Intervejis autore: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Ir skaidrys, ka vysaidys informacejis daudzums pīaug geometriskā progresejā, tok ir cīši svareigi miļzeigajūs ziņu, viestejumu kolnūs i arhivūs naapjukt, prast tymūs orientētīs aba cytim vuordim sokūt – byut medejprateigam. Par tū, kas ir medejprateiba, ar kū “fake news” atsaškir nu dezinformacejis i kaida ir situaceja ar medejprateibu Latgolā sarunā ar baļtinavīti, komunikacejis zynuotņu doktori i medejprateibys eksperti Klintu Ločmeli.  

Kai aizasuoce jiusu interese par medejim i medejprateibu?

Par medejim interese suocēs jau vydsškolā, kod es suoču veiduot vydsškolys avīzeiti i jau 11. klasē brauču iz Latvejis Universitatis Socialūs zynuotņu fakultatis Komunikacejis studeju nūdalis atvārtūs durovu dīnom. Jau tūšaļt maņ roduos sajiuta, ka grybu nazkū studēt  saisteibā ar žurnalistiku. Vydsškolys laikā suoču raksteit mozus raksteņus, syuteju vītejai avīzei “Vaduguns”.

Par medejprateibu runojūt, tys cīši organiski aizasuoce 2015. godā, kod suoču struoduot tikkū izveiduotajā Medeju politikys nūdaļā Kulturys ministrejā. Tūlaik mes rakstejom pyrmuos Latvejis medeju politikys pamatnūstuodnis, nūsokūt, kaidi byus tī atteisteibys vierzīni, kurim byutu juopīgrīž viereiba, tys beja pyrmais politikys planavuošonys dokuments Latvejā, kurā vyspuor tyka īkļauti medejprateiba, kai aktiviate, kurai beja nūdaleits finansiejums. Nūsacejom, ka ir napīcīšams gon bibliotekarus, gon pedagogus izgleituot par itū vaicuojumu, gon veiduot pasuokumus jaunīšim.

Struodojūt Kulturys ministrejā, cīši dabeigi saguoja, ka koordinieju medejprateibys partnerus, organizieju pīredzis apmainis braucīņus iz uorvaļstim vērtīs tū lobū praksi, kai tys nūteik cytuos vaļstīs. Taipoš dorbuojūs Eiropys Komisejis medejprateibys ekspertu dorba grupā Briselē, puorstuovūt Latveju. 2017. godā veicem ari pyrmū medejprateibys pietejumu Latvejā, tai i saguoja, ka medejprateiba palyka par tū jūmu, kurā specializiejūs.

Saisteibā ar medejprateibu dorbojūs ari tagad, losu lekcejis gon bakalaurim, gon magistrim, vodu profesionalus medejprateibys projektus.

Daudzim redzīs, ka medejprateiba saistuos tikai ar muoneigu ziņu “fake news” atpazeišonu, tok tei eisti nav taisneiba. Kas vēļ sliepās zam medejprateibys jiedzīņa?

Medejprateibys projektu tvārums Latvejā ir palics plošuoks saskaņā ar storptautiskom tendencem. Tai kai kūkim ir godu gradzyni, ari medejprateibys jiedzīns nu pyrmsuokumu ir atsateistejs i apaudzs.

Ka agruok medejprateiba tyka skaidruota kai prasme datikt, analizēt i radeit informaceju ar nūteiktu nūlyuku, tod tagad var redzēt, ka ir palics plošuoks tys vaicuojumu lūks, par kurim runojam saisteibā ar medejprateibu. Ka nu suoku tī beja vaicuojumi par drūseibu škārsteiklā, drūsom parolem, faktu puorbaudi voi propagandu nu Austrumu kaimiņvaļstim, tod itūšaļt, pasateicūt vysaidim medejprateibys projektim, kas Latvejā ir eistynuoti, mes par tū runojom jau saisteibā ar vuorda breiveibu, par tū, voi sabīdreiba izprūt, parkū medeji ir vyspuor vajadzeigi, parkū ir svareigi, lai medeji i žurnalisti var datikt informacejai i sabīdreibu informēt. Koč tys pats gadīņs Boltkrīvejā saisteibā ar prezidenta vieliešonom, paruoda, ka tys nav pošsaprūtamai – tikt pi uztycamys i patīsys informacejis.

