Intervejis autore: Sandra Ūdre, portals lakuga.lv

Filologejis doktors Pīters Greblūns pats nūruoda, kai juo vuords rokstoms latgaliski i lītuviski – Petras Grėblūnas, tok pūliski Piotr Grablunas. Adama Mickeviča universitātē Poznaņā, Pūlejā, jis ir specializiejīs lītuvīšu volūdā, tok jau laiceņu interesejās ari par latgalīšu volūdu. Storptautyskuo projekta “CoLing” aktivitatēs (ITE) jis ūtru godu gastej Latgolā, paguojušū nedeļu “vosoruoja” Rogovkā – viereigi klausejuos i stuosteja prīšklasejumā par cytom mozuoklītuotom volūdom. Sasarunojam taišni piec “Vosoruošonys”.

Pastuosti par īspaidim “Vosoruošonā”. Voi tu beji pyrmū reizi?

Nui, pyrmū reizi. Cīš patyka. Par latgalīšu volūdu interesejūs jau gona seņ, viņ nabeja īspiejis īsapazeit ar Latgolys cylvākim. Pārnejais braucīņs iz Latgolu īkryta nalobā laikā – beja juosēd pošizolacejā, div nedelis nadreikstieju izīt nu sātys, sasatikt i runuotīs ar cylvākim. “Vosoruošonys” laikā beja breineiga īspieja na viņ īsapazeit ar cylvākim, bet izzynuot vaira ari par latgalīšu kulturu, viesturi, gramatiku, literaturu. Varieju apsavērt ari cytys vītys, pabejom ekskursejā Lūznovys muižā, kur gide runuoja latgaliski.

Tān es zynu, kaida izaver eistuo Latgola uorpus piļsātu – mīreiga, sirsneiga, atvārta. A piļsāta palīk piļsāta – kai vysur.

Suoču vairuok saprast, kas latgalīšim dvēselē. Dūmoju, mīlesteiba pret sovu zemi, pret sovu dzeivisvītu i apleicīni. Tai rogovkīšim svareiga jūs Rogovka, jī par jū daudz stuosteja – par viesturi i cylvākim, kas te dzeivuojuši.

Deļ mane interesanta redzējuos lekceja par muzyku. Es jau nazynuoju, cik daudz stilūs puorstuovāta latgalīšu muzyka, cik dzīduotuoju nu Latgolys. Reps, roks, smogais metals – vīta vysim stilim. Pasarunuoju ar Arni Slobožaninu,  jam beja interesanta lekceja par Latgolys deputatim pyrmajā Saeimā. Interesants fakts, ka vīns deputats cytam syta ar kulakim. Cīš interesanti.

Kū vēļ esi redziejs nu Latgolys?

Saguoja drupeit pabraukuot pa Latgolu. Beju Kruoslovā, kur redzieju nūsaukumus latgaliski. Apcīmuoju Ludzu, pabeju Viļānūs, kur pasarunuoju par volūdu i latgalīšu identitati ar cīš interesantu cylvāku – Marutu Latkovsku, kura paduovynuoja maņ cīš daudz žurnalu “Katōļu Dzeive”. Beju pi sātys, kur dzeivuoja Stefaneja Uļanovska. Viļānūs cīš interesanta saruna saguoja ar autoūstys darbineicu i autobusa šoferi. Jei pastuosteja, ka Latgolys skaistuokuo bazneica ir Aglyunā. A šofers ar mani padiskutēja, ka vysskaidruok i vyslobuok latgaliski runojūt Varakļuonūs. Vēļ braukšu iz Daugovpili, pasacīmuošu ari laukūs. Tī ari ir vysaidys interesantys vītys – i nu viesturiskuo, i nu volūdnīcyskuo vīdūkļa. Tod byus projekta ekspediceja. Pādejuos treis četrys dīnys byušu Reigā, tī es ari dūšūs cīmā pi latgalīšu.

Maņ pārņ beja atkluojums, cik daudz viesturiski i kulturys ziņā atškireigu vītu var byut taidā piļsātā kai Rēzekne. Taisneibu sokūt, Rēzeknē iz īlys dzierdieju latgalīšu volūdu, latvīšu volūdu, krīvu volūdu, a pūļu nadzierdieju.

Mes Pūlejā cīš moz zynom par Latveju, par Latgolu ari na puoruok daudz, nasaverūt, ka mums ir kūpeigs viesturis pūsmys ar Latgolu kai Inflanteju. A tys šudiņ nav nu svora. Nūpierku te Manteifela gruomotu “Poļu Inflantija”, paspieju palaseit, ka tī ir nadaudz latgalīša raksturs apraksteits.

Kai suoci interesētīs par volūdom, ari latgalīšu volūdu i Latgolu?

Muns tāvs ir Pūlejis lītuvīts, mama – pūlīte nu Pūlejis centra pi Vislys. Jī sasatyka Gdaņskā, kur obeji studēja. Tāvam kai uorstam jau beja paradzāta vīta – moza, moza piļsieteņa pi Vuocejis rūbeža – Slubice, kur Frankfurte pi Oderys. Pyrma kara tei beja vīna piļsāta, tān tylts ir vaļsts rūbeža. Tī es pīdzymu. Sātā narunuojom lītuviski, tū muocēja viņ tāvs, a jis cīš daudz struoduoja, kai uorstam beja daudz dežuru, jis moz beja sātā. Piec vydsškolys narunuoju lītuviski, zynuoju viņ dažus vuordus. Tys nu dzeda i babys, kas, dzeivuodami Pūlejā, sātā runuoja dzūku izlūksnē. Partū es cīš gribieju īsavuiceit lītuvīšu volūdu.

