Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ, 16.–21. augustā, Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogostā nūteik iedīņa kulturys ekspediceja “Senču ēdienu tradīcijas Ozolainē”. Vaļsts Kulturkapitala fonda atbaļsteitajā pasuokumā pīsadola pogosta jaunīši, kurim itei tēma saistūša i ir gribiešona izzynuot kū jaunu.

Sešu dīnu garumā ekspedicejis daleibnīki apzynoj gūdu saimineicys pogosta cīmūs, izvaicoj dzeivuotuojus par svātku i kasdīnys iedīņu receptem i saimineicu pīdzeivuotū, godu garumā kluojūt goldus. Jamūt vārā Covid-19 īruobežuojumus, vysvairuok intervejis ar teiciejim nūteik telefoniski. Projektā plānuots, ka piec ekspedicejis salaseitī materiali tiks apkūpuoti 20–24 stuostūs kūpā ar receptem gon pīraksteitā veidā, gon videoeisfilmā, kas byus nūsaverama Ūzulainis pogosta škārsteikla sātyslopā, socialajūs teiklūs, reizē padūta ari bīdreibys “Latgales kulinārā mantojuma centrs” portalam. Iz prīšku ir dūma izdūt gruomotu par iedīņa tradicejom Ūzulainis pogostā, pīsaistūt ari puorejūs Maltys apvīneibys pogostus.

Ekspedicejis vadeituoja Ināra Blinova doluos īspaidūs par ekspediceju i naparostuokajuos receptēs: “Mes apzynojam taišni tuos vacuos receptis. Tūs jaunūs – attaisi tik internetu – tyukstūš i vīna recepte par kotru tēmu. Interesantuokais deļ mane, ka vysim tim cylvākim, kas vēļ var kū atguoduot nu tūs vacūs iedīņu, babys bejušys gūdu saimineicys. I tom gūdu saimineicom kotrai beja sovys receptis. Tān jaunuokuo paaudze sātā natur nikaidu recepšu pīrokstu. Maņ ari ir taida sova recepšu “gruomota”, nūdryskuota da pādejuo. Īsuoču ap 1980. godu, kai lelu saimis duorgumu nūdūšu vadaklai. Interesantu lītu izzynuoju, ka saimineicys vīna ūtrai ari praseja gorduokūs iedīņu receptis.

Bet jūs storpā pastuovēja konkurence, deve recepti bez vīna cīš svareiga ingridienta.

Tei ūtra gatavej, a kai nasasaīt, tai nasaīt. Beja taids kāzuss ar ols peirādzenim.

Nikod nazynuoju, ka var skuobēt bīšu lapenis. Myusu babys beja ļūti taupeigys, tūlaik taidys rūceibys nabeja, na jau veikalūs kaidus duorgus produktus pierka. Nikuo tūlaik nasvīde uorā. Bīšu lapenis mozguoja, grīze, pasuolēja, salyka muola pūdeņā, pīcys dīnys skuobēja, piec tuo aiznese iz pogrobu, izmontuoja zupuos pi kuopustu, salatim, mērcem. Mes nu bīšu pajamam viņ saknis, lopys izsvīžam uorā.

Daudzi mums stuosteja par svīsta pupeņu kotletem. Sacap būrkuonus ar seipulu, pupenis izvuorej i samaļ. Dalīk pyparu, drupeit myltu, apvuoļoj reivmaizē, izcap – saīt cīš gords iedīņs. Nu tuo, kū muna baba gataveja, es poša taisu grūbu gryudini. Nasaceišu, ka bīži, viņ tod, kod kaids saimis pasuokums. Izmozguotys grūbys sautej kotlā iz guņskura, atseviški sacap spekeiti ar seipulim. Kod grūbys tyvu pi gataveibys, dalīk strēmelēs sagrīztys buļbis. Kod vyss sasatuškavuojs, salej vydā sacaptū spekeiti.

Maņ sova pīredze ar auzu keiseli. Lelajā gavienī mama vysod vuorēja auzu keiseli. Es iz tū palākū masu vierūs i nikai navarieju dabuot mutē. Kod poša palyku par babu, izdūmuoju, ka vajag paraudzeit tū keiseli, kū nazkod mama vuorēja i ēde. Recepti atrodu internetā, mamai vaira navarieju papraseit. Ādams, dietisks, cīš veseleigs iedīņs.

Myusu seņči jau ceņtēs veseleigi ēst, nikaidus pusfabrikatus kai tān tūlaik naizmontuoja. Vysod goldā beja dabeigs iedīņs.

Vēļ vīna seņču recepte nu muna pyura. Agruok turējom syvānu. Saucem itū iedīni par piļdeitu trybuku”. Kod par itū praseju teiciejim, izzynuoju, ka jū myusu pusē sauc ari par siliceru. Ka jaunīši radzātu, kai jū gatevej, jī naāstu. Cyukys muogu izšpārej, ar suoli izberž, teiru izmozgoj, suoleitā iudinī izvuorej sirdi, plauškys i oknys . Tod samaļ, dalīk spekeiša nu cyuku vaigu, sapylda tymā trybukā, aizšyun ar dīgim, labi izvuorej, līk zam slūga. Paiedīņs “pa pyrmū”. Kod jaunīšim īdūd pagaršuot itūs vacūs iedīņus, tod, izaruoda, ka pateik ituos dabeiguos garšys.

Ekspedicejis laikā atrodom sīvīti, kurei saglobuojuse padūmu laika “rūzeišu” formu. Agruok gūdu goldūs nu capumu golvonuos beja taišni “rūzeitis”. Skaitejom itū iedīni myusu pusē jau par pagaisušu, redz, atsaroda formeņa i tei sīvīte īdeve ari pošu recepti.”