Intervejis autore Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Titulu “Eiropys Kulturys golvyspiļsāta” nu 1985. gods nasušys vaira par 50 piļsātom vysā Eiropys Savīneibā. Da ituogods 4. juņa Latvejis piļsātom ir vareiba īsnēgt Latvejis Republikys Kulturys ministrejā dasacejumus konkursam dabuot itū titulu 2027. godā. Daugovpiļs konkursā dasoka kulturys programu ar koncepceju “Lingua franca: meklēt, radeit, runuot”. Latgolys leluokuo piļsāta konkursa 1. kuortā sasaceņss ar Ciesim, Jākubpili, Jelgovu, Jiurmolu, Kuldeigu, Līpuoju, Ūgri i Valmīru.

Daugovpiļs koncepcejis idejis autore Krista Burāne ir storptautiski atpazeistama latvīšu teatra i kinys režisore, fotografe i dramaturge, vairuokkuorteja Goda bolvys teatrī “Spēlmaņu nakts” i Nacionaluos kinys bolvys “Lielais Kristaps” laureate. Sarunā ar jū par koncepcejā izstruoduotū – nabejušim kulturys izaicynuojumim Latgolai, latgalīšu volūdys izceļšonu, dūmuošonys puormeju sabīdreibā.

Kai roduos itei koncepceja i cik laika tys praseja?

Mes struoduojom vairuokus mienešus, pietejūt situaceju, treis dažaidūs vierzīņūs. Pyrmuo līta – mes pamateigi īsadzilinuojom veiksmeigūs Eiropys kulturys golvyspiļsātu dasacejumūs. Tī pasaruodeja vairuoki aspekti, kū mes jēmem vārā, dūmojūt par sovu koncepceju. Juosaprūt, ka tagadejuo Eiropys kulturys golvyspiļsāta vaira nanūzeimej viņ izgaismojūšu, izgleitojūšu i skaistu kulturys nūtikšonu kūpumu. Itūšaļt Eiropys kulturys golvyspiļsātys pastatejums i vysys tuos nūtikšonys ir daudz nūzeimeiguokys i plotuokys.

Mes runojam par kulturu kai socialys integracejis veicynuotuoju, kai procesu, kas ītekmej, stimulej puormainis i atteisteibu vysā regionā ap piļsātu, kas itū titulu daboj.

Tys nūzeimej, ka veiksmeiguos kulturys programys vysod ir pamateigi i kritiski pietejušys sovu piļsātys i regiona identitati ar mierki veicynuot fundamentalu piļsātys i vysa regiona atteisteibu. Partū, ūtruo līta, mums beja juoīsadzilinoj i juoidentificej tī procesi, kas soveigi Daugovpilei i Latgolai kūpumā, juosaprūt problemys i nūteicūšuos tēmys, ari draudi, par kurim runoj cylvāki, juoīrauga tuoluokus izaicynuojumus, juoapsazynoj vysys vierteibys, kas Daugovpilei i vysai Latgolai jau ir, i dūtī apstuokli – asūšuos kulturys infrastrukturys prīkšrūceibys, dobys kapitals. Apsazynuojom na viņ tuos vierteibys, kas jau pamaneitys, pīzeitys, taidys, kurys nivīns naapšauba, bet ari tuos vierteibys, kurys itūšaļt vēļ nateik kai taidys pīzeitys. Tys kulturys alternativais montuojums – situacejis, nūtikšonys, fakti, cylvāki, kū mes itūšaļt redzim kai sekundaru, marginalu voi alternativu. Kulturys process nav viņ izklaidejūšs, audzynūšs, izgleitojūšs, bet cīš nūzeimeigs socials instruments i spāks, ar kura paleidzeibu veikt nūzeimeigys puormainis. Tys ir kas interesants i nūzeimeigs na viņ lokalā, bet ari globalā mārūgā.

Mes daudz struoduojom ar Daugovpiļs kulturys organizaceju puorstuovim, plaši veicem aptaujis Daugovpiļs i Latgolys īdzeivuotuoju vydā. Daudz, daudz vaicuojumus aizdevem par asūšojom pozitivajom lītom i par lītom, kū cylvāki grib maineit. Tod raudzejom itū Daugovpiļs situaceju saleidzynuot ar Eiropys situaceju i meklēt kūpejuos lītys, vairuok pat verūtīs risku vierzīnī, kur cylvāki grib kū maineit. Tī jau tys interesantais, izaicynūšais, ar kū kulturai struoduot.