Kod Poznaņā studieju lituanistiku, mums beja ari stuņdis latvīšu volūdā pi pasnīdziejis Marijis Kivlenko. Cīš moz tūs stuņžu beja, i tei beja volūda standarta teikumim nu vuiceibu gruomotys, a nabeja, ar kū vīnkuorši pasarunuot. Studejūt jau doktoranturā, tyku pi stipendejis nūbraukt iz Reigu. Pusgodu tī sabeju, klausejūs ari Lidejis Leikumys lekcejis, kas nūtyka latgaliski. Jau zynuoju, ka ir taida latgalīšu volūda, zynuoju, kai izaver, a nazynuoju, kai skaņ. Viesturiskajā latvīšu volūdys gramatikā tyka pīmynāts “Evangelia Toto Anno..” i cyti pīmāri. Reigā saprotu, ka grybu saprast i runuot na viņ latvīšu volūdā, tok ari latgaliski.

Pasaruodeja īspieja struoduot “CoLing” projektā, te mes, kūpā struodojūt, gribim styprynuot mozuoklītuotuos ci apdraudātuos volūdys, veiduot vuiceibu leidzekļus, juos popularizēt, kab runuotuoju skaits byutu leluoks.

Voi latgalīšu volūda ir apdraudāta? Nu kuo tys atkareigs, ka volūda palīk apdraudāta?

Pats svareiguokais, kab cylvāki runuotu, svareigi, kab runuotu vysi ar sovim bārnim. Jī ir myusu nuokūtne.

Bīži viņ vacuoki nagrib tū dareit, jim tei volūda nasalīk gona nūpītna voi prestiža. Tei ir lela klaida, div volūdys nav slyktai – jau div sistemys, kurys tu atškir. Tod trešū sistemu, koč voi angļu, i vysys puorejuos ir vīgļuok dalikt. Bet leidza volūdai īt kultura i viesture, nu tuo identitate palīk stypruoka.

Greko volūda palykuse viņ ar 200 runuotuojim, tī pi vainis tys, ka kaida paaudze vaira narunuoja. Latgolā 200 tyukstūšys runuotuoju vys jau ir. Partū vajag ticēt, ka byus lobuok. Nivīns tuos receptis eisti nazyna.

Tei problema atsakluoj vysur, kur pastuov mozys volūdys. Vysupyrma juorunoj, piec tam varim dūmuot par raksteibu. Gramatiski pareizu raksteibu. Vajag, kab tys nabyutu gryutai. Kod par gryutu, bārni nagrib. Ari vacuoki nagrib bārnus nūslūguot – voi jim vysu dīnu juosamūka ar latgalīšu volūdu? Bārni jau tai ir nūslūguoti, laukūs ceļš iz školu ar autobusu, tod vālu piecpušdīnē braucīņs iz sātu, div stuņdis pasavuica i juoīt gulātu. Otkon nu reita ceļtīs 6.00. Tei slūdze bārnim ir vysur.

Ir daudz cylvāku, kas cytaiž dūmoj par gramatiku i par raksteibu. Tei ari ir sova veida problema. Vīdūkli doluos – ir pret, ir par. Nav tai, ka ir tikai vīns vyspuorejs vaicuojums – latgalīšu volūda. Pasarunojūt autoūstā i autobusā, cylvākim pateik runuot latgaliski, jī var ari laseit latgaliski, viņ raksteit jī nagrib. Tei ari ir koč kaida problema. Dūmoju, tys ir volūdys prestiža vaicuojums. Latgalīšu volūdai nav nikaida statusa, jei nav regionaluo volūda.

Myusu pasauļs ir cīš komercializāts, pat  volūdys marketings pastuov. Var runuot par volūdu imperialismu – tān angļu volūda ir vysur, agruok tei beja latiņu i franču, nacistu laikā – vuocu. Krīvu volūda vyscaur teik lītuota Igaunejā, Latvejā, Leitovā. Tuos ir leluos volūdys. Pīmāram, suomu volūda nav lela i pīdar cytai volūdu saimei, tok myusu universitatē jei ir popularuoka par baltu volūdom. Zvīdru i norvegu volūda ari populara, laikam partū, ka cylvāki grib iz tīni braukt struoduot.

Vyss latgalīšu volūdai ir – gramatika, literatura, izlūksnis i slengi. Vyss, kas vajadzeigs dzeivai volūdai. Tok volūdu vajag popularizēt. Ar myusdīneigim vuiceibu leidzeklim, interesantom gruomotom. Rogovkā tyka runuots, ka varātu byut kaidi komiksi.

Vajadzeigs latgalīšu supervarūņs, kas nav Boņuks, juo vuords aizjimts bolvai. Kai latgalīšu, tai latvīšu i lītuvīšu vacuoka literatura vairuok ir par laukim, partū vajag cytā veidā pīīt varūņam.

Par muzyku runuojom, ka ir vysaidys kvalitatis teksti – ar klaidom, ar sarunvolūdys ci izlūkšņu elementim, a tei ir populara līta. Vysā Latvejā cylvāki zyna “Latgalīšu Repu” voi agruok “Borowa Mc”, “Bez PVN” vys vēļ populari. Itys ir tys ceļš, i tys nav parosts ceļš, a pa jū juoīt – ar dzīsmi, ar gitaru.

Vajag popularizēt pošu Latgolu na viņ latgaliski, izmontojūt ari datorspēlis i piļsātys spēlis. Tys vyss byutu interesanti.