Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

6. augustā Talsu nūvoda Vaņdzinē atkluots AS “Latvijas valsts meži” (LVM) atjaunuotais Pītera Čevera nacionalūs partizanu bunkurs, informej Zemkūpeibys ministrejis Presis i sabīdryskūs attīceibu nūdalis vadeituoja Dagnija Muceniece.

P. Čevera Nacionalūs partizanu atjaunuotū bunkuru atkluoja zemkūpeibys ministrs Kaspars Gerhards i LVM vaļdis lūceklis Edvīns Zakovics, kai ari viesturnīks Jānis Vasiļevskis i Saeimys deputate Ilze Indriksone. Ivars Zorgenfreijs nu Nacionalūs partizanu apvīneibys kluotasūšajim pastuosteja, kai roduos ideja par P. Čevera bunkura atjaunuošonu, bet LVM puorstuovi informēja, kai tyka eistynuota ideja par bunkura atjaunuošonu. Pasuokumā pīsadaleja ari Talsu nūvoda dūmis prīšksādātuoja Sandra Pētersone.

Latgolys dāls kapteiņs P. Čevers dzims 1914. gods 9. janvarī Rēzeknis apriņča Borkovā Ģertrūdis i Juoņa Čeveru saimē kai vīneigais bārns. Piec Borkovys sešgadeiguos pamatškolys Pīters izgleiteibu turpynuoja Varakļuonu Vaļsts vydsškolā, te lobu pruotu sportuoja, spēlēja orkestrī, beja vīneigais Rēzeknis skautu organizacejis lūceklis vysā školā. 1931.–1933. godā studēja jurisprudenci Latvejis Universitatē, īsasaistūt sabīdryskā dorbā i organizacejā “Pērkoņkrusts”. Studejis pamete i īstuoja karaškolā, kū pabeidze 1938. godā. Jaunais leitnants dīnēja juotnīku pulkā Daugovpilī.

Piec Latvejis okupacejis 1940. godā P. Čevers palyka armejā, tyka īdaleits Sorkonuos armejis 24. teritorialuo korpusa sastuovā, Ostrovā kūpā ar vairuokim viersnīkim jam izadeve izbēgt i jis īsasaisteit Aperata zaļūs partizanu vīneibā, partū nacistu eksekucejis jū naskuore. Vuocu armejā nu 1942. gods maja da 1943. gods februara jis dīnēja abvēram pakļautuo pulka “Brandenburg – 800” sastuovā. Jis tyka sagataveits izlyukuošonys i diverseju darbeibai īnaidnīka aizmugurē, P. Čevers dorbuojuos eipašā aizdavumā Stalingradys frontis aizmugurē. 1943. gods pavasarī jis īsastuoja latvīšu legiona 19. divizejis smoguos prettanku artilerejis dīnestī kai rotys komanders. Kaujuos Kūrzemē jis sevi paruodeja kai varūneigu i attapeigu viersnīku, par kaujis nūpalnim sajēme daudzus apbolvuojumus.

1945. goda 9. maja pīvakarē, jau radzūt īmam viersā sorkonūs tankus, kapteiņs Čevers sovim karaveirim deve reikuojumu samaituot lelgobolus i izkleist, kur grib. Kūpā ar dažim veirim jis īguoja mežā. Pādejī kapteiņa vuordi bejuši: “Dzeivs es jim rūkuos nasadūšu!” Kapteiņa P. Čevera vadeituo nacionalūs partizanu vīneiba Talsu i Tukuma apriņčī dorbuojuos da 1950. gods 2. novembra i beja vīna nu leluokūs i lobuok organizātūs. Leluokais dalinīku skaits grupā – 19 cylvāku, tys mainejuos, krytušūs vītā atguoja jauni. Poša nūzeimeiguokuo Čevera grupys kauja nūtyka 1950. gada 3. februarī pi tān apsavieršonai atkluotuo bunkura. Partizanu grupu īleņce daudzkuort leluoki spāki, bet partizani spēja izalauzt no aplankuma, zaudejūt sešus ceineituojus.