Taipoš par medejprateibu varim runuot nu medeju psihologejis skotu punkta, kod runojam gon par vysaidim faktorim, kas ītekmej informacejis uztveri, koč voi kognitivi aizsprīdumi i stereotipi, tymā skaitā ari informacejis puorboguoteiba, ari jiedzīņs “FOMO” [fear of missing out – S. A.], kas nūzeimej bailis nazkuo nūkavēt, gon par vysaidom žurnalistikys funkcejom, kū nūzeimej etiska žurnalistika, kū nūzeimej žurnalistikys principu puorkuopumi, video vyltuojumi, kurus ar naapbruņuotu aci nimoz navar atškiert.

Itys ir vīns nu pīmāru, kai medejprateibys jiedzīņs ir izaudzs. Ka agruok tys vaira beja iz viestejuma izvierteišonu, radeišonu, tod niu jau par medejprateibu varim runuot kai par taidom prasmem, kas paleidz izprast sovstarpejuos saiknis i attīceibys storp sabīdreibu i medejim, kai sabīdreiba var ītekmēt medeja saturu, kai medeji var nūsaceit sabīdreibys vierteibys, attīksmi, izpratni par tū, kas ir skaists, stileigs, kai tehnologiskuo vide, konteksts, politiskais klimats, ekonomiskuo situaceja ītekmej medejus, parkū medeji suoc vys vaira veiduot klikškīņu viersrokstus – ekonomiskuos situacejis deļ, ir napīcīšameiba izdzeivuot, savuokt auditoreju.

Asat dasadalejuse i izstruoduojuse vairuokus projektus, tymā skaitā ari “Medejprateibys cyrku”*, kas topa kūpā ar Rēzeknis Tehnologeju akademejis docenti i komunikacejis zynuotņu doktori Sandru Murinsku. Kai roduos ideja taidam cyrkam, i kaida ir bejusi cylvāku atsauceiba?

Ideja roduos paguojušā godā, kod “Deutsche Welle” Baltejis vaļstīs organizēja projektu konkursu. Grants beja saleidzynūši nalels, tūmār tei beja īspieja izstruoduot kaidu leidz šam nabejušu i nūdereigu projektu. Mani uzrunuoja īsnēgt dasacejumu. Suokumā vēļ dūmuoju, prīškā beja gona aizjimts dorba pūsms.

Bet tod roduos ideja, ka tai kai cyrkā ir tei staiguošona pa viervi, tod ari mes iz viervis balansejam taidā informacejis vidē. Cyrkā ir taids iluzionisms, vysaidi burvesteibu triki, tai ari informacejis vidē mes varim redzēt, kai dezinformatori rauga ar myusim manipulēt. Tai roduos tei idejiskuo sasaiste ar bierneibys spēli. Ap Juonim roduos itei ideja, uzlyku tū iz papeira, kod tū apstyprynuoja, maņ beja vīnys dīnys laikā juopasoka, voi pīsadaleišu projekta eistynuošonā, sovaižuok finansejums tiks dūts ūtruos vītys īgiviejim.

Saprotu, ka maņ tys praktiski juoeistynoj, uzrunuoju kursa bīdru Rolandu Umbrovski nu bakalauru laikim, kurs maņ paleidzēja ar IT lītom i izveiduoja sātyslopu taidu, kaida jei izaver. Uzrunuoju ari Sandru Murinsku, kuru zynuoju jau lobu laiku, vairuokus godus. Tai ari kūpeigi itei spēle topa.

Juosoka, ka, verūtīs statistiku pa lejupīluodem, cik reižu izmontuoti materiali pedagogim i poša spēle, atsauceiba ir gona lela, prūtams, tei ir viļņveideiga. Atkareigs nu tuo, voi kaids školuotuojs izdūmoj itū spēli izmontuot, prūtams, tod kluot īt kaids leluoks skatejumu skaits, bet asmu ari, vodūt nūdarbeibys pedagogim i bibliotekarim, dzierdiejuse, ka spēli jau izmontoj, par tū prīca.

Ari es pyrma intervejis paraudzeju saspēlēt “Medejprateibys cyrku”,  nūsabreinieju par tū, cik daudzi vysaidu ar medejprateibu saisteitu situaceju tī ir. Voi gryuši beja vysys situacejis sakūpuot i sameklēt?

