Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis kulturys kanonā sūpluok taidu nūzaru kai tautys tradicejis, arhitektura i dizains, skotuvis muoksla, literatura, vizualuo muoksla, muzyka i kinys izcyluokajom vierteibom niule īkļautys ari ostonis kanoniskys Latvejis ainovys – Daugovys ainova, Zemgalis leidzonuma ainova, Gaujis senīlejis ainova, Latgolys azarainis ainova, Latvejis mežu ainova, pījiurys ainova, Vydzemis pauguraiņu ainova i Abovys seņīlejis ainova, informej Latvejis Nacionaluos bibliotekys (LNB) projekta “Latvijas kultūras kanons” vadeituoja Maija Treile.

Jaunuos vierteibys varams īpazeit Latvejis kulturys kanona škārsteikla vītnē ITE, kur ekspertu Anitys Zarinis i Oļģerta Nikodemus tekstus papyldynoj boguoteigi materiali: myusdīnu fotografejis nu projekta “Ainavu dārgumi” i viesturiskuos fotografejis nu projekta “Zudusī Latvija”, kartis nu LNB Kartografiskūs materialu kruojuma, 20. g. s. suoku turistu bukleti nu LNB Seikīspīddorbu kruojuma, kai ari saitis iz interesantuokajim rokstim periodikys resursā.

Paplašynojūt Latvejis kulturys kanonu ar ainovu sadaļu, suokta ari sadarbeiba ar Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts kinofotofonodokumentu arhiva audiovizualūs, foto i skanis dokumentu digitalū kruotuvi “Redzi, dzirdi Latviju!”, kas ainovu paguotnis skotus ļaun īraudzeit dokumentalu filmu i kinohroniku kadrūs. Latvejis apceļuotuojim kanoniskūs ainovu īpazeišonā nūderēs saitis iz vysaidim maršrutim Latvejis Investiceju i atteisteibys agenturys vītnē ITE, profesionaluos lauku ceļuotuoju asociacejis “Lauku ceļotājs” sātyslopā i cytūs resursūs. Leidzeigi kai vysā kanona škārsteikla vītnē, informaceja tiks regulari puorsavārta i papyldynuota. 

Ideja papyldynuot Latvejis kulturys kanonu ar ainovu sadaļu roduos jau apmāram pyrms desmit godu – nailgi piec 99 kanona vierteibu atlasis septeņuos kulturys nūzarēs. Godu gaitā itamā procesā sasadorbuojušys Latvejis Kulturys ministreja, Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja i LNB. Latvejis vaļsts symtgadis svineibu pasuokumu programys ītvorā tyka realizāts vierīneigs projekts “Ainavu dārgumi” (ITE). Juo ītvorā, īsaistūt īdzeivuotuojus i Ainovu ekspertu padūmi, kai Latvejis duorgumi tyka izvierzeitys 50 ainovys, kas boguoteigi atspīgeļoj Latvejis ainaviskuos vierteibys regionalā mārūgā. Jamūt vārā kotrā plānuošonys regionā izvierzeitūs ainovu duorgumus, Ainovu ekspertu padūme vīnojuos par plašuokom ainovom – nacionaluo mārūga vierteibom, kas ir īkļaunamys Latvejis kulturys kanonā. Byutisku īguļdejumu ainaviskūs vierteibu formuliešonā davuse habilitātuo geografejis zynuotņu doktore, Latvejis Zynuotņu akademejis (LZA) korespondentuojlūcekle Aija Melluma, Latvejis Universitatis (LU) profesors, LZA korespondentuojlūceklis Oļģerts Nikodemus i LU asociātuo profesore, Dr. geogr. Anita Zariņa.

