Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Latvejā Mači i saliktini ar “mačim” ir izplateiti vītvuordi, sastūpami ari taidi uzvuordi. Latgolā pazeistamuokais vuords ar “mačim” ir “stuomači”, bet jis nikuo napasoka par “mačim”.  Kas ir mači, nūskaidruosim logiskā izsprīšonā.

Stuomači

Nu viersrokstā nūsauktūs vuordu “stuomači” zynoms sevkuram, kas koč kū zyna par eistom latgalīšu kuozom. Tai Latgolā sauce kuozuos napraseitūs gostus, kas pacīnuošonu nūpeļneja ar atraktivu kuozinīku apdzīduošonu. Vuords ir vacs, jū roksta, naīvārojūt morfologiskū principu: stuomacs, na stuovmacs. Redzīs, ka par vuorda nūzeimi vyss skaidrys – napraseitajim gostim nav vītys pi golda, partū jī stuov. Pat nasaprosa piec saliktiņa ūtruo vuorda nūzeimis skaidruojuma.

Vuords “stuomačs/stuomači” daudz izmontuots ari publicistikā, atteistūt vuorda puornastuos nūzeimis pat leidz konceptam “stuomaceiba”. Tai, pīmāram, 20. g. s. 20. i 30. godu suokumā Latgolys Demokratiskuos zemnīku savīneibys oficialajā laikrokstā “Zemnīka Ziņas” par “politiskajim stuomačim” teik konsekventi apsaukti partejis ideologiskī oponenti – Latgolys Progresivuo tautys apvīneiba, kas, piec avīzis autoru dūmom, asūte stuomaču ciļts, kas pīkūp stuomaču politiku i demonstrej augstuokū “stomacības mokslu ar stomaciskū lilišonūs”. (Zemnīka Ziņas, 1931, nr. 26)

Vuorda “stuomačs” ekspreseja izmontuota ari socialūs procesu raksturuojumam, aktualizejūt Latgolys īdzeivuotuoju atstumteibu i beztīseibu, pīmāram: “Jyus dorba tauta – sauči-krauči, oroji un lynu kulstitoji, borini un atraitnes, bobuli un bezzemniki, jyus skaistos guvu slaucejas Madalites un Borboliņas, jyus stomači un cyti bezdarbnīki.”(Latgolas Vòrds, 1928, nr. 28) Vairuok par stuomačim i stuomaceibu puorskaitit Angelikys Juško-Štekelis saraksteitajā škierklī “Stuomači” “Latgolys lingvoteritorialajā vuordineicā” (2012)

Mačala/mačula te naīsadar

Indoeiropīšu (ide) volūduos var izsekuot div etomologejis linejom ar mac-/mač-. Voi vysuos slāvu volūduos ir ituos saknis vuordi, kas saisteiti ar mierciešonu i slapņumu, pīmāram, krīvu “мочи́ть” ‘miercēt’, моча́ ‘meizali; slapņums’, мо́крый ‘slapnis’, “моча́га” i “моча́г” ‘slapņa, pūraina vīta’.

Itai semantiskai i izceļsmis vuordu grupai pīdereigi latgalīšu aizajimtī vuordi, kai “mačala” i “mačula”, kas apzeimej lynu muorku i nav izplateituokais vuords taidys iudiņa tiļpnis nūsaukšonai. Puorejī saknis mac-/mač- vuordi ar itū nav saisteiti. Baltu volūduos ir gara sovu montuotu sinonimu aile slapņu vītu apzeimiešonai.

Nagativa ekspreseja

Vuords “stuomači”, ari nasaprūtamais “stukmači”, uzvuords “Cyukmačs” nūruoda, ka runa dreizuok ir par cylvākim, na vītom. Latvīšu volūdys vuordineicā vuords “macis” teik skaidruots kai “muļķīgs, truls cilvēks”, kas nikuo napasoka par vuorda agruokū nūzeimi, kas acimradzūt aizmiersta, a nagativa emocionala nūkruosa palykuse voi dalykta.

