Koncertu cyklu “Dailes Kanons” īsuoks veļtejums Bronislavai Martuževai
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā, viestej informaceja Dailis teatra sātyslopā.
“Dailes Kanons” ir teatra symtgadei veļteits septeņu koncertu cyklys Dailis teatra duorzā, kurymā pianistu spālātuos klavīrmuzykys pavadejumā Dailis teatra legendarī akteri vess poezejis pasaulī. Cyklys “Dailes Kanons” īsasuoks ar aktrisis Olgys Dregis i pianista Edgara Cīruļa koncertu, kurymā Dreģe skaiteis dzejneicys, teiciejis, nacionaluos pretuošonuos kusteibys dalineicys Bronislavys Martuževys dzeju, car kuru aktrise ļaus īsavērt Latgolys i cylvāka myuža dažaidajā guojumā. Olgu Dregi i Bronislavu Martuževu saista ari Modūnis apleicīne – tei ir aktrisis dzymtuo puse, bet Martuževys dzeive cīši saisteita ar Modūnis nūvoda Lubuonu.
Pianists Edgars Cīrulis koncertā, kurs byus nūsaverams 3. i 4. augustā, spēlēs ituo gods jubilara – Imanta Kalniņa muzyku. Džeza pianists itūšaļt ir ari Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys Džeza i myusu dīnu ritma nūdalis pasnīdziejs.
Koncertcykla idejis autors Viesturs Kairišs par “Dailes Kanona” pyrmū nūtikšonu soka: “Mes aicynuojom pošus teatra akterus atrast sev tyvuokūs autorus, i Olgys gadīnī nūstruoduoja dzymtuos pusis faktors. Martuževys spieceigais stuosts atsakluos gon car bierneibu, gon tragiskū mīlesteibu, gon izsyuteišonu, gon ari atmiņom par Bieržu bazneicu, bet dasadūršonys kaidim konkretim vītvuordim vys tik nabyus.” Taipat Kairišs portalam lakuga.lv atkluoja, ka cykla koncertus īraksteis ari Latvejis Radeja, kai ari izsaceja cereibu, ka itū koncertcykla nūtikšonu par Olgu Dregi i Edgaru Cīruli varēs sovu reizi jau itūgod paruodeit ari Latgolā.
Cytuos koncertu cykla “Dailes Kanons” programuos akterus Juri Bartkeviču, Ievu Segliņu i izaicynojūšū, muzykali spylgtū i idejuos ekstermalū komponistu Platonu Buravicki apvīnuos klavīru improvizacejis, Jāņa Rokpeļņa dzeja i Janys Jacukys horeografeja, akters Juris Strenga ar muziki Jāni Šipkēvicu sasatiks car Fridriha Nīčis “Tai runuoja Zaratustra”, aktrise Lilita Uozuoliņa Montys Kromys dzejā i izcyluo pianista Reiņa Zariņa spālātuos klavīrmuzykys pavadeibā īs jaunradis procesa vaicuojumus, bet Zentys Maurinis dzejai i modernajai klavīrmuzykai pīsavērss aktrise Lidija Pupure i pianiste Agnese Egliņa. Taipat aktrise Rēzija Kaliņa komponista i pianiste Vestarda Šimkus klavīrmuzykys pavadejumā pīduovuos sovys mamys Helgys Dancbergys meiluokūs dzejūļus, bet koncertu cyklu nūslēgs otkon sasatikšona ar Raimondu Paulu, aktrisem Ausmu Kantāni i Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu i Vizmys Belševicys “Visi koki Dieva doti”.