Sagataveja: portals lakuga.lv

14. junī 11.00 stuņdēs, pīmynūt 80. godadīnu, kai Padūmu Savīneiba piec Latvejis okupacejis organizēja pyrmuos masu deportacejis, vysā Latvejā vīnlaiceigi nūtiks pīminis pasuokums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 1941. gada deportācijām”. Juo laikā 119 Latvejis pošvaļdeibuos tiks nūlaseiti vaira par 15 000 izsyuteitūs personu vuordi. Lasejumus īvadeis Vaļsts prezidenta Egila Levita uzruna 10.50 stuņdēs, viestej pasuokumā īsaisteitūs sātyslopys i “Facebook.com” pasuokuma īroksti.

Vaļsts prezidenta uzrunu puorraideis Latvejis Televizejis 1. programā i Latvejis Radejis 1. programā. Lasejumu tīšraidis nu 119 pošvaļdeibu varēs vertīs Latvejis sabīdryskūs medeju portalā i Latvejis Nacionaluos bibliotekys teimekļa vītnē, kai ari eipašā itai nūtikšonai Karšu izdevnīceibys “Jāņa sēta” izstruoduotā digitalā kartē. Vosorys ūtrajā pusē varēs nūsavērt pasuokuma “Aizvestie. Neaizmirstie” laikā straumātūs vuordu lasejumu īrokstus. Digitaluo karte ar laiku tiks papyldynuota gon ar 1949. goda deportacejuos izsyuteitajim cylvāku vuordim, gon ari ar cytim materialim.

Nu Abrinis 190 izsyuteitūs vuordu laseišona nūtiks Latvejis Nacionalajā bibliotekā.

Aglyunā pasuokumu reikoj Aglyunys nūvoda dūme i Aglyunys Kulturys centrs, kur tiks nūlaseiti 35 deportātūs cylvāku vuordi.

Baļtinovā atceris pasuokumu reikoj Baļtinovys nūvods, te nūlaseis 25 deportātūs vuordus.

Bolvu piļsātā vuordu laseišona nūtiks Bolvu Kulturys i atpyutys centrā, tiks nūsaukti 110 deportātūs Bolvu nūvoda cylvāku vuordi. Pasuokuma reikuotuoji aicynoj atsaguoduot, pīminēt i gūdynuot deportacejuos cītušūs Bolvūs pi pīminekļa Abrinis apriņča komunistiskuo genocida uperu pīmiņai i Kubulūs pi komunistiskuo genocida uperu pīminis akmiņa (pīmineklis represātajim Bolvu stacejā), nūlīkūt zīdus i aizdadzūt sveceitis.

Ciblys nūvodā nu pošvaļdeibys teritorejis deportātūs personu vuordu laseišona nūtiks Leidumnīku pogosta Leidumnīkūs, ite tiks nūsaukti 54 deportātūs cylvāku vuordi.

Dagdā vuordus pi pīminekļa “Sērojošā māte” laseis Dagdys nūvoda Kulturys centra kulturys dorba vadeituoja Solvita Plivča. Tiks nūsaukti 64 deportātūs cylvāku vuordi.

Daugovpilī Komunistiskuo genocida uperu pīminis šaļteņa nūtiks 10.30 stuņdēs, piec tam 11.00 stuņdēs Daugovpiļs teatra akteri pi pīminis akmiņa “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem” A. Pumpura skvērā nūlaseis 672 deportātūs cylvāku vuordus.

Daugovpiļs nūvoda jaunīši – Vabalis vydsškolys škoļneica Marta Kucina, Naujinis pamatškolys škoļneica Santa Bule, Kolupa pamatškolys škoļneica Valērija Laskina i Špoģu vydsškolys škoļnīks Juris Lāčaunieks – Daugovpiļs nūvoda Kulturys centrā “Vārpa” laseis 177 deportātūs cylvāku vuordus.

Kuorsovā pasuokumu reikoj Kuorsovys nūvods, tiks nūlaseiti 80 deportātūs cylvāku vuordi.

Kruoslovys nūvodā pasuokumu reikoj represātūs bīdreibys nūdaļa, Kruoslovys kulturys nomā 100 deportātūs cylvāku vuordus nūlaseis Inga Kavinska i Vodemārs Varslavāns.

Leivuona nūvoda kulturys centra puorstuovi laseis 96 deportātūs cylvāku vuordus, tū varēs vāruot ari Leivuona nūvoda facebook.com lopā. Leivuonu nūvoda dūme aicynoj īdzeivuotuojus individuali voi muojsaimnīceibu ītvorūs vysys dīnys garumā nūlikt zīdus i sveceitis pi pīminis akmiņa Leivuona dzeļžaceļa stacejā, pīmynūt daudzūs nūvadnīku tragiskūs liktiņus.

