Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Bīdreibys “Latgalīšu volūdys centris” puorstuovs Aņss Ataols Bierzeņš uzrunuoja portalu lakuga.lv, kab īpazeistynuotu ar eistynuotū projektu Cyblys nūvodā, izlīkūt iz pošvaļdeibys celim zeimis latgaliski ar vacajim dzerauņu nūsaukumim. Kai viesturiskuos atminis saglobuošona i latgaliskuo populariziešona taida iniciativa teicama, viņ rūnās vaicuojumi par pareizraksteibu i normativūs aktu īvāruošonu.

Vacūs dzerauņu apzynuošona

Jau Trešuos pasauļa latgalīšu konferencis laikā, 2012. godā, prīkšlasejumūs izskanēja ideja, ka pat napītyktu Latgolys vītvuordus sakuortuot viņ iz papeira, svareigi byutu dobā izlikt zeimis tī, kur viesturiski bejušys dzeraunis pyrma izīšonys vīnsātuos. Daudzums dzerauņu jau napastuov kai apdzeivuotys vītys, aizīt cylvāki, kas vēļ atguodoj, kur taida vīta atrūnama.

Cyblys nūvodā apzynuojuši dzerauņu adresacejis rūbežus – 20. g. s. 20. godūs Latgolā, ari izīmūt vīnsātuos, saglobuota saisteiba ar sovu dzerauni, izvaicuojuši cylvākus. Te iz pošvaļdeibys celim ar zeimi grib paruodeit, kur suocās nūsauktuos vītys adresacejis teritoreja. Ar Aņsi i Cyblys nūvoda pošvaļdeibys puorstuvim sasateikam pi zeimis “Stuocynova”.

Par ideju A. A. Bierzeņš soka: “Ituos zeimis ir cīš svareiga dzela. Te na tik volūdys vaicuojums, ari adresacejis tradiceja.

Latgolā adresaceja vysod bejuse pa dzeraunem, Kūrzemē i Vydzemē – vaira pa kutorim. Oficiali Latvejis Republika ir raudzejuse 30. godūs Latgolu dastateit dzeivuot pa kutoru adresacejai. Tū var redzēt pa zemisgruomotu īrokstim, izdūmuoti vysaidi muoksleigi nūsaukumi.

Tys realai nasadorboj, cylvāki tūs nūsaukumus nalītoj sovā runā. Kūrzemē, Vydzemē ceļa moluos var redzēt daudz zeimu ar sātu nūsaukumim. Latgolā dzerauņu nūsaukumu nikur nav, tik varbyut iz autobusa pīturu zeimu. Partū tys beja svareigai.”

Ari Cyblys nūvoda vadeituoja Renāte Mikaskina nasliep prīcu par idejis realizaceju: “Beju puorsteigta i gandareita, ka nu munys sātys natuoli ir munys dzeraunis nūsaukums. Maņ beja puorsteigums, kai es nazynuoju juo īprīšk…” Natuoļ stuovūšī apstyprynoj leidzeigys izjiutys.

Vītvuords latgaliski vēļ nav oficials vītvuords

Tok iz sovu golvu ar vītvuordim publiskā telpā reikuotīs nadreikst, tū regulej “Vietvārdu informācijas noteikumi” ITE, jau 90. godūs pījimts “Par Nolikumu par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā” ITE. Jī paredz vītvuordim treis statusus: oficiali vītvuordi, oficiali vītvuorda paralelnūsaukumi i naoficiali vītvuordi, pi pādejūs pīdar vītvuorda regionaluos i lokaluos formys.

Taitod vītvuordu varianti, pīraksteiti latgalīšu rokstu volūdā, navar byut oficiali vītvuordi voi jūs oficialī paralelnūsaukumi. Tok vītvuordu atveide latvīšu literarajā volūdā paredz maksimali saglobuot vītejū formu.

Vyspuoreigais princips ir Latgolys vītvuordūs vuorda calmu (vuords bez golūtnis) atstuot namaineitu, pīmāruot latvīšu literaruos volūdys sistemai viņ vuorda golūtni, pīmāram, Rancāni, Meikšāni (na Rencēni, Mīkšēni), Strodi (na Stradi), Aišpūri (na Aizpurvji). Izjāmumu nu ituo principa veidoj viņ tī Latgolys vītvuordi, kuru raksteibā latgalīšu rokstu volūdā lītoj patskani “y”. Vairuok par Latgolys vītvuordu problematiku portalā raksteits jau īprīšk, skaitit ITE.

