Roksta autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Kod izlaseju portalam atsyuteitū relizi par Atašīnis bazneicys vargaņu 4. i 6. registra atjaunuošonu i Pyrmajā Adventā plānuotū vargaņu koncertu, juoatsazeist, nikuo da ituo nabeju zynuojuse par itūs treju projektu realizātuoju Monsinjora Pītera Vilcāna pīminis fondu (MPVPF), pošu prīsteri (1929–2012) i juo davumu Latgolai. Tys beja imeslis īsapazeit ar dažim fonda puorstuovim, sirsneigim cylvākim – Ilgu i Aivaru Cimbulim. Par izcylū Latgolys goreidznīku MPVPF izdevs gruomotu i jam veļteitu muzykys CD, uztur sātyslopu, realizej sakraluo kulturys montuojuma projektus vītuos, kas saisteitys ar monsinjoru.

MPVPF dorbojās monsinjora radinīki

“Nikaidys īceris raksteit gruomotu voi dybynuot taidu fondu nav bejs,” Ilga izreiz nūsoka. Dzeive nūlykuse jūs situacejā, ka vajadziejs pasaryupēt par radinīku monsinjoru Pīteri Vilcānu vacuma naspākā, kurs tūlaik kolpuojs Leivuona draudzē. Cimbuļu saime dzeivoj Jākubpilī, tys natuoli nu Leivuona, Aivars tūlaik struoduojs Leivuona gimnazejā par školuotuoju, partū variejuši paleidzēt. Prīsteri pensejā nasadūd, jī kolpoj sovā draudzē da gola, cikom mierst.

“Mes poši moz kū zynuojom par sova radinīka dareitū goreidznīka myužā. Tuos vītys, kur jis kolpuoja, cīš labi zynom nu bierneibys, kod beja atlaidys, myus syuteja pi vacmamys, lai paleidzom telpys izmozguot. Gryuti dorbi tī deļ bārnu beja. Bet cylvāki tamuos draudzēs jū atgudoj cīš labi.

Prīsters Stepiņš pasaceja ideju, ka rodim byutu juopasaryupej, lai kaids buklets palīk par P. Vilcāna pīmiņu. Tys “buklets” tod ari izavērte par gruomotu i pīminekli. Partū ari izaveiduojom itū fondu. Laikam kaids lyka nu augšys naapsastuot pi gruomotys i pīminekļa, bet paleidzēt ari cytim ar kulturys montuojuma saglobuošonu. P. Vilcāns Latgolys bazneicuos tū dareja padūmu laikā, mes ideju turpynojam. Tai breivpruoteigi rokstom projektus – godā vīnu voi div, itys gods eipašs, atbaļsteiti pat treis myusu projekti – Vaļsts Kulturkapitala fonds īdeve finansiejumu Atašīnis bazneicys vargaņu 6. registra restauracejai, Zemgalis kulturys programā 2021 dabuojom naudu vargaņu 4. registra restauracejai. Krustpiļs nūvoda pošvaļdeiba NVO konkursā atbaļsteja projektu  “Vēsturisko ērģeļu koncerts Atašienes baznīcā”, stuosta Ilga.

Kab īcarātais vysod izadūtu, naratai fonda lūcekli īlīk ari sovus leidzekļus. “Cylvākim ir prīškstots, ka vysi fondi, bīdreibys voi nūdybynuojumi apgrūza miļjonus. Vaļstei vajadzātu itū jūmu sakuortuot. Mes dorbojamēs iz breivpruoteibys i lobdareibys principim. Mums, munai i muosys Emīlijis Freibergys saimem ar bārnim, ir intelektualais potencials, storp mums ir muziki, kuordirigenti, viesturnīki, fiziki, matematiki, datorspecialisti, vysi kūpā varim projektus eistynuot, uzturēt sātyslopu ITE, kas ir duorgs prīks, a mes tū dorom”, pastuosta Ilga.