Nui, dorbs beja juoīlīk, bet saceišu, ka tuos situacejis ir leidzeigys tom, kaidys ir dzeivē. Tī, prūtams, nav precizi mināts cylvāka vuords, pavuorde, bet faktiski tī ir vaicuojumi, kas ir vīns nu risku jaunīšu auditorejai. Tī ir adresāti nu 12 godu vacuma, mes raudzejom aptvert piec īspiejis vairuok aspektu – gon klasiskuos muoneiguos zinis, tū atpazeišonu, gon ari datu aizsardzeibu, naida runys, vuorda breiveibu, atbylstūšu attālu izvēli pi rokstu i tamleidzeigi, raudzeejom jaunīšim pīduovuot situacejis, kuruos jaunīši var tikt.

Asat struoduojuse ari pi projekta “Ceļazīmes mediju lietošanā”, ir izdūta ari rūkysgruomota. Jamūt vārā tū, ka vysaidu izgleitojūšūs i paleigmaterialu i materialu par medejprateibu daudzums pasalelynoj, voi asat pamanejuse atteisteibu sabīdreibys medejprateibu prasmēs?

Nui, es grybātu nūdaleit treis pūsmus – da 2015. goda, kod nūtyka taida kai īsaskrīšona medejprateibys materialu izstruodē, mes kai ministreja aktualizejom itū tematu, medejūs suoce pasaruodeit projekti. Ari Latgolys Regionaluo televizeja, munupruot, ir veiduojuse raidejumu par dezinformaceju pīrūbežā.

Ūtrais pūsmys ir ap 2017.–2019. godu, itymā laikā pasaruodeeja cīši daudz vysaidu aktivitašu, ari augsškolys īsasaisteja, navaļstiskuos organizacejis. Ka saleidzynojom 2017. goda ruodeituojus nu Kulturys ministrejis pietejuma, ar 2019. goda Latvejis Universitatis pietejumu, kurā tyka aizdūts vīns i tys pats vaicuojums par cylvāku pošviertiejumu – voi jī muok atpazeit uztycamu informaceju nu nauztycamys i safabricātys, var redzēt, ka tys ruodeituojs ir pīaudzs nu 40% 2017. godā iz 51% 2019. godā.

Tod īt trešais pūsmys, pandemejis laiks. Kulturys ministrejis paguojušuo goda beigu pietejums paruodeja lelu kritīni. Jau vairs tikai 23% cylvāku atzyna, ka jī var atpazeit, kura informaceja ir uztycama, kura – maldynūša. Verūtīs, kas nūtiks tuoļuok piec pandemejis, varēs redzēt, voi myusu medejprateiba byus styprynuojusīs, voi taišni ūtraižuok – byus īsastuojs vēļ leluoks apjukums.

Kai var atškiert dezinformaceju nu “fake news” aba maļdeigu ziņu?

Kod īguoja itys jiedzīņs, ari es nu suokuma lītuoju “vyltus zinis” – nabeja cytu alternativu. Tok pādejā laikā ir rodusīs izpratne gon Latvejā, gon ari storptautiski, ka vyltus ziņu jiedzīņs ir puoruok šaurs. Par vyltus ziņom varim runuot tod, kod informaceja ir piļneibā izdūmuota, tai nav nikaidys sasaistis ar realitati.

Pīmāram, tuos ir zinis par aviokatastrofom Latvejā, koč taidu nimoz nav bejs, faktiski vyss, kas ir dreizuok kai cylvāka iztēlis auglis, ar dailliteraturu klasificejams. Ar jiedzīni “fake news” raizem napareizi apzeimoj ari propagandu, ari gadejumus, kod tei ir maldynūša informaceja, tū spylgtai dareja Donalds Tramps – mulsynuoja cylvākus ar tū, ka vysus vīdūkļus, komentarus, kas paruodeja jū švakā gaismā, vīdūkļus, kam jis pats napīkryta, sauce par “fake news”.

Jiedzīņs “vyltus zinis” izmontojams tikai tymūs gadīņūs, kod tuos ir piļneigi, absoluti izdūmuotys zinis. Pīmāram, naseņ “Facebook” pasaruodeja ziņa, ka Reigā, vakcinacejis centrā piec nazkuruos pūtis sajimšonys asūt nūkrits veirīts, nivīns jam nav paleidziejs, jis tī tai ari nūmirs. Kai apstyprynoj atbiļdeigī dīnesti, itaids gadejums nav fiksēts, tam nav saisteibys ar realitati, leidz ar tū var saceit, ka tei ir vyltus ziņa.