Taišni tai roduos trešais – ideja par kūpeigu volūdu. “Lingua franca” (latiņu ‘franku mēle’ – apzeimiejums vīnkuoršuotai storptautu sazinis volūdai etniski jauktūs regionūs – S. Ū.) ir myusu programys dasacejuma koncepts, taišni par itū aptaujuos runuoja Daugovpiļs i Latgolys īdzeivuotuoji. Kūpeiguo volūda nu vīnys pusis ir kasdīnys situaceja, nu cytys – sevī ītver vysaidus konfliktus, ari riskus. Leidzeiga situaceja ir Eiropā kūpumā, kur sūpluok dzeivoj vysaidys tautys, sūpluok pastuov vysaidys volūdys i vierteibu sistemys. Nu vīnys pusis tys pīduovoj īspieju pastuovēt demokratiskai sistemai i cylvāktīseibom, vīnlaiceigi tys roda vysaidys konfliktejūšys situacejis i apgryutynuojumus. Tys ir pamats, parkū mes pīduovuojom kūpeiguos volūdys tēmu i Latvejis kontekstā, i Eiropys kontekstā. Na viņ ar paskaidruojumu i uzstuodejumu, ka kūpeiguo volūda mums juoatrūn, tok ari mes ituos programys ītvorūs drūsai runuosim par problemom, konfliktim, kas rūnās, kod kūpeigū volūdu atrast naizadūt. Itamā kulturys programā pīduovuosim īspieju cylvākim sasatikt, lai praktizātu kūpejis volūdys radeišonu, lai kūpeigū volūdu lītuotu. Sevkurai nu kulturys programā ītvartūs muokslys nūtikšonu i procesu teik aizdūti vaicuojumi, kai itei nūtikšona paleidz meklēt kūpeigu volūdu, kai paleidz radeit kūpeigu volūdu voi kai paleidz runuot kūpeigā volūdā.

Itei koncepceja Latgolys kontekstā pyrmajā šaļtī var liktīs puorsteidzūša, kaids “lingua franca” sakars ar Latgolu? Tys ir byutiskys paviersīņs dūmuošonā, ka spiejam pasavērt iz kulturu kai volūdu – na nacionalu, bet taidu kulturu, kuramā izapauž vysaidys nacionaluos sovpateibys. Juos unikalitate tymā, ka  vyss spiej saplyust kūpā, sintezētīs i radeit kū jaunu. Radeit volūdu, kuramā spiejam atrast ciļvieceibu. Kuramā spiejam vīns iz ūtru vērtīs kai iz draugim, cylvākim, ar kurim gribīs kūpā radeit pasauli.

Kū Daugovpiļs topšona par Eiropys Kulturys golvyspiļsātu byutiski puormeitu kulturys jūmā nūdarbynuotūs i vīnkuoršūs kulturys patārātuoju dzeivē? Kai maineitūs kulturys pīduovuojums Latgolā?

Pat gadejumā, ka Daugovpiļs i reizē Latgola itū titulu nadaboj, tod vysys lobuos idejis, vaira par 200, kas guojušys nu Latgolys kulturys nūzarē nūdarbynuotūs i īdzeivuotuoju, jau ir īkļautys Daugovpiļs kulturys strategejā. Vierzīņs i idejis tiks atteisteitys taipat. Vīnkuoršam kulturys patārātuojam tys nūzeimēs daudz plašuoku i laikmeteiguoku kulturys nūtikšonu pīduovuojumu. Tys nūzeimej, ka kulturys i muokslys nūtikšonys pīsatyvynuos cylvāka kasdīnai. Kultura byus sastūpama vairuok juo dzeivis laukā – pogolmūs, īluos, dobys īlūkā.

Mes raugam pastreipuot, ka kulturys i muokslys nūtikšonys nav viņ svātki, tys ir kasdīnys process. Tai cylvāks palīk par konkreta kulturys i muokslys nūtykuma leidzradeituoju.