Latvejis kulturys kanona pamatu septeņuos tematiskuos kulturys nūzarēs 2008. godā izaraudzeja eipaši veiduotys ekspertu grupys. Nu 2013. gods aktivi nūteik Latvejis kulturys kanona izgleiteibys programys radūšuos darbneicys regionūs, par tradiceju ir palics Kulturys kanona konkurss, kū reikoj Latvejis Kulturys akademeja. LNB Latvejis kulturys kanona škārsteikla vītnis atjaunuošonu suoce 2015. godā i nu 2017. gods septembra jei ir daīmama plašam apmaklātuoju lūkam. Itūšaļt informaceja daīmama latvīšu i angļu volūdā, dreizumā lopa tiks dublāta ari vuocu i krīvu volūdā. Latvejis kulturys kanona projektu LNB eistynoj ar Latvejis Republikys Kulturys ministrejis finansiejumu.

“Latgolys azaru ainova aba Latgolys zylūs azaru zeme ir tālains apzeimiejums Latgolys augstīnei, kuru caurauž lels skaits leluoku voi mozuoku azaru. Storp augstajim pakolnim jī vejās i lūkuos paugurainis lejuos, vierknejūtīs sovpateigā azaru rokstā i veidojūt Latvejai unikalu ainovu – laduoja veiduotuos azaru zemis simbolu. Itai azaru paugurainei na viņ soveigs dobys skaistums, kuru aprakstejuši daudzi latgalīšu autori i apbreinuojuši daudzi Latgolys apceļuotuoji, bet juos geografiskajam nuvītuojumam bejuse ari nūzeimeiga lūma ainovys kulturviesturiskūs sovpateibu veiduošonā,” par Latgolys azarainis ainovu roksta Anita Zariņa.

Kas soveigs taišni Latgolai Latvejis mežu ainovā? “Latgolys augstīnis i Austrumlatgolys ainovzemēs i ari puorejā Latvejis teritorejā ainovys raksturu i dizainu ītekmej bārzu audzis, kas daudzvīt veiduojušuos iz bejušom lauksaimnīceibys zemem. Sovutīs, Zemgalē i ari Kūrzemē gon teiraudzēs, gon mystruotuos audzēs plaši izplateiti ir ūzuli aba gāršys tipa mežu ainovys,” par Latvejis mežu ainovu roksta Oļģerts Nikodemus.

A. Zarinis rokstā “Daugavas ainava” Latvejis liktiņupei Latvijā izdaleiti pīci pūsmi, kas vad cauri atškirigom ainovom, iz Latgolu atsatīc div Daugovys pūsmi: “Augštecē Pīdrujis–Daugovpiļs pūsmys atsarūn terasātā seņīlejā, te upe mat deveņus lelus leikumus, veidojūt kruošnis i unikalys mežainūs terašu, grovu, pītaku īleju i stuovūs krauju ainovys. Saskaņā ar geografa Gunta Eberharda pietejumim tei ir senejuokuo īleja Latvejā, sarežgeituokais i daudzveideiguokais Daugovys īlejis pūsmys. Īlejis ainovu i dobys vierteibu aizsardzeibai te ir izveiduotys “Augšdaugovys” i “Daugovys lūku” aizsorgojamuos dobys teritorejis, kurys īmīsoj na viņ daudzveideigu kulturvidis telpu (pīmāram, vacticeibnīku sādžys, muižys i pusmuižys), tok ari ceiņu pret īlejis appludynuošonu 1980. godūs, apstuodynojūt Daugovpiļs HES byuvnīceibu.

Aiz Daugovpiļs, upei pasagrīžūt iz zīmelim, Daugovpiļs–Pļaveņu pūsmā upe tak caur leidzonumu, pajamūt lelu daudzumu tuos pītaku iudiņu. Te Daugova palīk plotuoka i mozuo krytuma deļ romoni veļ sovus iudiņus zamajūs krostūs. Lejpus Jersikys pasaruoda dolomiti gon Daugovys gulļnē, veidojūt krācis, gon krostu kraujuos. Ainovys daudzveideibu i glaznainumu te vairoj daudzuos Daugovys solys. (..) Leidz ar Keguma HES i vāluok ari Reigys HES izbyuvi Daugovys plyudu režims vairs naapdraud upis lejteci i Reigu, tok Kruoslovys–Daugovpiļs pūsmā i lejpus Jākubpiļs vys veidojās lads straumis, veidojūt īspaideigys vižņu i lads sableiviejuma ainovys.”