Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Rūkdarbneica, bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” puorstuove Iveta Seimanova, izmontojūt Latvejis Nacionaluo Viesturis muzeja kruojuma materialus, ir atdarynuojuse 19. godu symta I pusis Sylajuoņu/Feimaņu sīvys tārpu. Jis ir rakstureigs sovam laikam, eisi pyrms puorejis iz piļsātys mūdi, naradzāti kūšs. Bet informaceja par tārpu reizē izvalk gaismā stuostu par pogostu rūbežim i aizmierstim arhaismim.

Parkū reizē Sylajuoņu i Feimaņu?

Iveitai nikaidu dūmu meklēt muzejūs materialus par Sylajuoņu/Feimaņu pusis tārpim nabejs. Bet pyrms div godim Maltā, kur bīdreibys “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” puorstuovis nūlasejušys lekceju, pīguoja īinteresāta meitine i saceja, ka teišom grybātu sovu tautystārpu. Iveta atsaguodoj: “Jei īt nu Feimaņu apleicīnis, jū interesēja, voi ir  voi nav kas tārpam dabojams taišni juos apleicīnei rakstureigs. Tai kai beja taida interesente, maņ sovutīs beja interesanti tū nūskaidruot. Izaruodeja, ka ir. I vēļ nu tuo poša laika, nu kura muna rekonstruātuo Vydsmuižys Annuža. Suocem viļkt informaceju uorā i struoduot pi tuo. Vacuo mape nu Sylajuoņu Latvejis Nacionalajā viesturis muzejā ir apjūmeigi materiali, Pīminekļu vaļdis pīrakstūs nu teicieju par tuolaika Sylajuoņu pogosta Feimaņu apleicīnē nosuotajom drēbem i tradicejom pīfiksāts daudz vacuo, šudiņ aizmierstuo, maņ vajadzēja pošai labi aizadūmuot.”

16. juļa pasuokumūs, kū organizatoris nūzeimeibys deļ sauc par svātkim, Sylajuoņūs i Feimaņūs tyka demonstrāts tyka demonstrāts atdarynuotais Sylajuoņu/Feimaņu tautystārps, Iveta pastreipoj: “Stuosts nav tikai par tautystārpu, ari par kulturviesturiskim rūbežim, kam mūde īt puori, i vacim vuordim. Ka tys byutu agruokais Rēzeknis apriņčs i vīns pogosts, varbyut navajadzātu braukt iz div vītom. Bet šudiņ tī ir div pogosti atškireigūs nūvodūs, partū vīna lele dzeivoj Sylajuoņūs, ūtra – Feimaņūs i stuosta Sylajuoņu Iļžys stuostu. Mes atstuojom ari paraugus i tārpu aprokstus, lai vītejī cylvāki zyna. I tys ir stuosts ari par tū, ka

kotram mozam cīmam ir, ar kū dyžuotīs, ka viņ pameklēt, kū gaismā izceļt.”

Viesturnīks i feimanīts Māris Rumaks izskaidroj pogostu rūbeža problemu: “Agruok Feimani ītylpa Sylajuoņu pogostā, jūs atdaleja padūmu laikā, 1949. godā. Nu Sylajuoņu da Feimaņu tuoli, nazkod bejuse pat dūma bazneicu ceļt jaunā vītā – pa vydu storp itom div vītom. Latvejis breivvaļsts laikā Feimanim beja izdūmuots jauns nūsaukums – Daudzezere, vēļ drupeit – i byutu īvīsuši. Feimaņu nūsaukums nav latvysks, sataiseja Feimaņūs dzeļžaceļa pīturu “Krāce”, kas vysim pa šudiņdīnai tikai golvu jauc.

Tei poša problema ar keramiku. Leluokuo daļa pūdnīku dzeivuoja ap Feimaņu azaru i niulenejuo Feimaņu pogosta teritorejā, a vysa ituos pusis pūdnīceiba nūsaukta par Sylajuoņu keramiku. Precizuok byutu saukt par Feimaņu. Ari Sylajuoņu vacais nūsaukums beja Solujuoni, vacais vuords nūmaineits. Īspiejams, ka ari krīvu “ceло” ‘cīms’ radīs nu vuorda “sola”.”

Kūšs kai kūrzemneicu tārpi

Atdarynuotais Sylajuoņu/Feimaņu sīvys tērps paīt iz  19. godu symta ūtrū pusi. Jis soveigs laikam eisi pyrms puorejis iz piļsātys mūdi, kod vēļreiz mūdē atsagrīze seikstreipu bruņcs, kas sašyuts nu treju polu (auduma gobolu), ar zaļu kūkvylnys maleņu. Tys ir laiks, kod jau izmontuotys kimiskuos kruosvīlys i šyunamuos mašynys dorbs puorsamej ar rūku dorbu. Lyna kraklys šyuts piec aproksta, izmontojūt aprūcēs i apkakleitē lūceitus drēbis rūbeņus. Golvā sīvai sīnams skusts “pa bobyskam”.

Iveta lapni nūsasmej: “Tārps ir natipiski kūšs Latgolai. Var nūsastuot sevkurai kūrzemneicai sūpluok, napasaceis, kura latgalīte, kura kūrzemneica. Tūs bruņčus jau sagribēja doncuotuojis i dzīduotuojis.”