Byus daudz vaira nūtikšonu, kur cylvāki varēs dorbuotīs leidza. Na tai kai radūšajuos darbneicuos, a pīsadaleit daudz dziļuok ar sovu bolsu, sovu stuostu, sasadorbuot ar muokslinīkim kuo cīš nūzeimeiga i skaista radeišonā.

Tuos leluokuos izmainis, kū itei daleiba Eiropys Kulturys golvyspiļsātys konkursā nas, ir izmainis dūmuošonā, kuramā tu verīs iz sevi, iz pasauli i saprūti, ka tovys attīceibys ar pasauli ir kultura.

Itei kultura paredz radeišonu, tod, kod tu īraugi sevi kai radeituoju, na patārātuoju, tys byutiski izmaina sabīdreibys kūpejū eksistenci. Tys ir tys, kū mes gribim panuokt – aicynuot vysus cylvākus palikt par radeituojim. Mes vysi asam radūši cylvāki. Mums vysim kultura ir myusu dzeivis pamats.

Gadejumā, ka Daugovpiļs i Latgola itymā konkursā uzvar, vysys Eiropys skatīņs teik pīvārsts mums. Mes meklejam jaunys, aizraujūšys sadarbeibys ar vysvysaidu žanru i veidu muokslinīkim. Sevkuram byus īspieja pīdzeivuot tū, ka cīš, cīš atpazeistami, nūzeimeigi Eiropys muokslinīki sasadorboj ar Latvejis muokslinīkim i veidoj kūpejus sadarbeibys projektus ar īdzeivuotuojim.

Kai itamā koncepcejā tiks atteisteits Latgolys latgaliskums i latgalīšu volūda?

Latgalīšu volūda, Latgolys tradicionaluo i laikmeteiguo kultura ir vīns nu vadūšūs spāku myusu programā. Latgalīšu volūda varātu pat byut ūtruo oficialuo kulturys programys volūda. Tys ir ari programys “cymuss”, ar itū mes atsaškiram nu vysu puorejūs Latvejis kandidatu piļsātu i kandidatu regionu, ka varim Eiropai pīduovuot itū unikalū skaniejumu, unikalū kulturu, unikalu bolsu kūpejā Eiropys volūdu saimē.

Vīna nu 10 apakšprogramu “Latgalei rada” veļteita taišni Latgolai i latgalīšu volūdai. Jamā pīsagrīzsim saišu veiduošonai gon ar Eiropys mozajom volūdom, gon lelajom, īkļaujūt vysaidus tulkuošonys seminarus i vosorys školys, pošu dorbu tulkuošonu nu latgalīšu i iz latgalīšu volūdu. Tī byus vysaidi festivali, veļteiti laikmeteigajai literaturai, muokslai, muzykai latgalīšu volūdā. Sovutīs tradicionalajā flangā vyss saisteits ar tradicionalū kulturu, kur īspieja praktizēt vysaidys omotu prasmis i jūs nūrisi latgalīšu volūdā. Programa ir cīš plaša, vysa viereiba tiks pīgrīzta tam, lai latgalīšu volūda vys aktivuok pasaruoda pošā Latgolā, lai palīk radzama vītejim īluos, lai palīk radzama iz Latgolu atbraukušajim. Pīduovuosim cylvākim Latvejā itū volūdu vuiceitīs, i braukt iz Latgolu, jau praktizejūt latgalīšu volūdys prasmis.

Runuojūs ar Valentinu Lukaševiču i Ilzi Spergu taišni par tū, kaidys byutu īspiejamys ar volūdu saisteitys nūtikšonys. Daudz ideju pīduovuoja Latgolys viestnīceiba “Gors”.

Bet latgaliskais īt piļneigi cauri vysom programom, partū ka mes runojam par Latgolys cylvākim. Mes pateišom gribim atgrīzt latgalīšu volūdys i kulturys nūzeimeibys skaniejumu Latvejis kontekstā, kur nav nūslāpums, ir latgalīšus diskrimenejūšuo nūts.

