Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Matu konkursa “Mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta pieminekļa – vides objekta izveide” viertiešonys komiseja nu 12 padūtūs projektu apstyprynuoja matu ar nūsaukumu “Svilpaunieks 2020”, kū padeve uzjāmums SIA “Protocast”, a mata autors ir Edgars Ošs, informej  Rēzeknis piļsātys dūmis Komunikacejis nūdalis vadeituojs Kārlis Pozņakovs.

2020. gods pavasarī kūpā saguoja Rēzeknis dūmis Kulturys komisejis, pošvaļdeibys agenturys “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” puorstuovi i muokslys profesionali, kab kūpeigi izvārtātu i atrostu rysynuojumu bīdreibys “Latgalieši” īrūsynuojumam par pīminekļa i pīminis vītys izveidi muokslys zynuotnīkam Jānim Pujātam (1925–1988). Sarunys i idejis par itaidys pīminis vītys napīcīšameibu Rēzeknē aktualizejās sevkuru godu Latgolys pūdnīku dīnuos, tok itūreiz tyka sastuodeits reiceibys plāns i 2020. gods  junī tyka izsludynuots konkurss muokslinīkim par pīminis vītys i pīminekļa izveidi izcylajam Latgolys kulturys darbinīkam.

Konkurss, kurymā dorbus padeve 12 daleibnīki nu vysys Latvejis, nūsaslēdze 2020. gods 6. novembrī, tok ar Covid-19 saisteitūs īrūbežuojumu deļ padūtūs ideju viertiešona tyka puorcalta da šaļts, kod situaceja uzalobuos.

Žurejis komiseja, izviertejūt pīminekļa ideju i vidis objekta pīgulušuos teritorejis muokslinīciskā i konceptualuo rysynuojuma kvalitati par uzvarātuoju pīzyna ideju “Svilpaunieks 2020”, kas radeits, gūdynojūt muokslys zynuotnīka Juoņa Pujāta nūzeimeigū (nanūviertejamū) īguļdejumu Latgolys keramikys identitatis i tradiceju saglobuošonā i izkūpšonā, kai ari Latgolys tautys muokslys omota meistaru tradiceju. Vidis objekta vizualais tāls īcarāts tradicionala Latgolys sviļpaunīka-zyrga i juotnīka veidūlā. Par monumentaluos skulpturys īdvesmis olūtu kolpuojuši pasauļa atzineibu dabuojušuo Andreja Paulāna darynuotī sviļpaunīka tāli i Nacionaluo muzeju kruojuma kolekcejā atrūnamī Ontona Ušpeļa veiduotī seikplastikys J. Pujāta portretiejumi. Itī Latgolys keramikys muokslys izcylī paraugi taišni i napuorprūtami aplīcynoj lelū mīlesteibu i atzineibu kū īmontuojs muokslys zynuotnīks.

Matu konkursa uzvarātuojs sajims naudys bolvu 2500,00 eiro apmārā, kai ari īspieju sadarbeibā ar pošvaļdeibu realizēt sovu ideju.

Juoņs Pujāts (1925–1988) ir bejs Latgolys patriots, kulturys darbinīks, jurists, publicists, lektors, izcils orators, kura personeibys nūzeimei ir byutiska lūma Latgolys pūdnīku dīnu tradicejis saglobuošonā i populariziešonā Eiropys mārūgā, bolstūt izcylūs Latgolys muokslys pietejumus zynuošonuos par viesturi i jurisprudenci.

Jis ir vīns nu īvāruojamuokūs latgalīšu piec ūtruo pasauļa kara, pasateicūt kuram Reigā veiksmeigi nūritēja Latgolys kulturys nedeļa. Padūmu Savīneibys pastuoviešonys laikā ar J. Pujāta ryupem tyka izveiduota Latgolys keramikys dīnu tradiceja i 1982. godā Moskovā nūorganizāta vys vēļ vierīneiguokuo Latgolys keramikys izstuode Eiropys mārūgā. Pasateicūt Pujāta juridiskajai i filologiskajai izgleiteibai, mes varim īsapazeit ar izcylim publicistiskim rokstim par lītiškū muokslu, Latgolys keramiku, Latgolys muokslys tendencem, juo sastuodeitī juridiskī dokumenti i viestulis ir baļsteiti izsmeļūšuos zynuošonuos par viesturi, jurisprudenci, privatajā sarakstē muokslys viesturnīks atsakluoj kai smolks epistularuos formys lītpratiejs i cylvāka dobys izcyls paziniejs, apveļteits ar smolku humoru i reizem vajadzeigu sarkasma dzierksti.

Kaidā nu publiskūs uzastuošonys reižu, J. Pujāts ir sacejs: “Par Latgolu ir juodūmoj vysur. Reitūs un vokorūs. Un kotru dīnu Latgolys lobā ir juoizdora kaut nalels darbeņš. Tod tova dīna nav bejuse veļteigi nūdzeivuota.”