Eiropys Komiseja īsoka dezinformacejis jiedzīni, kas ir plašuoks, izmontuot, kod ir puorbaudami napatīsa, maldynūša informaceja, kas ir radeita, publiskuota, lai īgiutu ekonomisku lobumu, apzynuotai maldynuotu sabīdreibu, kas var izraiseit kaitejumu. Vyltus zinis ir izdūmuotys zinis, bet ka nūteik kaitiejums sabīdreibai i sabīdreibys maldynuošona, tod tuos vyltus zinis jau var apzeimēt kai dezinformaceju.  

Pīmāram, izdūmuota ziņa, ka Olyuksnā kačs ir īsavuicejs runuot latvyski, ir absoluti nakaiteiga ziņa, ka nu kaids nūticēs, tī nabyus nikaida švakuma, nav ļaunu seku, konsekveņču.

Es veļ telefonā saglobuoju vīnu fragmentu, par kuru beju cīši puorsteigta. [Klinta meklej ziņu telefonā.] Nui, Vaļsts policeja ir aizturiejuse kaidu sīvīti, kas socialajūs medejūs ir izplatejusi vyltus informaceju, kurā stuosteits, ka īdzeivuotuoji var īsarast Nūdarbynuoteibys vaļsts aģenturā i sajimt 130 eiro. Itei ziņa traucieja NVA dorbu, cylvāki daudz zvaneja.

Voi pīmāram, situaceja ar “Alfys” [“Alfa” – vīns nu leluokūs tierdznīceibys centru Reigā – S. A] jumta īkrisšonu – beja aizjimtys linejis gon guņsdziesiejim, gon policejai, cylvāki beja sasatraukuši, zvaneja. Ka tymā breidī kaidam pa eistam vajadzēja izaukt kaidu nu itūs paleidzeibys dīnestu, jūs nimoz navarēja sazvaneit, deļtam ka cyti beja nūslūguojuši lineju. Itaidūs gadejumūs ir vyltus zinis, kas suokumā ir izdūmuota informaceja, var palikt par dezinformaceju, kas nūdora kaitejumu sabīdreibai.

Ir dzierdāti vairuoki vīdūkli par tū, ka Latgola Latvejis kontekstā atpalīk gon nūdorbynuoteibys, gon ari socialuos uzjiemiejdarbeibys ziņā. Voi leidzeiga situaceja Latgolā ir ari ar medejprateibu?

Cīši lela korelaceja medejprateibys ziņā ir izgleitebys i īnuokumu leimiņam. Ite pat nav runa par cīši, cīši lelim īnuokumim, te pat ir atškireiba storp tim, kas sajam leidz 500 eiro mienesī, i tim, kas sajam viers 500 eiro.

Ari izgleiteibai ir cīši lela korelaceja tīši itymūs aspektūs, pīmāram, tī, kurim ir pamata, deveņu klašu izgleiteiba, atbyldūt iz vysaidim medeju vaicuojumim, pīmāram, voi pyrmī interneta meklātuoju pīduovuotī rezultati ir uztycamuokī, leluokuo daļa soka, ka nui, pyrmūs pīduovoj uztycamuokūs. Tai vaira atbiļd tī, kam ir pamatizgleiteiba, pret tim, kam ir augstuokuo izgleiteiba.

Medejprateibys pietejumi paruoda atškireibys pa Latvejis regionim, bet es saceitu, ka izteiktuoka korelaceja  ir verūtīs piec izgleiteibys i īnuokumu leimiņa.

Kai, jiusupruot, varātu veicynuot medejprateibys leimiņa pasaceļšonu gon senioru storpā, gon ari Latgolys kontekstā tūs īdzeivuotuoju storpā, kas dzeivoj cīši tyvai vaļsts austrumu rūbežai?

Cīši lobs vaicuojums. Ar seniorim mes dorbojomēs projektā “Ceļazīmes mediju lietošanā”, kod beja lobvieleiguoka epidemiologiskuo situaceja, paspējom sasatikt kluotīnē. Suocem ar Vydzemi, ar Limbažim i Valmīru, kur beja seminars seniorim, sasatykom kluotīnē, runuojom par vysaidim medejprateibys vaicuojumim.

