Daugovpilī i Viļakā gasteis izstuode “Saimes galds”
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Izstuode “Saimes galds” interesentus īpazeistynoj ar Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma (LNKM) sarokstā īkļautom vierteibom. Izstuode byus apsaverama Vīneibys nomā, Daugovpilī, nu 1. septembra da 30. septembra, Viļakys nūvoda muzejā nu 1. oktobra da 30. oktobra, informej Latvejis Nacionaluo kulturys centra sabīdryskūs attīceibu specialiste Linda Ertmane.
Scenografis Patricejis Baltinis radeitajā ekspozicejā pi vīna saimis golda sapulcynuotys 24 tradicejis, atkluojūt jūs daudzveideibu i unikalitati. Tuos ir tradicejis, kurys vys vēļ Latvejā varams izzynuot i pīdzeivuot. Namaterialuo kulturys montuojuma saroksts kasgods aug vys leluoks i boguoteiguoks, jū veidoj poši tradiceju kūpieji i Namaterialuo kulturys montuojuma padūme. Leidza sarokstam iz prīšku augs i pasaplašynuos ari izstuode.
Latvejis Nacionaluo kultūras centra eksperte Gita Lancere stuosta, ka izstuodis ideja nūgiuta rodūšūs ideju konkursā, kurymā pīsadaleja Latvejis Muokslys akademejis Scenografejis nūdalis studenti i magistranti. Pasateicūt LMA Scenografejis katedrys atbolstam, jo eipaši Artūram Arnim, Gita Lancere pīzeist, ka uzvarejušuo koncepceja izacāluse ar idejis lakonismu, originalitati i funkcionalitati: “Myusu namaterialuos kulturys vierteibys itamā izstuodē vsarams īpazeit mīreigā gorā – pasiežūt, palosūt, apsaverūt attālus. I pajamūt leidza tuos kartenis, kas īinteresiejušys ci īsapatykušys.”
Itūšaļt da 29. augusta izstuode “Saimes galds” apsaverama Uogris Viesturis i muokslys muzejā, pyrma tuo jei beja izstuodāta Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā i Mozsalacys Omotu muojā.
Atguodynuosim, ka 8 vierteibys nu 24 namaterialuos kulturys montuojuma elementu ir nu Latgolys: saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā (2017), dzīduošona pusbolsā (2017), Latgolys bubyna spēlis tradiceja (2017), saļmu dzīduošona Vabalis i Leiksnys pogostūs (2017), Upītis kulturtelpa (2018), maja dzīduošona pi krysta Dagdys nūvoda Ondrupinis i Škaunis pogostūs (2019), maja dzīduošona pi krysta Jaunovys Marijis gūdam Zīmeļlatgolā (2020), stykla pyušonys omota prasme Leivuonā (2020).