Tuos raudzis prīsteri

P. Vilcāns vysuos Latgolys bazneicuos, kur kolpuoja, ceņtēs kū izremontēt, savest kuorteibā, izbyuvēt nu jauna, pīmāram, Viļakā izcēle prīstera sātu. Mums cīš loba sadarbeiba ar Viļakys draudzi, te jū labi pīmiņ. Daudzi sprīž, ka varbyut partū jis ari bīži tics puorcalts – lai sakuortuotu bazneicu eipašumus. Tys beja padūmu laiks, kod tam vajadzēja leluoku uzjiemeibu i drūsmi. Preiļu pusē jis ryupiejīs ari par prīsteru kopu pīmineklim. Aivars soka: “Jis beja vyscaur tehnisks cylvāks – varēja sataiseit mašynu, orientējuos ceļtnīceibys vaicuojumūs, vysu laiku jis kū byuvēja voi taiseja. Iz Leivuonu jū nu Ludzys puorcēle 2000. godā. Jis ap bazneicu iztaiseja žūgu, izlyka jam bļakys jumtu, nūkruosuoja bazneicai jumtu. Pats kuope viersā, vērēs kvalitati i zynuoja, kū puorbaudeit,” sarunā īsasaista Aivars. Gruomotā par monsinjoru atrūnu, ka jis jau, gonūs īdams, sataisejs taidu kai pļaunamū mašynu, ar kurū variejuši daudz nūpļaut. Bierneibā sataisejs ari oltori.

Reizē jam beja plaša biblioteka, jis muocēja augstā leiminī unuot par goreigom lītom, diskutēt par literaturu i filozofeju. Ilga turpynoj: “Kod mes, rodi, pi juo īsarodom, beja juobyun izlaseitom vajadzeigajom gruomotom, kurys reizem ari natyka izlaseitys. Jis zynuoja senejūs greku volūdu, a latiņu volūdu – tik labi, ka jam deve raksteit viestulis iz Vatikanu, partū jis nu 1996. gods beja ari Rēzeknis–Aglyunys diecezis generalvikars. Kaidu laiku jis vīneigais muocēja pīraksteit viestuli augstā leiminī. Sovutīs 2001. godā Rūmys pāvests Jans Puovuls II jū īcēle par sovu kapelanu. Tys nūzeimoj, ka jis beja pāvesta biktstāvs, tys ir cīš augsts leimiņs.

Padūmu godūs jū mūceja ari čeka. Cylvākam, kurs ceinuos par taisneibu, vysod gryušuok īt. Juo muoceibys (sprediki) padūmu laikā lyka cylvākim aizadūmuot. Tūlaik par goreigom lītom tūlaik nivīns narunuoja, partū cylvāki sloponai i na sloponai ceņtēs aizīt iz bazneicu. Latgolā tys spieceiguok izapaude kai cytuos Latvejis vītuos, kur ir katuoļu bazneicys.

Pavysam juo arhivā konstatāta 471 muoceiba, 78 nu jūs ir par Jaunovu Mariju, tuos ir vīnys nu spieceiguokūs. Bet mes eisti naasam dasagivuši itam arhivam. 2015. godā izdūtajā gruomotā “Monsinjors Pēteris Vilcāns” viņ nadaudz īskicējom golvonuos muoceibu aizinis. Juos vajadzātu sovaižuok analizēt, veiduoj interpretacejis, partū ka teksti atsakuortoj. Sovuos muoceibuos jis skaidroj, kas ir goreigais montuojums, kas ir ticeiba, kas ir spieceiga ticeiba, ari Jaunova Marija, pīdūšona, mīlesteiba. Naasam izlāmuši, kai kuortuosim i voi kuortuosim, apjūms cīš lels.”

Aivars dasoka: “Tymūs laikūs palikt par prīsteri beja sovaižuok, tevi vīnkuorši varēja represēt. Tys atkluoja patīsū Dīva ticeibu. Šudiņ tys izaver sovaižuok. Tānejuos paaudzis prīsterūs tuo naradz, jī sovu saimnīciskū dorbuošonūs bazneicys lobā nūreducej leidz pasuokumu reikuošonai. Ticeibu aizstuoj baznicianisms pat pāvesta Franciska leiminī, jis atbolsta Beibelē kategoriski nūlīgtuos lītys. Jiuk ticeibys poši pamati. Monsinjora P. Vilcāna goreidznīku paaudze beja cytaida.”

