Gruomotu viertej: Laura Melne, viesturneica

Kod maņ beja kaidi pīci godi, es syltā 30. juņa dīnā staiguoju pa pogolmu eipašys jutūnis puorjimta, saimei paziņojūt, ka šudiņ tok ir svātki – Renāra Kaupera vuordadīna. Deveņu godu vacumā “Prāta Vētras” (PV) koncerts Rēzeknē beja vīns nu munu leluokūs sapynu pīpiļdejumu. Vēļ piec goda es, osorys reidama, bez apstuojis ar ritini braukuoju rindžus ap sātu, puordzeivojūt par Mumiņa tragiskū aizīšonu myužeibā. “Prāta Vētrys” koncerts Preiļūs taišni munā 18. dzimšonys dīnā beja vysskaistuokuo īspiejamuo duovona. Juosoka, ka beidzamajūs godūs vaira ar napacīteibu i sajiusmu nagaidu kotru jaunu dzīsmi i daudz vaira klausūs vacū PV muzyku (ar naivu cereibu, ka kaidu dīnu jī varātu nūspielēt koncertu ar sovom 90. godu dzīsmem). Tok naaizmierstamais grupys koncerts Daugovpilī pyrma puors godu, kod trokajā leitā atsatopu kūpā ar miļzeigu boru svešu, bet tikpat izmierkušu cylvāku dzīžam leidza pat tom PV dzīsmem, par kuruom mādzu savībt dagunu, pīruodeja, ka itei saikne ir nagaistūša.

Ar “Prāta Vētru” maņ ir taipat kai ar bierneibys draugim voi klasisbīdrim. Pīaugušā vacumā myusu attīceibys mādz veiduotīs cytaiž kai nazkod, tok eipaša vīta munā dzeivē jim byus vysod. Mes kūpā asam izauguši.

Pyrma puors mienešu puorskaiteju Juoņa Žildis gruomotu par grupu “Jauns mēness” i pi seve padūmuoju, ka Latvejā puoruok moz teik raksteitys itaida veida gruomotys par muzikim. A par “Prāta Vētru” vyspuor nav! Paguoja lobuokajā gadīnī puors nedeļu i jau koč kur socialajūs teiklūs suoce pazibēt runys, ka dreiži taida byus. Redz, kai darunuoju! Pyrmais lelais puorsteigums beja gruomotys autore – tei ir Alīna Katrāne-Šilinga – scenariste i reklamys tekstu autore nu Moskovys. Jei sarakstejuse gruomotu Krīvejis auditorejai, tok izlamts tū puortulkuot ari latviski (tulkuojs Ilmārs Šlāpins). Par sābru vaļsts auditoreju, prūtams, nikaidu vaicuojumu, bet voi eistyn latvīšu auditorejai, kas vys jau seņ byutu gotovi “Prāta Vētru” īraksteit kulturys kanonā, grupys koncertus Mežaparkā gaida tikpat cīši, cik dzīšmusvātkus, i labi zyna, kas sekoj piec “hop, hop, lala lala lala”, itaids tulkuots variants byus pījamams i pīmāruots? Tei maņ ruodejuos vysleluokuo gruomotys intriga.

Gruomotys “Prāta Vētra. Meklēt vienam otru” izmārs ir īspaideigs. Na puslopu ziņā (287), nu taišni leluma i vuoku bīzuma. Puorškūrstūt tei atsakluoj kai taids lels karteņu i atmiņu albums. Cīši, cīši daudz vysaidu laiku karteņu, suocūt nu grupys dalinīku bierneibys leidz pat šudiņdīnai. Gruomota sadaleita ostoņuos nūdaļuos, kas lakoniski izsaceitys ar vīnu vuordu (Suokums, Draudzeiba, Dzeive, Breiveiba, Aicynuojums, Mīlesteiba, Raksturs, Panuokumi). Vysys nūdalis suocās ar īvodvuordim, kam sekoj kotra grupys dalinīka atsevišks stuostejums. Nūdalis beiguos par grupu i ari attīceigū sadalis atslāgvuordu izasoka vīns voi vairuoki cylvāki, kam bejuse saisteiba ar “Prāta Vētru”. Autoris bolsu mes praktiski nadzieržom. Atškireibā nu jau pīmynātuos Juoņa Žildis gruomotys “Piekūns skrien debesīs”, ni mes zynom, kai tyka veiduota itei gruomota (tū viņ nadaudz paruoda PV menedžmenta vadeituojis Aijis Auškāpys īvodvuordi), ni mes zynom, kū autore dūmoj par grupu i kai ar jū sasatykuse. Gruomotā pat ir tulkuotuoja Ilmāra Šlāpina stuosts par grupu, tok Alīna Katrāne-Šilinga palykuse piļneigi naradzama. Centrā ir “Prāta Vētra”, i itys ir skots nu molys.