Kas nūsoka tārpa kūšumu? Iveta izskaidroj: “Nūteikti tuo laika mūde i variešona, ari gaume. Sylajuoņu seikstreipeņu bruņča nūšivis, zamaškys smukuo zaļuo kartyna maleņa pastuosta par tuolaika mūdi. Partū jis ir vizuali pīviļceigs. Tei maleņa dūd sovu efektu tam vysam. Ar itū jī atsaškir nu cytu bruņču.”

120 godus vacais skusts

Iveta pastreipoj, ka i Vydmuižys Annužys i Sylajuoņu Iļžys komplektā obligati vajadzeigi skusti, jī ir pareizi juopīmeklej. Taišni skusts daudzys jaunuos meituškys attur nu taidu tārpu. Sylajuoņu/Feimaņu tārpu Iveta demonstrej ar boltū skustu, bet tārpam ir ari kūšs, sorkonu tūņu skusts, tys ir lels duorgums.

Iveta par jū stuosta: “Skustam ir pi 120 godu. Marija Gutāne jū paduovynuoja bīdreibai “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba”.  A jei itū skustu dabuoja duovonā par lobu kolpuošonu Vydsmuižys bazneicai. Jei ilgstūši beja tei sīvīte, kas bazneicu atslādz i aizslādz, pučis maina, uzkūp. Skustu jei dabuoja nu vēļ vacuokys sīvītis.

Marija sovu skusteņu nūdeve mums lītuošonai. Lobuok lai jū radz cylvāki, tai mes jam gūdu paruodam, kod jū iznasam, nakai ka jis stuov Marijis skapī, kur nivīns juo naradz. Kod Marija jū duovonā sajēme, jei apgrīze buorkstenis. Lai tys skusts byutu viesturiski precizs, jam juobyun 8 cm garom buorkstim. Skusts ir nu smolkvylnys, sovam laikam atbylstūšs.

Kai tys skusts saskaņ ar Sylajuoņu/Feimaņu tautystārpu! Kai punktu izlīk iz “i”. Jis ir kūšs, bet jam tī tūni taidi, kaidus šudiņ gryuts dabuot. Atrast skustus pa kruosai i ornamentam tārpu komplektiešonā myusdīnuos ir lela problema, eipaši gryuts deļ vasala deju kolektiva. Myusu prezentacejā pīktdiņ cylvāki varēja redzēt eistu montu.”

Tuolaika mūdis leksikons

Iveta, škūrsteidama materialus muzejā, sasastopuse ar daudzim vacvuordim, interesantuokūs izrakstejuse. Dažys lapenis ar vuordim i svareigu informaceju atsyutejuse maņ – šudiņ daudzi jau pat nazynūts, kas ir lyndraki. Tok tū, kas ir poli, šņūrceni, kleineiši, ari filologam juopasaver vuordineicuos.

Izaruoda agruok lyndrakus ‘gari, ploti bruņči’ šyva i “pa buobyskam”, i “pa meityskam”. Lyndraki “pa buobyskam” ir ar skladkom, īlūcem, tai, lai grumbojās vysapleik. Pīmāram, ari kraklys varēja byut buobysks voi meitysks. Kraklu zamejū daļu sauc par pastainim voi pīrūtīm, lāstaukys ir krakla uzpleči, a kleineiši – īlaidumi. Tārpim šņūrceņus sēja puškeitī, a “rūbeņus” voi “zūbeņus” ap apkakli voi aprūcem salūceja nu auduma.

Vēļ taps Vitebskys gubernis Latgolys tārps

Par padareitū i realizejamim plānim Iveta soka tai: “Nav tai, ka es struodoju viņ pi vīna tārpa. Parosti paraleli tūp div treis tārpi, partū tys pajam nažieleigi daudz laika. Vydsmuižys sīvys tārpu – Vydsmuižys Annužu – tautuos palaižu 2018. godā. Pa itū laiku sataiseju vēļ sešys komplektacejis, pat dūmys nabeja, ka nu muzeja byutu “juoizrūk” Sylajuoņu Iļža.

Vēļ juopalaiž tautuos Latgolys tārps nu Vitebskys gubernis piec Sanktpīterburgys muzeja materialim. Kod jū dabeigšu, tārpu rekonstrukcejom pīlikšu punktu. Bīdreibā ari byutu papylnam, kuo dareit.

T. s. Vitebskys tārpā aizguojom cīš dzili, bet interesanti nūskaidruot, kai kīmiskūs kruosvīlu metode sasateik ar dabiskū. Tam tārpam skusts ir austs nu bryunuos vuškys vylnys. Marija Zeltiņa Rēzeknis pusē speciali mums izaudzēja ituos škirnis vušku. Skusts jau ir nūausts. Skaitu, ka asmu cīš daudz izdarejuse Latgolys etnografejā. Pie kotra tārpa nūbeigšonys asmu sacejuse – vyss, nav spāka, itys ir pādejais. Itūreiz pasaceju, ka vēļ tū “Vitebskū” vajag tautā palaist.

Par Ivetys Seimanovys dorbim portals ir rakstejs ari īprīšk: par Vydsmuižys muižys bruņci ITE, par bīdreibu “Latgolys etnografiskuo viestnīceiba” ITE.