1950. gods jim beja tragisks. P. Čevers izmontuots par Gavara prototipu daudzsiereju filmā “Sarkanais mežs” (2019). J. Broks-Eisāgs gruomotā “Varakļāni un varakļānieši” (2002) ļaunuokū epizodi aproksta tai: “Vosorā Čevera veiri mežā satyka bruņuotu veiru grupu, bet sadursme nanūtyka partū, ka Čevers storp pīguojušajim pazyna leitnantu Gailīti, ar kurū kūpā beja ceinejīs vīnā frontis sekorā latvīšu legiona rynduos. Tys kapteinī vīse uzticeibu pret atguojiejim i beja tragedejis suokums. Leitnants Gailītis izsaceja vieliešonū grupom apsavīnuot, i cyta sasatikšona tyka nūrunuota 1950. gods 2. novembrī Tukuma rajona Plieņcīma teritorejā pi Lorenču sātys. Sasatikšona nūtyka, i, pasacīnojūt ar gastiņčim, kū itam gadejumam beja saguoduojuse Gailīša grupa, veiri sprīduši par tuoluokū kūpejū sadarbeibu, tok dreiž vysi krytuši bezsamaņā. Produkti bejuši specialai sazuoļuoti, i veiri pi samanis atsagivuši čekys giustā Reigā, Stobu īlys pogrobūs.” (64. pl.)

Pusgoda garumā vylkuos izmekliešona ar pazamojūšom pratynuošonom i speidzynuošonom. Tīsys process nūtyka 1951. gods juņa pyrmajuos dīnuos, vysi grupys viersnīki dabuoja augstuokū struopi – nuovi nūsaunūt, puorejī – breiveibys atjimšonu iz 25 godim. Ari pādejā vuordā P. Čevers naatzyna sovys vainis, nalyudze apžāluošonys, nanūžāluoja sovys reiceibys, tok atguodynuoj, ka dreiž piec okupantu īīšonys Latvejā  1940. godā redziejs, kai izariekinoj ar Latvejis viersnīkim, kai nūteik izvesšonys, cylvāku pazusšonys i vojuošonys. Nūtīsuotūs nūsuove 24. augustā.

Presē ir pretruneiga informaceja par P. Čevera muotis liktini. “Daugavas Vanagu Mēnešraksts” 1983. gods marta/apreļa numerī viestej par Ģertrūdis Čeveris nuovi napylnu 93 godu vacumā. Dāls palics Kūrzemē, a jei 1944. godā atstuojuse Latveju, tykuse Vuocejā, Meklenburgā, vāluok ASV īceļuojuse 1950. godā, Čikāgā nūsadorbuojuse ar šyušonu. (78. lpp.) Sovutīs “Mōras Zemē” jau pīmynātais J. Broks-Eisāgs rokstā “Neaizmirsīsim apzināti noklusētos” citej tyva Pītera radinīka, nūvadnīka, teologejis profesora monsinjora Henriha Tropa vuordus: “Ap piecdesmitajiem gadiem satiku Pētera māti Ģertrūdi. Viņa stāstīja, ka braukusi uz Maskavu noskaidrot Pētera likteni, jo Rīgas iestādēs teikuši, ka par tādu Pēteri Čeveru nekas neesot zināms. Tikai Maskavā viņai skaidri pateikuši, ka viņas dēls Pēteris esot notiesāts uz nāvi un nošauts.” Vēļ roksta autors atsasauc iz Čeveru saimei tyva cylvāka Agnesis Veipys atstuosteitū sarunu ar Pītera tāvu Juoni piec juo tikšonuos ar dālu Reigys čekā Stobu īlā. Piec speidzynuošonys tāvs sova dāla nav paziņs, tikšonuos saruna puorsavārtuse par dāla monologu. (1994, nr. 34) Vīnā nu itūs izdavumu ir piļneigi oploma vyltus informaceja par nacionaluo partizana muoti.