Nagativa ekspreseja soveiga ari cytim latgalīšu vuordim ar pīdiekli -ač- voi -ič-, pīmāram: neivojūšais uzjiemieja apzeimiejums “firmačs”, barbarisms “bagačs”, Valentina Lukaševiča specvuorduojā donžuanu apzeimiejumi “meitičs” i “pizičs”. Ilmārs Mežs uzvuordu “Pizičs” gon skaidroj ar suomugrisku ciļmi – ‘mozs’, tok tys naizslādz vuordam šaurā apvydā izaplatejušu donžuana semantiku.

Mats – mārs, lels daudzums, nu tuo variešona

Acimradzami nūvecejušū apvydvuordu “mats” vuordineica skaidroj kai atleidzeibu par maļšonu ci kuļšonu naturā (gryudu veidā), apkūpojūt vairuokuos etimologejis vuordineicuos saceitū, jis radnīceigs lītuvīšu “mãčius” i “mãtas” ‘garuma, svora, laika miereišonys vīneiba; lelums i daudzums’, tok ari krīvu “мочь” ‘variešona’, gotu “mahts” ‘varonums, spāks’, vuocu “die Macht” ‘vara, spāks, lelvaļsts’, angļu “much” ‘daudz’, kas nūvad pi protogermaņu rekonstruātuos saknis “*meg-” ‘lels’ i ide “*me-ti-” ‘mārs, gudreiba’.

Arhaisms “mats” sastūpams myusdīnu salikteņūs, kai “laikmats” i “prīškmats”. Pādejais  ir Ata Kronvalda darynuojums (1865) piec krīvu “предмет” parauga.

Mači – saleigtī par matu

Nu vysa pyrma saceituo izrīt, ka mači ir par matu aba māru saleigtī, salikteņa pyrmajā vuordā nūsaukts tys mats. Stuomačim kuozuos jūs mats ir stuoviešona, cyukmaču atolgojuma mārs ir cyuka, vuords nūsastyprynuojs uzvuordā, stukmaču – zynoms gobols (nu vuocu “das Stück” ‘gobols’). Dūmojams, vuords īt nu Livonejis, vuociskuo i latgaliskuo kontaktu, laika. “Stukmacs” atrūnams Pītera Stroda “Pareizraksteibas vōrdneicā”, ar atsauci iz P. Strodu Kārļa Mīlenbaha i Jāņa Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīcā” bez nūzeimis skaidrojuma (‘?’) – puoruok seņ itī vuordi tykuši lītuoti.

Mac-/mač- saknis vītvuordi izplateiti vysā Latvejā (Vietvārdu datubāze; J. Endzelīns “Latvijas PSR vietvārdi”, 1961, 363–364. lpp.), kas viņ aplīcynoj, ka pyrma nūsastyprynuošonys eipašvuordūs kasdīnys apritē lītuots taids sugysvuords. Latgolā gon na tik bīži: Mačusola Baļtinovys nūvodā, Mači Dagdys nūvoda Škaunis pogostā, kurā dzymuse latgalīšu dzejneica Marija Andžāne (1909–1988), Mačuli Ludzys nūvoda Rundānu pogostā, Sylmači Dagdys nūvoda Bierzeņu i Rībeņu nūvoda Stabuļnīku pogostā, “Macīši” Daugovpiļs nūvoda Naujinis pogostā.

I. Meža pietejumā par Latgolys uzvuordim “Mačs”, “Mačis”, ari “Mačanovskis”, “Macanovskis”, “Mačevskis”, “Mačukāns”, “Mačuks”, “Mačuļs”, “Mačuļskis” izceļsme skaidruota piec lītuvīšu parauga, kur uzvuordu “Mačys” saista ar personvuordu “Matas”, “Motejus”, kas atbylst myusu Matejam. Tok evaņgelista Mateja vuords nabeja tik populars, cik izplateits vītvuords puornūvodā.