Ludzys nūvodā atceris pasuokums suoksīs 10.45 stuņdēs Ludzys dzeļžaceļa stacejā, 249 izvastūs cylvāku vuordus laseis Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja specialisti.

Preiļu nūvoda pošvaļdeibā vuordu laseišona nūtiks pi Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja vidis izstuodis “Tūkstoš atmiņu sirdī dzeļ” Raiņa bulvarī 28. Ite 34 izvastūs cylvāku vuordus nūlaseis deportātuos Vanagu saimis mozmeita i meita Sandra Ivčenko.

Rēzeknē pīminis pasuokumi suoksīs 9.00 stuņdēs ar zīdu nūlikšonu i sveču aizdegšonu pi pīminis zeimis dzeļžaceļa stacejis “Rēzekne II” teritorejā. 9.30 stuņdēs paradzāta zīdu nūlikšona i sveču aizdegšona pi sorkonuo terora uperu pīminis akmiņa Atbreivuošonys alejā (skverā pi baptistu bazneicys). 9.50 stuņdēs piļsātā īsaskaneis vysu konfeseju bazneicu zvoni, 10.00 suoksīs pīminis dīvkolpuojums Vyssvātuokuos Jezus sirds Rūmys katuoļu katedralē.

10.50 stuņdēs Rēzeknis piļsātys oficialajā “Facebook.com” lopā varēs dzierdēt Latvejis vaļsts prezidenta Egila Levita uzrunu, a 11.00 stuņdēs Rēzeknis Tautys teatra akteri Oskars Lustiks i Aldis Leidums Latgolys Kulturviesturis muzejā suoks laseit 166 represātūs riezeknīšu vuordus. 12.00 stuņdēs, skonūt vaļsts himnai pyušomūs instrumentu orkestra “Rēzekne” izpiļdejumā, tiks nūlykti zīdi i svecis pi pīminekļa “Vienoti Latvijai”.

Rēzeknis pošvaļdeiba aicynoj piļsātys īdzeivuotuojus nu 9.00 leidz 12.00 pīsadaleit pasuokumūs i gūdynuot pyrma 80 godim deportātūs īdzeivuotuoju pīmiņu, individuali nūlīkūt zīdus ar represejom saisteitajuos pīminis vītuos Rēzeknē. Nūlīkūt zīdus, lyugums īvāruot vysus ar virusa Covid-19 epidemeju saisteitūs īrūbežuojumus.

Rēzeknis nūvoda Maltā 350 deportātūs cylvāku vuordus Maltys pogosta bibliotekā, Stacejis īlā 24, laseis Elīna Prusaka, Maltys KN vadeituoja, Lija Kļaviņa-Lozda, Maltys vydsškolys direktora vītneica, matematikys školuotuoja, Skaidrīte Babre, Maltys vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja.

Rībeņūs pasuokumu reikoj Rībeņu nūvoda kulturys centrs, tiks nūlaseiti 33 izvastūs vuordi.

Ruguoju nūvoda Tautys nomā 35 deportātūs cylvāku vuordus nūlaseis Ruguoju nūvoda muzeja vadeituoja Velga Vīcupa.

Varakļuonu pošvaļdeibā pasuokums nūtiks pi pīminis akmiņa Stiernīnē, 35 deportātūs cylvāku vuordus laseis pošvaļdeibys īdzeivuotuoji.

Vuorkovā pasuokums nūtiks pi Boltuo atceris krysta. 33 deportātūs cylvāku vuordus laseis  pošvaļdeibys īdzeivuotuoji.

Viļakā pasuokumu reikoj Viļakys nūvods, tiks nūlaseiti 37 izvastūs cylvāku vuordi.

Viļānu nūvoda pošvaļdeibā Viļānu vydsškolys školāni laseis 44 deportātūs cylvāku vuordus dzeļžaceļa stacejis laukumā pi Totalitarūs režimu genocida uperim veļteitys pīminis pluoksnis.

Zylupē deportātuos personys pīminēs i 51 vuordu nūlaseis Zylupis katuoļu bazneicā. Te pasuokumu reikoj Zylupis i Pasīnis draudzis prāvests Vitālijs Filipenoks.

14. juņa pīminis pasuokuma reikuotuoji aicynoj īvāruot vaļstī nūsaceitūs epidemiologiskūs nūsacejumus, nasapuļcēt i vērtīs lasejumus tīšraidē LSM i LNB vītnēs.

Informaceju par izsyuteišonom var apsavērt Latvejis Nacionaluo arhiva i Latvejis Vaļsts arhiva virtualā izstuodē “1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos” ITE.