Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

28.–30. majā nūtykušuo Muokslys i muzykys festivala “Seven Hills 2021” laikā publiski izskanejušuo naprecizuo informaceja par slovonuokū latvīšu ainavista, dobysskotu gleznīceibys školys pamatlicieja, Latvejis Muokslys akademejis dybynuotuoja i pyrmuo rektora Vilhelma Purvīša (1872–1945) saisteibu ar Rēzekni raiseja naizpratni. Socialajūs teiklūs daži pat par vuordu salykumu “rēzeknietis Vilhelms Purvītis” lītuoja apzeimiejumu “viltus ziņa”. Portals lakuga.lv nūlēme nūskaidrot, kaida ir izcyluo muokslinīka saisteiba ar Rēzekni i kai teik uzturāta pīmiņa ar jū saisteituos vītuos.

Muokslys akademejis rektora atvalinuojumi Rēzeknē

Plašuokuo informaceja par V. Purvīša saisteibu ar Rēzekni atrūnama profesora Pītera Zeilis gruomotā “Latgales glezniecība” (2009), tam veļteita nūdaļa “Vilhelms Purvītis Rēzeknē”. Te apkūpuoti tūšaļt vysi zynomī fakti i atminis par juo uzaturiešonu Rēzeknē, publicātys fotografejis nu juo tivinīku arhivu. Taipat atminis par Purvīti Rēzeknē pasaruoda muokslys zynuotneicys Irēnys Vilčukys veiduotajā monografejā “Arvīds Egle Latvijas glezniecībā” (2019), tūpūšais muokslinīks Egle vosoruos vāruojs izcyluo ainavista Purvīša gleznuošonu Rēzeknē. Purvīša pleminīks Kārkliņu Janka bejs juo Arvīda klasisbīdrs i lobs draugs. Napuorstuosteišu V. Purvīša biografeju i davuma nūzeimeibu, interesenti tū var vīgli atrast vysaidūs olūtūs. Itūreiz viņ par Purveiti saisteibā ar Rēzekni.

Izcylais muokslinīks Rēzeknē nav ni dzims, ni audzs, ni školā guojs, ni oficiali struoduojs, ni bejs pīraksteits, ni mirs. Pyrmuo pasauļa kara laikā muokslinīka tāvs Juris Purvītis (1849–1927) ar ūtrū sīvu Kristīni puorsacēle nu Drysys apriņča, kur Kļastičūs (Boltkrīvejis teritoreja) reņtēja patmalis, iz Rēzekni. V. Purvīša muote Anna, Jura pyrmuo sīva, beja myruse jau daudz agruok. Atmiņuos cylvāki atguodoj, ka Purvīši Rēzeknē dzeivuojuši pošā piļsātys nūmalē. Kurā vītā tys varātu byut, nasajam pasaceit ari muokslys zynuotneica Irēna Vilčuka, koč jei atroduse dokumentalu līceibu, ka Jura sīva Kristīne Purvīte myruse Rēzeknē, Antakolis īlā 7, dūmojams, tei i bejuse Purvīšu sāta. Antakolis īla niule ir Jelgovys īla. Vilhelms, jau byudams profesors i Latvejis Muokslys akademejis rektors, brauce pi tāva pavadeit vosorys glaznuodamam.

Irēna soka, ka nikaidi jauni fakti pi jau publicātūs par V. Purvīti Rēzeknē nav nūskaidruoti. Jei stuosta: “Cikom tāvs beja dzeivs, Purvītis te 20. godūs regulari brauce. Jau nu 30. godu vaira nav informacejis, ka jis te cīš Rēzeknē byutu maneits. Ir nūstuosti, ka jis jiems iz Rēzekni vīnu voi ūtru studentu, ir dzierdāts, ka pīsadalejs vītejūs plenerūs. Naasmu atroduse nikaida dokumenta par tū. Taitod tys tai ari paliks legenduos. Lobuoržu muižā tūlaik puļcējuos krīvu muokslinīki, vīnā rokstā pīmynāts, kai Purvītis, tī byudams, jūsmuojs par vītys skaistumu.” V. Ņikonova nūvodpietnīcyskajā rokstā par Lobuoržu muižu “Šī vieta iedvesmoja jaunradei” ir pīmynāta satikšona ar V. Purvīti. (“Znamja Truda”, 1981, 5. dec.)

