Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Napaseņ tīšsaistē varēja redzēt i dzierdēt Latgolys sīvīšu stuostus pi čaja. Nadaudzi zyna, ka vīns nu pasuokuma mugurkauļu i “Čajs ar stuostu” idejis autore ir Amanda Anusāne. Sarunā ar Amandu par sajiutom, vibracejom piec pasuokuma i daudzajom Amandys aizaraušonom. 

Tikū beja “Čajs ar stuostu”. Kaidys sajiutys niu?

Tys beja muns ūtrais organizātais pasuokums, kuram es beju kai režisore, pyrmais beja školā – izlaidums treškursnīkim. Mes struoduojom ar komandu, bet tei beja vaira muna ideja i dorbs, paleidzēja Ivo [Čizauskis – S. A.], kas beja videografs.

Sajiutys ir gona foršys i pateikamys, dabuoju ari daudz syltu atsauksmu, ari sovejī beja vysu laiku kluot. Atbrauce baba, vacuoki i draudzinis – ir taida aizmugure, kluotasūši cylvāki, cīši syltai i meilai. Mes sataisejom čaju burkuos, padzērem.

Tagad ir taida čudna sajiuta, deļtam ka vyss ir paguojs. Asu īguļdejuse tī daudz dorba i laika, ruodīs – i kū tagad dareit? (smejās) Maņ beja cīši baiss nu tuo, kai cylvāki tū varātu saprast – varbyut es tī kultiveju otkon nazkaidus stereotipus, voi vēļ nazkū. Vys tik tys beja taids gona atkluots pasuokums, paruoda cylvāka kasdīnu, na tik smukys lītys.

Dūmuoju – kai kurs tū varātu saprast, bet vyss beja cīši foršai, daudzveideigai. Paruodeju gon tū varbyut na tik smukū, gon smukū i lobū. Tys smukais i lobais atsvēre vysu. Deļtam es tagad asu mīrā, ka naasu nikuo švaka paruodejuse, ka vysi ir saprotuši, kai tys beja dūmuots.

Čajs, kū jius burkuos taisejot, beja tys pats, kū varēja dabuot pyrms pasuokuma?

Nui, tys pats. Suokūtneji beja tei dūma, ka pasuokums byus “Fresh Terasē”, čajis beja dūmuotys tim, kas tī iz vītys byus. Skume, ka pasuokums saguoja tikai attuolynuotai, beja dūma, ka jis byus kluotīnē i natiks laists tīšsaistē, tod tuos čajis varēs poši aizīt i padzert, byus dzeivuo muzyka, bet vyss atkryta. Ari pādejuo breiža terasis variants, ka tī vysi īt kūpā i dzer čaju, verās īrokstu, atkryta, beiguos beja kai beja. Gribieju uzsvērt tū kūpeibys sajiutu. Tok tīšsaistis pasuokumā var redzēt tuos “Facebook” emocejis, cylvāki īsyutieja ari komentarus ar tū, kai dzer čaju i verās pasuokumu ekranā. Beja jaukai.

Saceji, ka itys ir tovs ūtrais projekts, voi varim gaideit ari cytus?

Ir, ir. Itys beja muns kursadorbs, tagad ir ideja kvalifikacejis dorbam, kū es cīši, cīši grybu eistynuot i asu īsadaguse par tū. Pošlaik es struodoju pi vīna fotoprojekta, mani uzaicynuoja taiseit materialus socialajim teiklim saimei, kas ir atsagrīzuse nu Islandis, nūpierkuse Feimaņūs eipašumu, kū grib padareit par gostu sātu. Es dokumenteju tū procesu, lai jī var likt socialajūs teiklūs. Jī grib vēļ sataiseit tuos vītys sātyslopu, kurā atspīgeļuot, kai jī dzeivoj i dorbojās.

Kvalifikacejis dorbam mani cīši īdvasmuoja interveja “Vietējā Latgales Avīzē”, kas beja ar Kārli – avtolavkys šoferi, kurs jau 20 godus brauc ar autolavku, aproksta sovus klientus i jūs dzeivi. Es izdūmuoju, ka es grybu avtolavku puortaiseit par “party” busu, izbraukt reisā pīrostū maršrutu i pensionarim snēgt privatūs koncertus.

Jī nadaboj kulturys, nikuo naradz, i avtolavka reizi nedeļā jau ir svātki. Jī var aizīt pasarunuotu ar šoferi, jim ir īspieja izakustēt. Agruok laukūs beja tei kulturys dzeive, ari gona švakā stuovūklī, bet niu vyspuor nikas nav daīmams. Televizorā tik dažys bezmoksys programys, radeja, kur jī pasaklausa kaidu dzīsmi. Nu suokuma maņ beja ideja, ka es braukšu leidza i taiseišu foto sereju, nu avtolavkys lūga biļdejūt klientus, bet niu grybu ari tū pīvīnuotū viertiebu. Varātu ari ar autolavkys eipašnīkim sarunuot, ka jī varātu sadabuot pateiceibys duovonys sovim klientim. Redzēs, kai tys saīs, maņ cīši gribīs tū atteisteit.