Vīns nu veidu, kai var informēt seniorus, ir caur biblioteku paleidzeibu. Biblioteka ir na tikai vīta, kur apsamaineit ar gruomotom, voi vīta, kur tikt kluot škārsteiklam i apmoksuot riekinus, bet faktiski laukūs tys ir vīns nu ratūs kulturys centru i īspieju, kur cylvāki var atīt i pasarunuot ar bibliotekaru. Izsyutūt vysom Latvejis publiskajom bibliotekom aptauju, mes vaicuojom, kaidi ir bīžuokī vaicuojumi, kurus biblioteku apmaklātuoji vaicoj saisteibā ar medejprateibu.

Tī izadeve atrast div golvonuos lūmys. Vysod bibliotekars pasaruoda kai taids digitalais agents, kas faktiski nūzeimej, ka bibliotekars paleidz aizpiļdeit vysaidys deklaracejis, nazkū nūmoksuot internetbankā. Kod seniors apsasāst pi datora, suocās lels uztraukums, tod bibliotekari īt paleigā kai viņ var.

Nu ūtrys pusis, bibliotekarim aizdūd vaicuojumus par tū, kai, pīmāram, izviertēt uztura boguotynuotuoju reklamys, voi var ticēt taidim izdavumim kai “Ko ārsti tev nestāsta”, taipoš vaicoj par politiskū komunikaceju. Nazkū dzierd īprīškejuo vokora diskuseju raidejumā, seniors atīt iz biblioteku i puorrunoj, kam var uzaticēt, kam nā. Leidz ar tū biblioteka ir vīna nu tūs vītu, kur var raudzeit izgleituot bibliotekarus, tai pastarpynuotai izgleitojūt ari seniorus.

Veļ nūzeimeigs veids, kai var uzrunuot seniorus, ir struodojūt ar senioru bīdreibom. Reigā jau ir pīmārs – ir senioru bīdreiba, kurā struodoj ar itim vaicuojumim, kur vīdūkļu līderi, kas ir zynūšuoki itamā temā, izgleitoj puorejūs. Seniori runoj ari par sovu pīredzi, stuosta, kai jī izviertej informaceju.

Gryuteibys sasnēgt ir tūs, kuri ir, tai sokūt, nasasnādzami, kurus navar uzrunuot, jī dzeivoj cytā medeju telpā, napatērej Latvejis medejus, a patērej kaimiņvaļstu i nav poši aktivuokī i atsauceiguokī. Ari seminarūs, kur mes bejom Limbažūs i Valmīrā, beja lela atsauceiba nu senioru, bet atguoja tikai tī, kuri poši gribēja.

Pietejumi ruoda, ka ir juosariekinoj ari ar tū, ka byus daļa, kas ari natiks taidā medejprateibys informacejis lūkā. Tī, kurim tuos informacejis nav, deļtam ka jūs gryuši sasnēgt, eipaši, ka ir projekti, kurim nav miļzeigs finansiejums ar lelom reklamys kampaņom, televizejis reklamom i tai tuoļuok. 

Struoduojat ari kai pasniedzieja Latvejis Universitatē, kas jiusim kai pasniedziejai dūd vaira gondarejuma?

Vadeju magistra dorbus, pyrma puora dīnu nūsaslēdze magistra dorbu aizstuoviešona, lela prīca i gondarejums, ka studenti īgiust augstus viertiejumus, ka ir izadevs studentus motivēt, lai gon šaļtim studentim pošim licīs, ka juosvīž vyss pi molys i ka nikuo naizadūs.

Taipat cīši pateikamai, ka studeju dorbūs, puorbaudis dorbūs, nūslāguma dorbūs, kū studenti izstruodoj, var redzēt dorba augļus, ka dorbs, kas īguļdeits vodūt nūdarbeibys, snādzūt konsultacejis, nav bejs veļteigs, bet var redzēt, ka studenti tuos zynuošonys ir pajāmuši i pīduovoj tuoļuok sovā interpretacejā. 

Laseju, ka jiusu mudynuoti studenti izveiduojuši ari podkāstu “Info-dēmija”, kū niu var dzierdēt ari radiostacejā NABA.

