgumss un apprecēt sveštautīti – nagūds. Kotrys īnōcējs sajēme palami žeivots, aizgōjējs peļņā tyka saukts par burlaku. Latvīts, kas nūlīdze sovu tauteibu, dabōja palami s i p a k s . Nu sipaku sādžom cylvāki izavairēja, tai sokūt na tikai cylvāki, bet ari suni. Storp sipaku un latvīšu sādžom bīži eksistēja kaut kas leidzeigs kara stōvūkļam. Tauta instiktivi sorgōja un aizstōvēja sovu nacionalitati, lai gon nacionalisma voi tauteibas jēdzīņs nabeja definiets, bet cylvāki izjuta un zynōja, ka jī nav krīvi.” (Dzeive, 1984, nr. 158)

Vuords “sipaki” ar nūzeimi ‘Latgolys krīvi’ lītuots ari puornūvoda presē, tai laikroksts “Liepājas Atbalss” apceriejumā “Latgale” par sipakim roksta itai: “Sipaki – tā sauc ienācējus no Pleskavas guberņas. Kur pāra gadus atpakaļ dažas pareizticīgo draudzes Ludzes apriņķī sastāvēja gandrīz  tikai no latviešiem, tagad lielākā daļa ir sipaki – krievi. Atnāk zemnieciņš vīzēs, izvelk no azotes naudas muķīti un samaksā pāris simtu par zemīti. Sipaki visvairāk pērk zemi no zemnieku bankas, vai arī kopīgi rentē muižiņas. Pie zemes viņi turas ciešāki nekā latvieši.” (1909, nr. 165)

Ikaunīki

Etnonims “igauni” komentarus naprosa, tok tam ir sinonimi i tūs var atrast storp Latgolys vītvuordim, pīmāram, Ikaunīki Viļānu nūvoda Dekšuoru pogostā, i uzvuordim, kai Ikaunīks, Igovens, Igovins, Igavins, Igovļa.

Ikaunīkus sovuos atmiņuos pīmiņ Jūlijs Kārlis Pōčs: “Mikeļs Borchs beja tys, kas paplašynōja sovus eipašumus uz latvīšu cvlvāku rēkina. Jys pōrsauce Laringovu, kas nese Loringhovena vōrdu, Laringhovens beja nōkušais ordeņa mestrs pēc Berncharda Borcha) par Eleonorhof – sovas sīvas vordā. Tautā tei beja pazeistama vārdā kai Zylī Ikaunīki (laikam dūmoti ar dyžciļteigūs, zylū asni) un Vertalanu Ikaunīki. Radēja pusmuižu Braunhof, kura sovukōrt nese Vydzemes generalgubernatora Brauna vārdu.” (Dzeive, 1984, nr. 156)

Lītaunīki

Atškireibā nu plaši lītuotuo literarisma “lītuvīši”, eipšvuordūs popularuoks bruoļu tautys apzeimiejums “lītaunīki”. Lelī Lītaunīki i Mozī Lītaunīki ir Cyblys nūvoda Zviergzdinis pogostā, vēļ pa Lītaunīku cīmam atrūnami Preiļu nūvoda Preiļu pogostā, Dagdys nūvoda Ondrupinis pogostā, Leivuona nūvoda Rūžupis pogostā, Daugovpiļs nūvoda Vyšku pogostā, Rēzeknis nūvoda Pušys i Bieržgaļa pogostūs. Uzvuords Lītaunīks vysaidūs fonetiskajūs variantūs, ari Litvins.

Ari Ontons Rupaiņs latgalīšu atmūdai veļteitajā romanā lītoj etnonimu “lītaunīki”: “Kod Kemps vokorūs ilgōk raksteja, jys [inspektors Karevičs] dažreiz atsasāda klōt un uzlyka rūku uz placa kai brōļam. Tod gribējōs dūmōt, ka lītaunīki patīši ir eisti tautas brōli, tikai jūs mēle drusku sovaidōk šļupst. Jo jī paliks pi Pūlijas, naprōts byutu latvīšim meklēt patvāruma. Divas brōļu tauteņas var siļdeit vīna ūtru, lai nūtyktu kas nūtykdams.”