Sagataveja: Latgolys symtgadis kongresa Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja

Pyrmūdiņ, 26. julī, 12.00 stuņdēs Varakļuonūs (Borhu pilī) prezeņtēs jaunū Latgolys kongresa satura konceptu i planus iz prīšku. Taipat byus vareiba īsapazeit ar padareitū, styprynojūt latgaliskuos vierteibys Latvejis kulturys i izgleiteibys telpā pādejūs četru godu laikā. Pasuokuma laikā režisors Vīsturs Kairišs i dzejneica Anna Rancāne skaidruos Latgolys kongresa darbeibys nūzeimi myusu dīnuos, tymā skaitā Latvīšu viesturyskūs zemu lykuma koņtekstā, viestej Latgolys kongresa reikuotuoju informaceja.

Jaunū koncepceju prezeņtēs Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK), kas ir izveiduota Latgolys symtgadis kongresā, pījemūt ari rezoluceju par darbeibu latgalīšu volūdys lītuojuma vaicuojumūs, Latgolys karūga apstyprynuošonu i 27. apreļa kai Latgolys kongresa atceris dīnys īdybynuošonu. SaRIK aizdavums ir pauotrynuot rezolucejis mierku izpiļdi, dūt puorskatu par rezolucejis eistynuošonu i organizēt nuokamū kongresu. Pasuokuma laikā SaRIK vadeituojs Agris Bitāns i juo vītineica Ilga Šuplinska informēs par Latgolys kongresa strukturys i saturyskū konceptu, izziņuos Latgolys kongresa nūrisis laiku i vītu, kai ari stuosteis par rezolucejis izpiļdi četru godu laikā.

„Latgolys kongress ir vēļ vīns veids, kai apzynuot i izkūpt sovys saknis i nest sovu pateibu i pīdareibu myusu dīnuos, kod lela nūzeime ir individualitatei i originalitatei. Latgaliskajom vierteibom Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma koņtekstā pasaruoda jauna nūzeime. Latgolai kai senejai i iz vysu svareiguokajai latvīšu viesturyskajai zemei ir vareiba byut par ceļa ruodeituoju ari cytu viesturyskūs zemu latvīšim sovys ideņtitatis styprynuošonai i atteisteibai,” nūruoda SaRIK vadeituojs Agris Bitāns.

„2017. goda 5.–6. majā 4. pasauļa latgalīšu saītā nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas beja veļteits Latgolys kongresa symtgadei i analizēja 1917. goda lāmumu eistynuošonu. Kongresu organizēja Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis Tehnologeju akademeja i Daugovpiļs Universitate. Juridiski viesturyskuos sekcejis dorbu organizēja K. Dišlera fonds i Publyskūs tīseibu instituts. Akademiskajam pasuokumam tyka izvālāts simbolisks nūsaukums – Latgolys symtgadis kongress – akceņtejūt saīta nūzeimeibu Latvejis viesturē i izceļūt faktu, ka vīnuotys Latvejis vaļsts koncepts pyrmū reizi tyka vierzeits taišni Rēzeknē. Kongresā pīsadaleja 551 registrāts daleibnīks,” stuosta Dr. philol. Ilga Šuplinska.

Pasuokuma nūrisis vīta – Borhu piļs – izvālāta, kab gūdynuot pazeistamuokuo nu Borhu dzymtys, Mihaela, veikumu, kurs beja na tik Pūlejis Seima lūceklis i generalkvartirmeistars, a i izcyls dobys zynuotnīks. Pasuokumā pīsadaleis ari režisors Vīsturs Kairišs i dzejneica Anna Rancāne, raksturojūt Latgolys kongresa simboliskūs i eiropeiskūs vierteibu i kulturtelpys styprynuošonys nūzeimi myusu dīnuos, kas ir eipaši aktuali, jemūt vārā nu 1. juļa spākā asūšū Latvīšu viesturyskūs zemu lykumu.

Medeju puorstuovi aicynuoti pīsasaceit pasuokumam da 23. juļa, rokstūt iz ilga.suplinska@gmail.com. Pasuokumu tīšraidē byus vareiba vērtīs Latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv.

Papyldu informaceju par nūtikšonu var vaicuot Martai Mackevičai kivemarta@gmail.com.