Pārnejā godā universitate suoce sadarbeibu ar ASV organizaceju IREX, kurys vīns nu mierķu ir medejprateibys atteisteiba, seviški jaunīšu auditorejā. Sadarbeibā ar jim beja kurss “Žurnālistika dezinformācijas laikmetā”, tuo ītvorūs studentim beja gola dorbs izstruoduot pošim kaidu medejprateibu veicynūšu materialu.

Beja vysaidys idejis – gon animacejis filmenis, “TikTok” video, “Instagram” īroksti, reali plakati, kurus studenti izvītuoja bibliotekuos, tok vīna studentu grupa izveiduoja podkāstu “Info-dēmija”, kas suokumā beja četrys epizodis – tikai kai sātysdorbs itam kursam.

Maņ ir lela prīca, ka podkāsts ir īgivs ari mozūs projektu grantu, leidz ar tū itys projekts ir atsateistiejs. Pyrma kaidu div nedeļu vierūs, beja jau 27 epizodis.

Kai jius atsapyušat?

Vīns nu munu atpyutys veidu ir saisteits ar Latgolu. Pandemejis laikā cīši rarai brauču iz laukim, bet niu, kod asam vakcināti, ir īspieja baudeit vosoru laukūs.

Vacuokim ir saimesteiba, i tuos ir taidys kai div identitatis, tai es tū saucu. Reigys identitate – profesionaluos dzeivis identitate, i ūtra identitate ir vīta, nu kurys es īmu – nu Baļtinovys. Cīši lepojūs, pīmynu itū vītu, tī ir breineigi sābri, ar kurim vosorā siežom ap guņskuru, vuorejom zupu i dzīdim. Tī ir vacuoki, krystamuote, mamys draudzinis, cyts cylvāku lūks i tei sirsneiba, taids patīsums, kas ir lauku vidē i Reigā nav tik bīži sastūpams.

Smejūs, ka maņ kači laukūs nūdrūsynoj kaču terapeju. Kai atbraucu, tai jī izreiz ir kluot. Ceņšūs ari vairuokys reizis godā nazkur aizbraukt, na vysod nazkur tuoli, bet vysmoz Eiropys mārūgā, giut jaunus īspaidus. Tagad gon tei ceļuošona nadaudz iz pauzis.

Vēļ maņ pateik organizēt i izdūmuot nazkaidys lītys. Ka ir kaidam dzimšonys dīna, tod es asmu tys cylvāks, kas padūmoj par atrakcejom, par tū, kai nazkai eipaši sveikt jubilaru.  Agruok guoju iz jogu, bet pandemejis laikā tīšsaistē atkluoju latiņu dejis, cīši jauki saulainys Latiņamerikys muzykys i treneru pavadeibā izadoncuot i izakustēt.

Voi ir vēļ nazkas, par kū grybit izasaceit?

Nui, tei ir atsevišķa sadaļa, kas nav saisteita ar medejprateibu, bet tei ir vīna nu lītu, kas maņ cīši ryup saisteibā ar Baļtinovu – tys ir Baļtinovys vydsškolys liktiņs. Es napīkreitu tim, kas skaita, ka tikai lelūs piļsātu školuos ir īspiejams īgiut lobu izgleiteibu. Es poša īmu nu Baļtinovys vydsškolys, 12 godus tymā pavadeju i asmu cīši pateiceiga školuotuojim par vysaidom īspiejom, puļcenim. Deļtam ir taida suope par vydsškolys liktini, kas byus tuoļuok.

Tagad mes asam Bolvu nūvods, i tymā ir vairuokys vydsškolys. Kai byus tuoļuok atsateisteit [Baļtinovys] vydsškolai, voi tei pastuovēs, voi tiks samazynuota nu vydsškolys iz pamatškolu? Cīši caru, ka vēļ breidi tai izadūs byut kai vydsškolai.

Myusim ir breineigs žetonu vokors, kotru godu ir ari školys absolventu saliduojums. Tei klase, kurai ir opola jubileja, pīci, 10, 15 godi nu školys beigšonys, īt prīškā, nazkū stuosta par sevi, školai nazkū arī paduovynoj. Byus cīši biedeigai zaudēt itū tradiceju, ka nabyus vairs vydsškolys, kurim ir taids žetonu vokors. Man līkās, ka kūpīnai kai taidai laukūs ir cīši svareigi, ka taids izgleiteibys centrs i itei škola pastuov.

*Sātyslopā medijpratiba.lv var atrast pīmynātū spēli i puorbaudeit sovys zynuošonys i prasmis.