Sagataveja: portals lakuga.lv

Daugovpiļs ar vysys Latgolys atbolstu ir vīna nu tūs pretendentu Latvejis piļsātu vydā, kurys planavoj kandidēt iz Eiropys kulturys golvyspiļsātys 2027. godā gūdu. Da 4. juņa piļsātom juoīsnādz dasacejums Kulturys ministrejā. Cerejūt iz veiksmeigu izadūšonu, itūnedeļ kulturys īsacejumi Daugovpilī, kurus pīdzeivuot aicynoj Daugavpiļs piļsātys dūmis Kulturys puorvaļdis vadeituoja vītineica Vita Viļevko.

Apsveic Daugovpili dzimšonys dīnā

Kai īrosts, junī, svietejūt Daugovpiļs piļsātys dzimšonys dīnu, nūteik Daugovpiļs piļsātys svātki, kuri itūgod byus nu 15. da 20. juņa ar devizi “Muna piļs – Daugovpiļs”, nu jau tān, da 8. juņa, kotrys, kam Daugovpiļs tyva pi sirds, teik aicynuots ar apsveikuma video (da vīnys minutys) voi virtualu apsveikuma karteiti (vertikalu biļdi jpg voi png formatā (izškiertspieja 3840*2160)) sveikt piļsātu dzimšonys dīnā. Video apsveikums (ar tematu “Apsveikuma video”) voi virtualuo karteite (ar tematu “Atklātne”) juosyuta iz gunta.locmele@daugavpils.lv. Vysi sveicīni tiks publicāti Daugovpiļs piļsātys dūmis sociālūs teiklu kontūs Daugovpiļs piļsātys svātku nedeļā. Vaira par aktivitati ITE.

Grafikys dorbu kolekceja “Piļsāta. Daugovpiļs”

Nu 1. juņa da 31. juļa Latgolys Centralajā bibliotekā Daugovpilī (Reigys īlā 22a) apsaverama Daugovpiļs Marka Rotkon muokslys centra grafikys dorbu kolekcejis izstuode “Piļsāta. Daugovpiļs”. Īvārojūt vysus vaļstī asūšūs epidemiologiskūs nūsacejumus, ir īspieja kluotīinē apsavērt izstuodi, kurymā ir dūts nalels īskots muokslinīku interpretacejā par Daugovpili. Izstuodē apsaverams padareitais pīcūs grafikys simpozejūs – domineja individualais piļsātys redziejums. Rodūšuos īceris i muokslinīcyskī rūkroksti viestej par byutiskuokū piļsātvidē – tuos arhitekturā, īlu i kasdīnys rytmūs, cītūkšņa formuos i uzvedeibys normuos. Vysi muokslys dorbi ir topuši Daugovpilī i ir nasaraunomi saisteiti ar itū piļsātu. Vaira par izstuodi ITE.

Verīs nu īlys i virtuali – divejis izstuodis Saulis školā

Atbraucūt iz Daugovpili da 10. juņa vēļ var īspēt apsavērt kaidu izstuodi kluotīnē – Saulis školā izstuode “Slāptī kodi” ir apsaverama nu īlys, naīīmūt telpuos. Izstuodē apkūpuoti gon jaunuokī tekstilizstruoduojumu dizaina programys kvalifikacejis dorbi, gon fondu dorbi – dažaidi tārpi i tekstilejis. Kotrā nu dorbu i autora ideja, dūmys, jiutys i puordūmys, ar kurom jaunī muokslinīki grib pasadaleit ar skateituojim – izstuodē ir stuosts par kūka godu guojumu, veļtejums kataklizmom, kas liks aizadūmuot par attīksmi pret zemi, kur dzeivojam, ceiņa ar dažaidom fobejom, kai ari dorbi, kas radeiti, īsadvesmojūt nu Marka Rotko dailradis, kruosu i laukumu spēlis. Vysus dorbus vīnoj vīna nu interesantuokūs tekstiltehniku – batika i digitaluo druka. Vaira par izstuodi ITE. Bet virtualajā vidē, Saulis školys sātyslopā, var apsavērt kulturys projekta “Gleznas atdzīvojas” digitalū fotoizstuodi, kurā laikmeteiguos dejis elementi giuti fotografejā iz Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra kolekcejis izstuodis “Latvejis laikmeteiguo gleznīceiba” lelformata gleznu fona. Fotogalereja “Gleznas atdzīvojas” ir Gata Timofejeva i fotografis Džeinys Saulītis kūpeigs projekts, kurymā simbiozē ar gleznom kai modelis pīsadalejušys Daugovpiļs teatra doncuotuoju trupys dalineica Vanda Gibovska i jaunuo muokslineica Anastasija Kulgajeva. Digitaluo izstuode apsaverama ITE.