Pavirši puorškūrstūt gruomotu i piec tam suocūt tū skaiteit, puorjēme nalela viļšonuos sajiuta. 2015. godā izguoja dokumentaluo kina “Prāta Vētra: starp krastiem”, kura, leidzeigi itai gruomotai, tyka reklamāta ar apgolvuojumu, ka grupys dalinīki tamā byus tik atkluoti kai nikod. I taisneiba jau beja – tī pyrmūreiz jī publiski stuosteja par tragedeju ar Mumiņu i tuo īspiejamajim cālūnim, ari par krīzi PV darbeibā, kod 20 godu jubileja koncerts jim varēja palikt pādejais, pasaruodeja da šam naradzāti grupys arhivu video i stuosti par jauneibys trokuleibom. Tok vysleluokais akcents kinā tyka lykts iz stuostu par bierneibu Jelgovā, izaugšonu PSRS, krīvu volūdys zynuošonom, kas devs īspiejis īkaruot Austrumu tiergu. Tys beja nailgi piec sabīdreibys sašutuma par grupys koncertiešonu Krīvejā, eipaši festivalā “Našestvije”, kur tyka izruodeiti ari krīvu armejis tanki. Ruodejuos, ka ari itei gruomota suocās leidzeigi – tī poši jau zynomī bierneibys stuosti, par pīmāru, kai Renārs sēdēja dzeivūklī pi lūga i vērēs iz bārnim pogolmā, cikom pi juo naatguoja Kaspars i napasauce uorā, Jubalta atziņa par tū, cik labi ir zynuot sābru volūdu, jo tei ir atslāgs iz cylvāka sirdi i tautu i tt. Bez puormatumu saturam, nu ruodejuos, ka itū vysu es jau asu dzierdiejuse. Kur ir koč kas jauns i nazynams!? Tok pamozom teksts “īsasakrieja” i jau ūtruos nūdalis beiguos saprotu, ka gruomota pavysam nūteikti nabyus viņ kinys replika drukuotā veidā.

Vīns nu pīmynātuos kinys režisoru – Sandijs Semjonovs – intervejuos ir sacejs, ka nikas pruoteigs nu tuos nabyutu saguojs, ka jī intervātu vysus grupys dalinīkus reizē. “Prāta Vētras” kūpeiguos intervejis parosti beidzās ar daudzi smīklu i draudzeigu apsaceļšonu. I skateituoji, i intervātuojs beiguos palīk prīceigi, koč i eistineibā varbyut pat nav sajāmuši atbiļdis iz leluokū daļu nu sovu vaicuojumu. Cytaiž ir, kod runoj ar kotru atseviški. Itū metodi veiksmeigi izmontuojuse ari gruomotys autore. Jai ari izadevs izveiduot cīši veiksmeigu gruomotys kompoziceju. Grybātūs saceit, ka te radzama juos scenareju raksteišonys i reklamys jūmys pīredze – vīnys nūdalis (voi apakšnūdalis) teksts beidzās iz taidys notys, kam nuokamuos suokums ir cīši organiskys turpynuojums. Ja Renāra Kaupera teksta pādejais teikums ir par grupu “Bi-2”, tod nuokamais ir “Bi-2” stuostejums. Ja Kaspars Ruoga pabeidz ar stuostu par meditiešonu Indejā i Budu, Juoņs Jubalts kai nuokamais īsuoc ar tekstu, ka jis sevi religejā i filozofejā nameklej. Grupys dalinīku stuosti munā golvā izskanēja jūs bolsūs kai taidā kinā, kas cīši veiksmeigi samontāta. Varbyut naleli ībyldumi beja tik pret cytu cylvāku stuostu tematiku. Tymūs jī runoj na viņ par grupu, bet ari nadaudz par sevi attīceiguos nūdalis temys kontekstā. Nav juovaicoj, deļkuo “Bi-2” ir nūdaļā par draudzeibu voi PV menedžere Aija Auškāpa pi aicynuojuma. Ari Raimonds Pauls, vystycamuok, bierneibā PV puišim sovā ziņā beja muzykals suokums i juo personeiguos bierneibys atminis interesantys, lai ari tūs asameiba gruomotā nadaudz mulsynūša, tok krīvu akters Aleksandrs Petrovs ar sovom puordūmom par mīlesteibu puors puslopu garumā maņ kai latvīšu skaiteituojai lelu interesi naradeja.