Kur tev rūnās taidys idejis – “Čajs ar stuostu”, “party” avtolavka?

Es nazynu. (smejās) Koč kur kasdīnā pamonu. Es aizaraunu ar fotografiešonu, asu pīroduse redzēt kasdīnys lītys cytaižuok, pīfikseju – o, te varātu nazkū uzfilmēt, sabiļdēt. Kasdīnys dorbūs voi atpyutys breižūs, voi tod, kod es īmu skrīt ar sovu muzyku ausīs, verūs i maņ vīnkuorši koč kas signalizej, veidojās asociaceja, tod tys nazkai atsateista.

Ari cylvāki mani cīši īdvasmoj. Vīnkuorši cylvāki, taidi, kas nav nazkuo sasnāguši, baigi narunoj voi naīdvasmoj cytus. Maņ cīši napateik tuos kusteibys – koučingi, kas muoca “pareizi” dzeivuot, tys tai nastruodoj! Tod es verūs iz tim styprajim cylvākim, eipaši, Latgolys, tī var vysakuo redzēt i īsadvasmuot.

Ka maņ paprosa, kas es asu, maņ nav kuo pasaceit. Es asu pa druskai nu vysa kuo. Maņ ir dorbs, kas ir smogs i fizisks i nav saisteits ar rodūšumu, tod maņ ir tei rodūšuo puse. Kod obeji div kūpā sasalīk, rūnās nazkas interesants.

Es nacīšu siediešonu iz vītys voi vīnveideigu dorbu. Asu lauku cylvāks, kuram pateik lauki, bet reizem tys ir puoruok gryuši, i maņ vajag atsapyust. Cytu reizi atsapyust braucu iz Reigu.

Verūs, ka esi pīsadalejuse vairuokūs projektūs, īsavuicejuse peit afrikaņu bizeitis, zeimēt ar hennu i vēļ daudzi cyta kuo.

Tys beja projekts “Proti un dari”. Piec školys beigšonys suocēs vysi vaicuojumi [par tū, kur īt tuoļuok vuiceitīs]. Vysi soka – vīns īs par uorstu, cyts iz nazkaidu augstu omotu, a es nagrybu. Raudzeju stuotīs Kulturys akademejā, es natyku. Izdūmuoju, ka braukšu breivpruoteigajā dorbā, tys maņ cīši pateik. Aizbrauču iz pusgodu iz Rumaneju.

Pyrms tam maņ beja projekts “Proti un dari”, deļtam ka nastruoduoju i nasavuiceju. Puora mienešus ari lītdereigi izmontuoju. Izguoju manikira kursus, ari tagad cytu reizi taisu nazkaidus nogus, es tū doru deļtam, ka tei ir taida kai muoksla, ka tī var pazeimēt.

Afrikaņu bizeitis, henna, glitter tetoviejumi – tys vyss maņ cīši nūder dorbā. Es struodoju par administratori jaunīšu centrā Pīreigā. Bārnim tuos lītys cīši pateik. Mums ir rodūšuos piecpušdīnis, voi jī atīt i soka, ka grib tetoviejumu, es, prūtams, ari uzzeimeju. Piec Rumanejis izguoju ari jiurnīku kursus i tū vosoru struoduoju nadaudz iz kuģa. Līkās, ka tī jiurnīku sertifikati beja vyslītdereiguokī.

Dorbuojīs ari Preiļu PAKACā (Nakomercialuos kulturys sāta Preiļūs), i ar bīdreibu brauci ari “Erasmus+” projektūs. Cik svareiga tev ir īspieja dareit kū paraleli studejom/školai?

Es cīši giunu vysaidys īspiejis. I taidu ir cīši daudz. Tagad ir daudz vaira informacejis, bet nav tuos īspiejis – ir kovids. Maņ pateik vysur īsasaisteit, satikt jaunus cylvākus, eipaši uorzemnīkus. Asu mentors iz Latveju atbraukušajim breivpruoteigajim. Niu mentoreju div jaunīšus nu Azerbaidžainys.

Maņ nav lobu angļu volūdys zynuošonu, bet es nasakautreju. Maņ ir vīglai atrast [sovstarpeju] komunikaceju ar cyttautīšim, tei ir breineiga īspieja īpazeit cytu tautu kulturu, cylvākus, redzēt, kai jī dūmoj, kas jim ite pateik. Maņ tys ir cīši svareigi.

Es asu gona ekstraverts cylvāks, bet reizem varu byut ari introverta. Reizem maņ tei vīnatne puoraug vīntuleibā, es nagrybu atstuot sevi vīnatnē, deļtam ka piec tam es cīši bīžai vairs namuoku komunicēt ar puorejim. Maņ svareigi, lai apleik ir cylvāki, lai apleik ir rūseiba.

Es navarātu, pīmāram, meditēt. Piec tam maņ vysa kas rūnās golvā, deļtam maņ vajag skrīt, nazkū dareit, lai maņ nasaīt nūdarbynuot golvu ar navajadzeigom lītom, dūmom.