Atašīne – Latgolys viesturiskuo zeme

Krustpiļs nūvoda Atašīne ir monsinjora P. Vilcāna dzymtuo puse, juo dzimšonys laikā Atašīnis pogosts ītylpa Rēzeknis apriņčī. Monsinjors cīš mīlēja sovu dzimtū pusi, juo atstuotajā arhivā var atrast, cik daudz pīmynāta Atašīne. “Tei ir cīš sovpateiga vīta, kai Latgolys viesturiskuo zeme interesanta sova cylvāku mikšļa deļ. Te apsamete lela vydzemnīku koloneja, partū ka ap Teiču pūru varēja nūpierkt daudz breivys i lātys zemis, Vydzemē juos pītryuka. Partū Atašīnē daudz taidu uzvuordu kai Kalniņi, Gailīši. Muižnīki Borhi par kolpuotuojim savede pūļu struodnīkus i vuocu amatnīkus. Dzeļžaceļa Moskova–Reiga deļ pogostā, na pošā Atašīnē īguoja vacticeibnīki Troškys, Loškys, Buntiki. Itymā cylvāku mikslī vēļ latgalīši.

Atašīnē Borhi turēja medeibu pili, piec Latvejis Republikys agraruos reformys pili atdeve školai. P. Vilcāns vysod jiusmuoja, cik skaista piļs ar parku i azara krostā. Monsinjors vysu myužu sasaraksteja ar školys puorzini Franci Poču, vāluok juo tivinīkim Australejā. Jam beja školys fotografeja, kurā jis beja sevi atzeimuojs.

Vysu myužu jis ceņtīs ryupētīs par Atašīni. Kod Atašīnis bazneicai beja opola jubileja, monsinjors atbrauce, paduovynuoja Krystaceļa glaznys,” stuosta Ilga.

Monsinjora muzikalitate

Vysuos bazneicuos, kur kolpuojs, monsinjoram bejušys svareigys varganis, jis beja muzykals ar lobu bolsu. Viļakā jam bejuši pat treis varganisti, a Kuorsovā spēlējuse niulenejuo slovonuo dirigenta Andra Nelsona mama. Atašīnis bazneicai varganis puorvede nu Bolvu. Tī ar pošvaļdeibys i dzeivuotuoju zīduojumu paleidzeibu pyrmī treis registri savasti kuorteibā. Tod tys apsastuojs, dzeivis leimiņs ir kritīs. Iz Atašīni puorvastajom varganem palics restaurēt 4., 5. i 6. registru. MPVPF saprotuši, ka vajag pīsaslēgt, lai vysi vargaņu registri tyktu restaurāti. Pīrakstejuši pyrmū projektu Zemgali kulturys programai 2019, dabuojuši finansiejumu, vargaņu atjaunuošonā īsaistejuši varganistu i instumenta restauratoru Jani Pelši. Sadarbeiba turpynojās, trešais piec kuortys registrs teik savasts kuorteibā. MPVPF tur nūceju, ka nūsalūbs ari ar koncertu pyrmajā Adventā.

Vēļ intersants muzikals veļtejums monsinjoram nu juo dzymtys ir reizē ar gruomotu izdūtais goreiguos i akademiskuos muzykys CD “Promesa”, cylvāki Ilgai sacejuši, ka jū klausūtīs nu reita mašynuos. Tys bejs duorgs i gryuts projekts. Te īkļautys dzīsmis ar Kārļa Skalbis i Jāņa Poruka vuordim, monsinjoram tī bejuši tivi dzejnīki. Nu komponistu – klasiki, kai Emīls Dārziņš, Jāzeps Vītols, Jānis Mediņš, Juoņs Ivanovs, i myusdīnu paaudzis, kai Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra, Pēteris Butāns i c.