Voi gruomota ir tik atkluota, kai teik sūleits iz tuos mugurpusis vuoceņa? Nui i nā. Vyss atkareigs nu tuo, kū gruomotys skaiteituojs grib sagaideit.

Kod TV raidejumā “Kultūrdeva” grupai vaicuoja, voi jī nasabeist nu dzaltonuos presis, Kaspars Ruoga pasasmēja, ka pīmāru jau paruodejs jūs školys bīdrys i draugs akters Artūrs Skrastiņš, par kū pārņ izguoja gruomota. Jī zyna, kas jūs sagaida (dzaltonuo prese skali apraksteja izvylkumus nu gruomotys, kas skar juo personeigū dzeivi), i ir tam gotovi. Taišni pats Kaspars ari beja tys, par kū piec gruomotys izīšonys ari pasaruodeja vysskaļuokī attīceigūs izdavumu i portalu viersroksti, tok kūpumā juosoka, ka nikuo daudzi sensacionalu viersrokstu cīneiga tī nav. Bet, pa manim, gruomota eistyn ir atkluota. Ar četrom individualom viestulem Mumiņam, kas raksteitys na viņ lai, īspiejams, tyktu golā ar sovom emocejom, bet ari publiskuošonai, kam vajadzeiga lela drūsme. Ar tū, ka “Prāta Vētra” beidzūt nasabeist sevi paruodeit aiz tuo burbuleiša rūbeža, kur jūs īlykuši klauseituoji i fani. Vysod gaiši, pozitivi i prīceigi. Gruomotā kotrys ir jis pats. Te mes varim izzynuot, cik gryuta ir bejuse škieršonuos nu PV pyrmuo menedžera Alda Hofmaņa, kai eistyn jiutās niulenejais grupys basgitarists Ingars Viļums, kurs it kai ir grupā, bet teoretiski vysur pasaruoda viņ četri dalinīki. Varbyut nadaudz mozuok jauna mes varim izzynuot par Renāru Kauperu. Ar jū vys tik vysmoz reizi godā pasaruoda kaida pamateiguoka interveja kaidā nu sīvīšu žurnalu, kur jis ir pastuostejs pat vaira kai var skaiteit gruomotā. Tok ite daudz lobuok var īpazeit puorejūs puišus (gryuši cytaiž jūs nūsaukt, koč i apsazynoju, ka jī vysi jau ir 45+ vacuma grupā) i saprast, cik jī vysi ir atškireigi. Tū akcentej i sovulaik nu jūs daiļradis aizgiutais kinys nūsaukums par četrim krostim, i gruomotys nūsaukums “Meklēt vienam otru”. Piec Mumiņa nuovis jī ir palykuši kai četri atškireigi krosti – cikom jī turpynuos cyts cytu meklēt, tikom “Prāta Vētra” pastuovēs.

Latvejā mums kotram ir sovys asociacejis ar grupu “Prāta Vētra” (roksta īvodā es nūruodeju sovejuos). Partū varbyut ari tys, ka autore Alīna Katrāne-Šilinga nav bejuse godu desmitem saisteita ar jim, ir gruomotys veiksmis atslāgs. Jei naruoda tū, kaida grupa ir jai (voi kaidu auditoreja grybātu tū redzēt), bet paruoda, cik atškireiga tei var ruodeitīs cytim. Na viņ cytim izasaceit par PV uzrunuotajim cylvākim, bet ari pošim tuos dalinīkim.

Izaruod, ka vīnam “Prāta Vētra” ir dzeivis pamatlītu sarokstā, par kū jis gotovs ceineitīs, cik viņ varēs, cikom cyts apsazynoj, ka kaidu dīnu juo stuosts itamā grupā, vysdreižuok, var beigtīs i tys nabyus nikaids pasauļa gols.

Gruomota nav par “Prāta Vētru” kai izstruoduotu i nūspūdrynuotu publiskū tālu, tei ir par Māri, Kasparu, Renāru, Juoni (i nakluotīnē Mumiņu). Te nav ni hronologisku puorskotu par “Prāta Vētras” darbeibu, ni diskografejis. Bet jūs pošu stuosti paruoda daudz vaira. Apzynuoti voi naapzynuoti, tīšūs tekstūs voi zemtekstūs. Taišni tī ir atbiļdis, deļkuo “Prāta Vētra” ir rodusēs i pastuov jau vaira nikai 30 gadu.