Rokstu sagataveja: Sintija Augustova, portals lakuga.lv

Itūgod Ludzys, Kuorsovys, Cyblys i Zylupis nūvodūs kotrys mieness teik veļteits kaidai tematiskai dīnai. Majā tei beja Pūru dīna, tok 26. junī, nailgi piec Juoņu, vysim interesentim, īprīkš dasasokūt, byus īspieja izzynuot vaira par pļovom Pļovys dīnā. Par pļovu nūzeimeigumu pavaicuojom ari projekta “100 deči Latvijai” autorei i ceņteigai Zeļču pļovu dokumentātuojai Annelei Slišānei.

Tematiskūs dīnu mierkis ir popularizēt kaidu konkretu tradiceju, omotu voi dobys paruodeibu, īpazeistynuot apmaklātuojus ar konkretuo mieneša temu. Pļovys dīnā, 26. junī, varēs pīelpuot pylnys plaušys ar pļovu smuordu, kūpā ar Renāti Kaupužu īpazeit vysaidus augus, apmeklēt čaju meistarklasi pi čaju zynuotuojis Annys Dančys, īsavuiceit taiseit dekorus nu pļovu zīdu i meža augu kūpā ar Irēnu Lipsku, kai ari ar Ingūnu Raudu izzynuot pierts augu eipatneibys, saprast, kuri augi vyslobuok der pierts apmekliejumam. Nu Pļovys dīnys vokora pusē Grebļakolnā, Meikšanūs, byus Taurynu nakts pasuokums ar vysaidom darbneicom i taurynu vāruošonu.

Jau kaidu laiku tekstilmuokslineictys Annelis Slišānis “Facebook” profilā var redzēt galereju ar Zeļču dabeigajom pļovom, kas teik regulari papyldynuota ar kaida jauna auga biļdi i aprokstu. Annele soka: “Dabiskuo pļova ir breinumu pylna, tī vīnā kvadratmetrā var atrast tik daudz augu! Es poša pļovu sajiutu kai vasalu organismu, kai sistemu, kura dzeivoj sovu dzeivi, tik ļūti atkareigu nu myusu – cylvāku saimnīcyskuos darbeibys. Mes varam tū naapdūmuoti apart i naatgrīzeniski sabūjuot iz vairuokim desmitim godu.”

Taipoš Annele skaidroj, ka Zeļču pļovys ir kultūrviesturisks montuojums, gon kai saglobuotuo ainova i cylvāku saimnīcyskuo darbeiba pļovys sakūpšonys parodumūs, gon kai saglobuota latgalīšu volūda puču nūsaukumūs.

“Nu bierneibys atcerūs, ka Zeļčūs auga breinumainys pučis – dzagužpiersteitis, cyuku zīpis, vyzbuli, čymyni, gandrinis, auga vysaidi greišli, dzeļžazuole, aši, osyukys. Zeļču pļovys vysu laiku pļuove ar rūkys izkapti, ar rūkom gruobe sīnu, lyka koponuos voi vuortūs. Seņuok ar zyrgu, vāluok ar traktori vede iz škiuni. Tādin, saimnīkojūt Zeļčūs, saprūtu i nūvierteju pļovu boguoteibu vysa pasauļa vārumā. Deļ tam vuicūs sovys pļovys, dokumenteju i fotografeju augus. Zeļču pļovys niu ir munā kārmanā, munā telefonā,” par tradicejom i pļovu īmyužynuošonu stuosta Annele.

Ari Annelis projektam “100 deči Latvijai”, kura laikā tyka austi deči nu vysaidu materialu, ari vysaidu zuoleišu, lela daļa puču dečim beja salaseita taišni Zeļču pļovuos. Annele ir puorlīcynuota, ka vyss nūteik, tod, kod tys ir vajadzeigs. Lītys atsarūn, kod jūs vajag. Pārnejā godā lynu muorka krostā atrodu čūskmēlīti – vīnu nu Latvejis mozukūs paparžu. Itūgod pora dīnu pyrma Saulgrīžu Zeļču pļovuos atrodu smaržeigū nakstvejūli, kū īprīšk ite nabeju redziejusi.

Dabiskuos pļovys Latvejā ir sasaglobojušys tik 0,7 % nu teritorejis. Pļovys ir kai vasals pasauļs, kurs globoj sāklys i augus, senuos atminis i pasauļa redziejumu iz prīšku. Dabiskuos pļovys ir dzeivisvīta daudzim kukainim – apputeksnietuojim, kuri ir dobys procesa naatjemama sastuovdaļa. Tei ir dzeivisvīta ari daudzim mozim putnenim i dzeivnīkim. Itaidys pļovys ir svareigi saglobuot, kūpt i vuiciet tyvuokys i tuoļuokys apleicīnes ļauds par jūs vierteibu i nūzeimi. 

Ka eipašumā ir taidys pļovys, juobyut cīši prīceigam i lapnam. Annele pavuica, ka taidys pļovys vosoru piec zīdeišonys juonūpļaun, juoizkaļtej sīns i sauss juovad iz škiuni, lai puču sāklys var izbiert uorā i sasasēt otkon. Pļovys labi ir nūganeit, lai dzeivnīki ari var izplateit sāklys. Annele bylst, ka ir svareigi atteirēt pļovys ari nu saaugušūs kryumu.

Taipoš “100 deči Latvijai” audieja ir puorlīcynuota, ka cīši vierteigi ir pasuokumi, koncerti, apvuiceibys, kuruos stuosta par pļovu vierteibuom, tūs saglobuošonu i kūpšonu. Ari par Pļovys dīnu Annele izasoka leidzeigi: “Itys byus lobs pasuokums!”

Vaira par Pļovys dīnu var skaiteit ITE.