“Latgalīšu volūdys centram” nav sakara ar Vaļsts volūdys centru

Privatuos bīdreibys nūsaukums “Latgalīšu volūdys centris” cylvākus maldynoj, atguodynuošu, ka pošvaļdeibys oficialūs vītvuordu sakuortuošonā piec profesionalys paleidzeibys var grīztīs Vaļsts volūdys centra Vītvuordu apakškomisejā, piec paleidzeibys latgaliskūs nūsaukumu pareizā pīraksteišonā – Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejā. Latgolys vītvuordu sakarā ir daīmams izstruoduots Ludzys īlu i īstuožu nūsaukumu saroksts, īlu saroksti Kuorsovā i nūvoda pogostūs, Latgolys administrativuo īdalejuma i īdzeivuotuoju nūsaukumu saroksts ITE.

Iz vaicuojumu, kas projektu finansej, Aņss atbiļd tai: “Puse īt nu bīdreibys “LR” konkursa leidzekļu. Tei ir tei nauda, kū salaseja deļ Valda Labinska vadeituos Latgolys Radejis, kod veiskups jū puorpierka i kurā bīdreiba vaira nagribēja pīsadaleit. Ūtru finansiejuma pusi dadeve Cyblys nūvods. Tai sarunuojom, ka daleisim iz pusem.” Aņss stuosta, ka uzrunuojs daudzys pošvaļdeibys, tok juo bīdreibys aicynuojumam atsauce i “nanūsabeida” nu latgalisku uzrokstu viņ Cyblys nūvods tūreizejais vadeituojs Jurs Dombrovskis, kurs niule myužeibā. Saprūtams, ka pošvaļdeibys niulenejuo vadeiba turpynoj Jura īsuoktū lītu.

Pareizi latgaliski voi pareizi vītejūs runā?

Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejā tyka pamaneits A. A. Bierzeņa roksts ITE par pīmynātū projektu, raiseja naizpratni pogostu nūsaukumu i dažu vītvuordu raksteiba. “Pušnicova” sveša forma Pušmucovu zynūšim nu bārna kuojis, kas ir “Zabalocis pogosts”, parkū “Zviergzdiņa pogosts”? Latgolys pogostu raksteiba latgaliski tok jau izsprīsta i apstyprynuota līta. Komisejis vadeituoja Anna Vulāne sasazynuoja ar Cyblys nūvoda izpylddirektori Ināru Sprudzāni i vīnuojuos par paleidzeibu vītvuordu saroksta izstruodē. Aņšam ir sovs redziejums par komisejis padareitū: “Cik asu sasaskuors, jūs dorbs nav cīš kvalitativs. Tī, kur es pats apsagrūzu, apstyprynuoti Rudzāti, koč vītejī soka Rudzāts. Nazynu, kai jī meklej tū informaceju, nasaceitum, ka jī brauktu ekspedicejuos, lai runuotūs ar cylvākim i maklātu vītejūs variantus.”

Juodasoka, ka Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejai nav pīnuokuma braukt ekspedicejuos, juos lūcekli, filologejis magistri voi doktori, ari ar profesoru titulim, komisejā struodoj iz sabīdryskim pamatim.

Aņss taiseit zeimis izalasejs viņ tom dzeraunem, kuru nūsaukumus latgaliski cytaižuok roksta, tai intereresantuok. Maņ ar Aņsi raisuos diskuseja par radzātajim vītvuordim, kas “piec satura” latgaliski, piec formys – krīvyski.

Aņss paskaidroj, ka taidi vītvuordi kai “Klešniki”, “Platpirova” ari vītejūs latgalīšu runā palykuši bez garūs patskaņu staraveru ītekmē. Maņ dreizuok redzīs, ka tei jūs ilguo raksteišona krīvyski ītekmiejuse jau daudzuos paaudzēs jūs laseit i raksteit ari latvīšu volūdā bez garumzeimu.

Nu kam mums turpynuot itū bezjiedzeibu?