“Guglejūt” tevi, atrodu, ka lobpruot nūsadorboj ar sportu – skrīņ i brauc ar ritini.

Laseju naseņ gruomotu “Kalendārs mani sauc”, tī beja taids Kalendārs, kuram patyka nazkur staiguot, nazkur īt, laikam ari “nūīt” sovys dūmys. Ir cytreiz tai, ka es dūmoju – aizīšu da tai vītai, lai maņ sasalosa sūli, i tod es saprūtu, ka asu puoruok tuoli aizguojuse, juoīt apleik, i byušu apguojuse lelū riņči.

Agruok es Preiļu gimnazejā spielieju badmintonu, volejbolu, tagad taidys īspiejis nav. Mani cīši īdvasmuoja muni sporta školuotuoji, jī ir breineigi cylvāki, īvuiceja maņ tū mīlesteibu pret sportu. Niu navaru bez kusteibys. Maņ tāva muosa soka – laikam tu naesi nūsastruoduojuse, ka ej skrīt piec dorba dīnys. Bet maņ pateik izvādynuot golvu, sakuortuot dūmys.

Tai kai nav eisti īspiejis pīsadaleit komandu sporta veidūs, es braucu ar ritini, staigoju. Tai var ari tuos skaistuos lītys apleik pamaneit. Taidu ir eipaši daudz tagad, pavasarī, i kaidi ir tī saulis rīti vokorūs!

Naseņ portalā beja roksts par “Instagram” kontim latgaliski, ari tovs konts @muna_muoksla tī pasaruoda. Kur roduos ideja atseviškam “Instagram” kontam?

Es vysu laiku ar nazkū aizaraunu i fotografeja beja vīna nu munom aizaraušonu. Es lyku sovā kontā biļdis, piec tam maņ saceja, ka vajag atsevišku kontu. Maņ jau beja vīns, saucās @aman_film.  Jau nu kaidu 16 godim es suoču biļdēt ar “Zenitu”, analogū kameru, tys beja profils, kurā lyku tuos filmeņbiļdis. Kū es dareišu ar vēļ vīnu profilu?

Maņ ir tai, ka maņ sasavajag koč kū, i piec tam puorīt, maņ ir cyta līta, ar kū aizaraut. Lykuos, ka ari itys puorīs, bet eisti nā. Saprotu, ka maņ vajag kaut kaidu portfolio, cytu reizi cylvāki atbiļd iz tom biļdem, cylvākim pateik, un laikam tū vajag nūdaleit. Es asu es, a @muna_muoksla ir pavysam koč kas cyts.

Myusu školā bez moksys paraleli var īsavuiceit prīkšmatus, kas nav saisteiti ar specializaceju, pajiemu foto i video pamatus, es vuicūs skotivis muoksluos. Mums beja aizdavums – pašportrets. Sataiseju biļdi, aproksts sakryta ar foto.

Es sataiseju ari tetoviejumu. Maņ iz rūkys ir raksteits “muoksla”, tū es izdūmuoju tramvajā, ceļā iz tetoviešonys salonu. Maņ nabeja nu suokuma ideju. Dūmuoju – varātu koč kū pīraksteit. Kaidus tekstus angliski? Piec tam saprotu – cik daudz cylvāku runoj angļu volūdā un cik moza daļa runoj latgaliski. Maņ īsapatyka vuords “muoksla”, izdūmuoju, ka profils ari byus @muna_muoksla, kur ir tys, kai es radzu.

Kū esi sev dabuojuse pādejuo goda laikā?

Asu atkluojuse jaunys formys. Mums školā tū ari vuica – dūmuot piļneigi cytaižuok. Leidz tam vyss beja izdūmuots. Tagad jau ir tai, ka daudzi atsagrīž pi vacūs lītu, bet dūmoj par jaunom formom. Mums daudz kū vuica par attuolynuotajim voi tīšsaistis pasuokumim, raugu tū apgiut.

Es laikam vaira nūvierteju tū laiku, kū pavodu sātā ar sovejim. Vaira aizbraucu da babys, baba dzeivoj nazkaidu deveņu kilometru attuolumā. Ir daudz breiva laika, var sadareit daudzys lītys vīnlaiceigi. Nav juoteirej laiks ceļā iz studejom.

Suoču dokumentēt sovu babu, brauču da juos vaira gostūs, nūvierteju kotru tū sekundi, kū es ar jū pavodu, deļtam ka baba jaunuoka napalīk. Kod suoču tū dareit, kotru myusu tikšonūs aprokstu. Reizē ar tū es jū biļdeju i salīku dzejūļus ar biļdem kūpā, maņ tys cīši pateik.

Voi tev ir kaids īsacejums tim, kas grib realizēt kaidu sovu projektu?

Pyrmais – nasabeit i dareit. Ka ir koč kaida ideja, par kū tu teišom dedz, navar nasaīt. Ka ir kas taids, kur tu esi ar vysu īškā, varbyut tys interesēs voi patiks tik dažim cylvākim, bet ka tev tys pateik, vajag īt i dareit, raudzeit runuot ar cylvākim, var atrast daudzus dūmubīdrus i kūpā var vysakū dareit.