Nu jauna izcaltuo Kārkliņu āka Krosta īlā

Kod nūmyruse sīva, Jurs puorsacieļs dzeivuot pi sovys meitys Kristīnis Kārklinis, V. Purvīša muosys, Krosta īlā. Juos veirs Ernests Kārkliņš 20. godūs beja Rēzeknis apriņča vaļdis lūceklis, pošvaļdeibys puorziņā asūšuos agronomiskuos paraugsaimisteibys Vipingys muižā vadeituojs. Jam pīderiejuse ari duorznīceiba Krosta īlā 17/19, bejs zyrgu sporta entuziasts. Saime dzeivuojuse sūpluok duorznīceibai guļbolku ākā. Tok varams, ka 1922. godā Kārkliņu saime suokumā dzeivuojuse Mīra īlys augšgolā, natuoli nu Rēzeknis upis, storp Mīra īlys 11. i 13. sātu, taidys V. Laskovska atminis P. Zeilis gruomotā.

2003. godā guļbyuve Krosta īlā nūdaga, Kārkliņu sātys vītā pošvaļdeobys SIA “Ūdenskanāls” (niule sauktais “Rēzeknes ūdens”) izcēle jaunu sātu, kai roksta P. Zeile, kas dūmuota muokslinīku darbneicai i kafejneicai, varams, ari V. Purvīša pīminis styureišam – taidys idejis rūsynuoja Latgolys Kulturviesturis muzejs i F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” tūreizejuo vadeituoja Valentīna Bruzgule. Irēna atguodoj, ka “Purvīša saisteiba ar Rēzekni sovulaik cīš aizruove Valentīnu, jei “izskraideja”, ka itū muoju izceļ nu jauna, gudruoja, kai tī varātu salikt Purvīša reprodukcejis, apzynuoja Kārkliņu saimis liktiņus”.

Tok jaunizcaltuo āka pi guojieju promenadis padsmit godus i pa šudiņdīnai stuov tukša, nav ari nikaidys informacejis garomguojiejim. Iz vaicuojumu, kai Rēzeknis dūme taisuos jū izmontuot, Rēzeknis piļsātys dūmis Komunikacejis nūdalis vadeituojs Kārlis Pozņakovs atbiļdēja: “Ar dūmis lāmumu āka ir nūdūta Rēzeknis pošvaļdeibys puorvaļdeibā. Itūšaļt pošvaļdeibys specialisti struodoj pi ideju, kai pīpiļdeit āku ar saturu, meklejūt ari īspiejis pīsaisteit projektu finansiejumu.”

Vilhelma Purvīšaša īla i Vacī kopi

1990. godā puorsaukt Olega Koševoja īlu Rēzeknē par Vilhelma Purvīša īlu beja pošu riezeknīšu prīšklykums, iz izpyldu komiteju tyka raksteits symtim viestuļu. Par ituos i 18. novembra, Raiņa, Valerijis Seilis īlu nūsaukumim reizē lēme vēļ Rēzeknis Tautys deputatu Padūmis izpyldu komitejis sēdē, kai roksta “Darba Karogs” (1990, 21. juļs).

Nu kurys pusis pa V. Purvīša īlu ej, vys tiksi Vacajūs kopūs, tok lobuok nu Gruovu īlys pusis, kam tī mozuok sirdeigi rejūšu suņu. Kopi izpļauti, tok sakūpteibys īspaida nav – aizmierstys dūbeitis, nūsaškībuši katuoļu i pareizticeigī krysti, pussadrupuši pīminekli. Tok lutarticeigūs pakaļneņš roda daudz lobuoku īspaidu, jis tyka sakūpts muokslinīka 120 godu jubilejai. Te nav gryuši atrast Jura Purvīša myuža vītu, kas ir tieļneicys Mārys Kalninis darynuots kopa akmiņs. Pa kreisi ari Purvīšu i Kārkliņu saimis kops.