Tei sajiuta ir piec sarunom ar Latgolys cylvākim – asam molā, nasajiutom leidzvierteigi. Koč voi pīmārs, ka Latvejis centraluo prese napublicej jaunuokū latgalīšu literaturu, partū ka cylvāki namuok jū izlaseit. Es ari namuoku, bet nav ari taida pīduovuojuma tymūs medejūs, kurus losu es. Partū jau tei latgalīšu volūda tik nazynoma, ka jei vyspuor napasaruoda. Nu ūtrys pusis, losūt latgaliski, es latgalīšu dzeju nauztvartu vysā juos pylnasneigumā, partū es beju cīš prīceiga izlaseit Valentina dzejūļus Kārļa Vērdiņa atdzejuojumā. Maņ tys atkluoja fantastisku dzejis pasauli. Par taidim vaicuojumim mes gribim runuot, ka na viņ Eiropys leidzīnī, bet ari Latvejis leidzīnī ir kultura sūpluok, kurū mes napazeistam.

Kai dabuot laikmeteigumu Latgolys kulturys pīduovuojumā? Voi taids kritierejs tiks īstruoduots kulturys projektu konkursūs?

Mums ir apakšprogramys i tradicionalajai, i laikmeteigajai kulturai. Vysim kulturys struodnīkim, kai es saucu, byus īspiejis veiduot sovys nūtikšonys sovu interešu lūkā, kur jī jau dorbojās. Aicynuosim muokslinīkus īraudzeit sevi Eiropys laikmeteiguos kulturys kūpumā. Tī pīduovuojumi, kas byus laikmeteigi satura i formys ziņā, nūteikti tiks atbaļsteiti.

Itūšaļt mes īmam iz konkursa pyrmū kuortu, piec pyrmuos kuortys storptautyska žureja, kas sastuov nu 10 storptautysku puorstuovu i 2 Latvejis puorstuovu, izlems, kurys nu piļsātu dūsīs iz ūtrū kuortu. Pyrmuos kuortys aizdavums beja izveiduot viņ koncepceju, īskotu tymā, kai mes dūmojam, kas ir tuos kulturys, muokslys nūtikšonys, kas mums redzīs svareigys, strategiski īzeimēt ceļu, kaidā gribim īt. Itūšaļt mes runojam viņ par idejom, mes narunojam par precizom nūtikšonom. Tys pūsmys leidz Eiropys kulturys golvyspiļsātai ir gondreiž 7 godi, daudz kas var maineitīs. Partū itūšaļt programā ir ītvartys idejis, ka tiksim iz ūtrū kuortu, suoksim runuot par ideju realizacejis īspiejom i kai idejis paliks par konkretom kulturys nūtikšonom, konkretuoku budžeta dasacejumu.

Par laikmeteigom muokslys izpausmem, storpdisciplinarim aspektim caur Rotko prizmu runojam apakšprogamā “Rotko rada”. Daugovpiļs vīna nu lelūs spāka zeimu kulturys jūmā ir Rotko, caur jū mes izspielēsim jaunradis ideju. Bet myusu pīduovuojums ir cīš daudzveideigs. Te var atrast i urbanai vītradei veļteitys apakšprogramys, i dobai veļteitu programu “Dabai rada”, kuramā runojam par cylvāka i dobys attīceibom saudzejūšā, ryupu pylnā aspektā, kur cylvāks nav patārātuojs, bet dobys daļa. Dūmojam, kai muoksla var īīt dobā, jū atbolstūt, na lītojūt. Par tradicionalūs kulturu kūpā kūpā sadzeivuošonu runojam apakšprogramā “Pasaulei rada”, kurā mes izspielejam saleidzynuošonu, apsaverūt Latgolā dzeivojūšūs tauteibu tradicionaluos kulturys davumu, tymā skaitā latgalīšu, ar vysaidim cylvāku stuostim i leidzīsaistis projektim, bolsa dūšonu tim cylvākim, kuri palīk it kai molā, palīk naīvāruoti. Mes myusu programā runojam ari par goreiguos veseleibys problematiku, kas eipaši aktuala šudiņ saisteibā ar pandemejis situaceju, kuramā lela lūma ticeibai i religejai, kai jei var paleidzēt.

Lūbšonūs konkursā i ideju realizaceju!